Rosina mainīt pašvaldību vēlēšanu kārtību 4
Izmaiņas Pašvaldību vēlēšanu likumā, lai pēc administratīvi teritoriālās reformas jauno novadu domēs nodrošinātu pēc iespējas lielāku lauku teritoriju pārstāvību, ir viens no biežāk pieminētajiem jautājumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajās konsultācijās ar pašvaldību deputātiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) sola izmaiņas Pašvaldību vēlēšanu likumā, piedāvājot palielināt deputātu skaitu jauno novadu domēs.
Tagad Latvijā kopā ir 1614 vietējie deputāti, bet pēc reformas varētu būt 686 domnieki. Pašlaik atkarībā no iedzīvotāju skaita novados ir no deviņiem līdz 17 deputātiem – tik ir arī Gulbenes novadā, kas jau ir izveidots agrākā rajona robežās un reforma to neskars.
Taču tajā ir nedaudz vairāk par 20 000 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka pēc reformas domnieku skaits novada domē samazinātos. VARAM informatīvajā ziņojumā par iecerēto reformu ir piedāvāts pašvaldībās, kurās ir līdz 30 000 iedzīvotāju, ievēlēt 15 deputātus, novados ar deputātu skaitu līdz 60 000 – 19 deputātus, līdz 100 000 iedzīvotājiem – 23 deputātus, bet pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, – 25 deputātus. Ja reformu īstenos, tad tādi būs tikai divi – Liepājas un Daugavpils novadi, kurus plāno izveidot ap abām lielajām pilsētām.
Liepājā dzīvo ap 70 000 iedzīvotāju, bet apkārtējos novados kopā – nedaudz vairāk kā 30 000 iedzīvotāju. Tāpēc arī deputātu skaita palielināšana nenodrošinās lauku teritoriju pārstāvību domē. Arī 23 deputāti varētu būt tikai Jelgavas novadā, jo lielākajā daļā jauno teritoriju iedzīvotāju skaits nesasniegs 60 000 robežu. Piemēram, jau tagad vienā no lielākajiem – Talsu novadā – būs 36 800 iedzīvotāju, bet līdz šim vislielākajā – Ogres novadā – 57 000 iedzīvotāju, ja izdosies tajā iekļaut trīs citas pašvaldības. No tām vienīgi Ikšķilē iedzīvotāju skaitam ir tendence pieaugt.
Iesaka sadalīt novadu apgabalos
Ministrs J. Pūce tikšanās reizēs aicina pašvaldības un iedzīvotājus sūtīt priekšlikumus uz VARAM mājas lapā norādīto adresi vai arī tos darīt zināmus, izmantojot zvanu centru. Līdz šim par vēlēšanu sistēmu esot saņemti vairāki ierosinājumi, piemēram, sadalīt katru jauno novadu vairākos vēlēšanu apgabalos, kā arī ieviest mažoritāro sistēmu, kad deputātus ievēl no vienmandāta apgabaliem.
Šo priekšlikumu minēja arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”), kurš vada lielo pilsētu, ap kuru gatavojas izveidot lielāko novadu ar 110 000 iedzīvotāju. Mažoritārajai sistēmai ministra J. Pūces atbalsta pagaidām nav, par citām iespējām viņš ir gatavs diskutēt.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka iespējami esot abi izteiktie varianti – gan teritorijas sadalīšana vairākos vēlēšanu apgabalos, gan mažoritārā sistēma, taču Latvijā tradicionālā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, ko izmanto visās vēlēšanās. Tajās kandidātus piesaka partijas vai to apvienības, mazākajos novados – arī vēlētāju apvienības.
“Kaut ko mainīt var, bet tas var radīt sarežģījumus un pārpratumus,” uzskata R. Eglājs. Kā vēlēšanu lietpratējs viņš varot izteikt tikai savu personīgo, nevis CVK viedokli. Ja, piemēram, sadalītu novadu vairākos apgabalos, tas vienalga nedotu cerības visiem pagastiem iegūt mandātu domē, ja viena trešā daļa iedzīvotāju vai pat vairāk dzīvo pilsētā.
R. Eglājam simpātiskāks šķiet priekšlikums palielināt deputātu skaitu. Viņam zināms, ka ir arī izstrādātas formulas, lai tas būtu optimāls. Ja, piemēram, domē ir pārāk maz deputātu, tad ne tikai nav pārstāvētas iedzīvotāju daļas intereses, bet arī apgrūtināta pašvaldības funkciju veikšana. Savukārt pārāk liels deputātu skaits var radīt savstarpējās komunikācijas problēmas un atsaukties uz lēmumu pieņemšanu, jo būtu grūtāk vienoties.
R. Eglājs sacīja, ka Lietuvā, Igaunijā, Somijā un vēl vairākās tuvākajās valstīs pašvaldībās ir vairāk deputātu nekā Latvijā. Domnieku skaita palielināšana negarantētu visu teritoriju pārstāvību, bet tā dotu iespēju organizētām iedzīvotāju grupām iegūt deputāta vietu domē, uzskata CVK pārstāvis. Viņš arī atgādināja – ja Saeimas vēlēšanu sistēma ir noteikta arī Satversmē, tad par pašvaldību vēlēšanām tajā nekas nav sacīts.
Laukos nav partiju pieredzes
Jaunpils novada vadītāja Ligita Gintere (ZZS), kuras vadīto pašvaldību plānots iekļaut tagad trešajā lielākajā – Tukuma – novadā, pārstāv arī pagaidām vietējā varā ietekmīgāko politisko spēku. Tas nozīmē, ka arī jaunā novada domes vēlēšanās partijai ir iespēja pieteikt spēcīgu sarakstu un L. Gintere kā šajā pusē zināma vietējā līdere varētu tikt pie mandāta.
Taču Jaunpils novada priekšsēde “LA” atzina, ka viņai nebūtu pamata uz to cerēt, jo tieši Tukumā, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits, ZZS nav tik populāra. Pat ja visi jaunpilieši par viņu nobalsotu, tas negarantētu vietu domē. Jaunpils novadā bija iespēja pieteikt arī vēlētāju apvienību sarakstus, bet tagad visās pašvaldībās varēs startēt tikai partijas vai to apvienības.
To “LA” uzvēra arī Mazsalacas novada priekšsēdis Harijs Rokpelnis, kurš arī kandidēja no apvienības, bet viņš ir Latvijas Zemnieku savienības biedrs. Teorētiski novads varbūt vienu mandātu jaunā Valmieras novada domē arī varētu iegūt, bet “laukos politiskā kultūra nav attīstīta, pie mums ir maz cilvēku, kuri būtu kādas partijas biedri”, skaidroja H. Rokpelnis.
Viņš aicina dot iespēju vēlētāju apvienības pieteikt arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, jo “vēlētāju apvienības ir vistuvāk brīvai demokrātijai”.
Gulbenes novada priekšsēža vietnieks Andis Caunītis (LRA) “LA” sacīja, ka uz pašvaldības darbu tieši neatsaucas tas, ka domē no vairākām teritorijām, piemēram, Līgo, Druvienas un Rankas pagastiem, nav deputātu, bet, ja domnieks nedzīvo šajā pagastā, viņš nevar zināt tā problēmas. Tiesa, arī lokālpatriotisms varot būt līdz zināmai robežai, jo ikvienam deputātam ir jādomā par novadu kopumā. A. Caunītis uzskata, ka tikai vēlēšanu sistēmas maiņa var nodrošināt vienmērīgu vēlētāju pārstāvību, jo arī Saeimā nav ievēlēti deputāti, piemēram, no visu agrāko rajonu teritorijām.
VARAM valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš, kurš pavada ministru reģionālajās vizītēs, “LA” uzsvēra, ka VARAM ir tikai izteikusi piedāvājumu par deputātu skaitu. Taču gan par to, gan vēlēšanu procedūru vēl notiks diskusijas, kas turpināsies Saeimā, kur likums ir jāpieņem. Jāatgādina, ka izmaiņas šādos jūtīgos likumos līdz šim parlamentā ir apspriestas gadu vai ilgāk, bet jaunos novadus plānots izveidot līdz vēlēšanām 2021. gada jūnijā.
A. Draudiņš vēl atsaucās uz vietējo līderu teikto, ka nebūt ne visi pašvaldību deputāti, kuriem pamatdarba vieta nav domē, aktīvi iesaistās pašvaldības darbā. “Bieži deputāti izpilda tikai balsošanas funkcijas, bet nevelta pārāk daudz laika situāciju analīzei, viņu pienesums sadarbībā ar iedzīvotājiem neesot liels,” skaidroja VARAM pārstāvis.
Bažas par to, ka atsevišķas teritorijas varētu palikt bez sava deputāta, visvairāk izskan no novadiem, kurus plānots pievienot lielajām pilsētām, jo no tām ievēlētajiem domniekiem lauku dzīve, visticamāk, neinteresētu un būtu grūti saprotama. Augusta sākumā VARAM pabeigs konsultācijas ar pašvaldību vadību un domniekiem, bet pēc tam sāks tikties ar iedzīvotājiem. Augusta otrajā pusē VARAM plāno sniegt valdībā konceptuālo ziņojumu par reformu.
