Rosina Krimināllikumā precizēt atbildību par iesaistīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs 1
Ar mērķi novērst Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) nosūtījis priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā otrajam, galīgajam lasījumam, informē Tieslietu ministrijā (TM).
Priekšlikumi paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunām normām, precizējot kriminālatbildību par personu dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs.
TM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ierosina papildināt Krimināllikumu ar konkrētiem pantiem – “Prettiesiska dalība bruņotā konfliktā”, “Bruņota konflikta prettiesiska finansēšana” un “Vervēšana, apmācīšana un nosūtīšana dalībai bruņotā konfliktā”.
Ministrs atzīmē, ka Latvijas normatīvajos aktos jau paredzēta iespēja saukt pie atbildības personas, kas veic prettiesiskas darbības citas valsts teritorijā. Tomēr sagatavotie grozījumi identificē šīs prettiesiskās darbības veidus un precizē par to veikšanu piemērojamos sodus. Tie paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību līdz trīs gadiem.
Raksturojot sagatavotos priekšlikumus, TM norāda, ka Latvijas valstspiederīgo nelegāla iesaistīšanās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos ne tikai apdraud valsts iekšējo un ārējo drošību, bet rada arī kara noziegumu un citu starptautisku noziegumu izdarīšanas risku. Turklāt šo personu atgriešanās Latvijā ievērojami apdraud arī nacionālās drošības intereses. Tādējādi aizliegumam nesankcionēti iesaistīties ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā ir leģitīms mērķis, un šāds ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.
Ministrija arī vērš uzmanību – lai būtu iespējams noteikt kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārpus Latvijas, speciālajā likumā, kas varētu būt Nacionālās drošības likums, jānosaka, ka šāda iesaistīšanās Latvijas valstspiederīgajiem ir aizliegta.
Vienlaikus nepieciešams paredzēt izņēmumu – ar Saeimas vai Ministru kabineta atļauju Latvijas valstspiederīgie var piedalīties bruņotā konfliktā ārpus valsts teritorijas, ja tas atbilst nacionālajām interesēm un saistošajām starptautiskajām tiesībām, skaidro TM.
“Saistībā ar situāciju Ukrainā pastāv pamatotas aizdomas, ka Latvijas valstspiederīgie tiek iesaistīti šajā konfliktā. Latvijā arī izvērstas informatīvas kampaņas un organizēts cita veida atbalsts kaujiniekiem, kas var veicināt citu Latvijas valstspiederīgo došanos uz Ukrainas dienvidaustrumiem, lai iesaistītos tur notiekošajā bruņotajā konfliktā,” klāsta Bērziņš.
