Rosina grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā 0
Lai veicinātu investīciju pieaugumu Latvijā un Baltijā, būtu nepieciešami grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas mainītu ierobežojumus pensiju fondu ieguldījumiem alternatīvo ieguldījumu fondos, otrdien Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja Finanšu nozares asociācijas pārstāve Kristīne Lomanovska.
Finanšu nozares asociācijas priekšlikumos rosināts noteikt atsevišķu limitu ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, piemēram, noteikt ieguldījumiem alternatīvo ieguldījumu fondos, kas iegulda nekustamajos īpašumos – 10% no ieguldījumu plāna aktīviem un pārējiem ieguldījumiem alternatīvos ieguldījumu fondos – 10% no ieguldījumu plāna aktīviem.
“Swedbank” pārstāvis Pēteris Stepiņš skaidroja, ka pensiju fondi labprāt vēlētos plašākas iespējas pelnīt vairāk un arī vairāk ieguldīt Latvijas ekonomikā.
“Pašlaik šādu iespēju praktiski nav, jo biržā gandrīz nav ieguldījumiem interesantu uzņēmumu. Turklāt ieguldījumu plānu dalībniekiem riskus šādas izmaiņas īpaši nevar palielināt. Jau tagad alternatīvo ieguldījumu fondos var ieguldīt līdz 15%, ja palielinātu uz 20% un no tiem 10% būtu ieguldījumi nekustamajos īpašumos, riski īpaši nepieaugtu,” atzina Stepiņš.
Finanšu nozares asociācija norādījusi, ka Igaunijā patlaban ir atļauti tiešie ieguldījumi nekustamajā īpašumā, turklāt tiešie un netiešie ieguldījumi nekustamajā īpašumā netiek uzskatīti par ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros kā Latvijā, un uz šiem ieguldījumiem netiek attiecināts akcijām (kapitāla vērtspapīriem) noteiktais limits.
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms norādīja, ka jau pirms gada sagatavots ziņojums valdībai, kurš gan vēl nav izskatīts, un kurā konstatēts, ka ieguldījumi riska kapitālā Latvijā ir tikai 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un tas ir vairākas reizes mazāks nekā kaimiņvalstīs, kur ieguldījumi ir 0,36% un 0,4%.
“Ir pietiekami daudz aktīvie pensiju plāni, kas ļoti maz iegulda Latvijas ekonomikā. Jāņem vērā, ka Latvijā un Baltijā privātā nauda ir ļoti lokāla un privātie pensiju fondi ir lielākie institucionālie investori. Kopējā vajadzība pēc ieguldījumiem riska kapitālā ir ap 700 miljoniem eiro, no tā privātajam finansējumam būtu jābūt ap 400 miljoniem eiro. Tagad šo privāto investīciju iztrūkums ir ap 200 miljoniem eiro, tāpēc būtu jāveicina pensiju fondu ieguldījumi riska kapitālā,” norādīja Soms.
Finanšu nozares asociācijas priekšlikumos arī norādīts, ka šobrīd arvien plašāku izplatību gūst alternatīvo ieguldījumu fondi (hedžfondi), kas veic ieguldījumus parāda instrumentos, nevis kapitāla finanšu instrumentos.
Līdz ar to ieguldījumi šādos hedžfondos būtu jānodala no pārējiem ieguldījumiem alternatīvo ieguldījumu fondos, kā arī jānosaka, ka tie pielīdzināmi ieguldījumiem parāda instrumentos, nevis kapitāla finanšu instrumentos.
Kopējie ieguldījumi hedžfondos, kas iegulda tikai parāda instrumentos, vienam pensiju fonda ieguldījumu plānam varētu būt līdz 30% no plāna aktīviem.
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “INVL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs vērsa deputātu uzmanību uz to, ka patlaban mazākuma akcionāri Latvijā ir vāji pasargāti un pensiju fondi ir mazākuma akcionāri.
“Nesen tika grozīts slieksnis akcionāriem, kuri var celt prasību pret uzņēmuma padomes un valdes locekļiem. Ja iepriekš šis slieksnis bija 50 000 eiro ieguldījums, tad tagad šis slieksnis ir 5% no akciju kapitāla un tas ir slieksnis, kuru pensiju fondiem praktiski nav iespējams sasniegt,” skaidroja Martinovs.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijā netiek pildīts Koncerna likums, jo lielie uzņēmumi neslēdz koncerna līgumus ar meitasuzņēmumiem, ne arī maksā mazajiem akcionāriem pienācīgu akciju atpirkšanas vērtību.
Finanšu nozares asociācijas priekšlikumos arī teikts, ka ir jāprecizē jautājumi par koncerna atkarības pārskatiem un bilances vērtību pirms akciju atpirkšanas piedāvājuma.
Finanšu nozares asociācija norāda, ka šāds atkarības pārskats nedrīkst būt formāls. Jautājumā par bilances vērtības samazināšanu praksē novēroti gadījumi, kad uzņēmums pakāpeniski panāk sliktākus finanšu rezultātus attiecīgajā gadā, tādējādi samazinot mazākuma akcionāriem izsakāmo akciju atpirkšanas vērtību.
Tādēļ, kā uzskata Finanšu nozares asociācija, ir jānosaka, ka pie akciju atpirkšanas ir jāvērtē garāks periods, kā arī jādiskutē par citiem risinājumiem, lai iziešana no regulētā tirgus neradītu mazākuma akcionāriem un īpaši pensiju fondiem nesamērīgus zaudējumus.
“Latvijā patlaban kapitāla tirgus ir 5% no IKP, taču normālam kapitāla tirgum būtu jābūt 40-50% no IKP pie mūsu sasniegtā attīstības līmeņa. Tāpēc ir jāveicina kapitāla tirgus attīstība – tā varētu būt valsts uzņēmumu daļēja iešana biržā, kas dotu grūdienu kapitāla tirgum. Nepieciešams strādāt arī pie tā, lai palīdzētu mazajiem uzņēmumiem ieiet kapitāla tirgū. Arī mazākuma akcionāru aizsardzība ir akūti risināma problēma,” skaidroja Zitcere.