Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Rosina atvieglot diasporas mediķu iekļaušanos Latvijas veselības aprūpes sistēmā 0

Turpinot risināt cilvēkresursu piesaistes jautājumu veselības aprūpes jomā, Latvijā plānots atvieglot prasības, lai diasporas mediķi, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu vienkāršākā kārtībā turpināt savu profesionālo darbību Latvijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Te būs! 1 maz zināms fakts par katru zodiaka zīmi, piemēram, Auns ir bērnišķīgs
VIDEO. 2 upuri! Elektroauto un pasažieri pēc avārijas burtiski sakūst kopā – ugunsdzēsēji varēja tikai noskatīties 105
Kokteilis
15 lietas, no kurām jāatbrīvojas līdz Jaunajam gadam
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, ja ārstniecības persona ar Latvijā iegūtu diplomu ir strādājusi profesijā ārpus Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā, un vēlēsies turpināt strādāt Latvijā, personai būs jāiesniedz Veselības inspekcijā noteikti apliecinājumi par savu profesionālo darbību ārvalstīs.

Ministrijas piedāvājums paredz, ka persona to varēs darīt arī attālināti, piemēram, atrodoties vēl ārpus Latvijas, un, ja viss būs korekti, atgriežoties Latvijā, uzreiz strādāt. Līdz šim bija jākārto tā saucamais “reģistra eksāmens”, kas apgrūtināja šo procesu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ministrijā prognozē, ka jaunā kārtība kalpos kā pozitīvs impulss Latvijā atgriezties augsti kvalificētiem speciālistiem veselības aprūpes jomā.

Pārņemot Eiropas direktīvu, plānots noteikt pārbaudes periodu personām, kuras ārsta vai māsas izglītību ieguvušas ārzemēs, bet bez noteikta darba stāža vēlas strādāt Latvijā. Attiecīgi, ja personai ārzemēs trūkst darba pieredzes konkrētajā profesijā, Latvijā būs noteikts periods līdz trīs gadiem, kura laikā persona varēs strādāt ārstniecības iestādē konkrētas sertificētas personas uzraudzībā.

Vai šāds pārbaudes periods ir piemērojams, kur cilvēks varēs strādāt un kādus pienākumus veikt, noteiks Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Lēmumu par to, vai persona var patstāvīgi sākt strādāt Latvijā, pieņems minētās organizācijas un ārstniecības persona, kura uzraudzībā persona strādāja.

VM uzsver, ka konkrētajai personai būs jāzina latviešu valoda, tāpēc šī norma nebūs piemērojama ārvalstu pilsoņiem bez latviešu valodas zināšanām, kuri vēlas strādāt Latvijā.

Jau ziņots, ka Latvijas veselības aprūpes viena no pamatproblēmām ir tieši cilvēkresursu trūkums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.