“Eiropas solidaritāte ir atgriezusies.” Rosina 2,4 triljonus eiro ekonomikas atveseļošanai 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, vakar uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīt kopumā 2,4 triljonu eiro atvēlēšanu koronavīrusa pandēmijas iedragātās ekonomikas atveseļošanai.
Veido “nākamās paaudzes ES”
EK piedāvā izveidot ekonomikas atveseļošanas fondu 750 miljardu eiro apmērā, vienlaikus ES ilgtermiņa budžeta tēriņiem atvēlot 1,1 triljonu eiro.
Fon der Leiena uzsvēra, ka tā ir “neatliekama ārkārtas nepieciešamība ārkārtas krīzes apstākļos”.
EK piedāvātie izdevumi ir papildu summa tiem 540 miljardiem eiro, par kuru atvēlēšanu aizdevumiem pandēmijas krīzes iedragātās tautsaimniecības atlabšanai bija panākta vienošanās jau iepriekš.
Tādējādi kopējā summa ES ekonomikas atveseļošanai sasniegs 2,4 triljonus eiro.
Atveseļošanas fonds, ko fon der Leiena nodēvēja par “nākamās paaudzes Eiropas Saviernību”, papildinās ES ilgtermiņa budžetu, kura apstiprināšanā Eiroparlamentam būs svarīga loma, teica EK prezidente.
Eiropas Komisija ir ierosinājusi 1,1 triljonu eiro Eiropas Savienības budžetu septiņu gadu posmam no 2021. līdz 2027. gadam.
Šis piedāvājums ir zemāks nekā EK priekšlikums 2018. gada maijā, taču augstāks nekā kompromisa plāns, ko februārī izteica Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
750 miljardu eiro ekonomikas atveseļošanas fonds ietver kā grantus (500 miljardi eiro), tā aizdevumus (250 miljardi eiro).
Šis plāns paredz, ka Itālija tiešā palīdzībā nākamajos trīs gados saņems 81,8 miljardus eiro, bet Spānija – 77,2 miljardus eiro.
Aizdevumos šīm valstīm paredzēti attiecīgi 90 miljardi eiro un 31 miljards eiro.
ES piedāvās aizdevumu garantijas 405 miljardu eiro apmērā, 28,8 miljardus eiro paredzot Vācijai un 38,7 miljardus eiro Francijai.
EK plānā subsīdijas lauksaimniekiem ir palielinātas par 24 miljardiem eiro, salīdzinot ar 2018. gada plānu.
Gaidāmas smagas sarunas ar dalībvalstīm
Atveseļošanās fonds tiktu finansēts, paaugstinot tā dēvētos pašu resursu griestus – maksimālo naudas summu, ko ES var prasīt no dalībvalstīm tās izdevumu finansēšanai.
Eiropas Komisija izmantotu augstākus resursu griestus, lai aizņemtos naudu finanšu tirgū, kas būtu jāatmaksā pēc 2027. gada,
bet ne vēlāk kā 2058. gadā, atzīmē izdevums “Politico”.
Kā teica EK prezidente, finansējums varētu tikt iegūts, arī ieviešot oglekļa izmešu nodokli importa precēm, kas nav videi draudzīgas.
EK prezidente šo plānu vakar prezentēja Eiropas Parlamentā, taču vēl gaidāmas smagas sarunas ar dalībvalstīm, jo plānam nepieciešama to piekrišana.
ES dalībvalstīm ir dažādi viedokļi, vai atveseļošanās fonda resursi būtu piešķirami kā granti vai aizdevumi, tāpēc tuvākajās nedēļās gaidāmas asas politiskas debates.
Pārejot no angļu valodas uz vācu valodu un īpaši vēršoties pie Vācijas un Austrijas eiroparlamentāriešiem, fon der Leiena uzsvēra:
“Šie granti ir kopīgs ieguldījums mūsu nākotnē. Tiem nav nekā kopēja ar dažu ES valstu parādu pagātnē.”
Viņa piebilda, ka granti tiks novirzīti kopējām Eiropas prioritātēm, piemēram, kopējā tirgus stiprināšanai, digitalizācijas attīstībai un vides aizsardzībai.
Taupīgās valstis ir piesardzīgas
“Eiropas solidaritāte ir atgriezusies,” pēc fon der Leienas uzrunas Eiroparlamentā izteicās Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers, kurš pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus.
Viņš aicināja ES taupīgo valstu grupu (Austrija, Nīderlande, Dānija, Zviedrija, Somija) piekrist EK prezidentes ierosinātajam ekonomikas atveseļošanas plānam, jo “ne mūsu uzņēmumi, ne jūsu uzņēmumi nevar sekmīgi darboties bez veiksmīga kopēja tirgus”.
Eiroparlamenta grupas “Renew Europe” līderis un bijušais Rumānijas premjerministrs Dačans Čološs tvitera vēstījumā atbalstīja EK ieteikto atveseļošanas fondu, uzsverot, ka “tas ir paredzēts un vajadzīgs visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, cik smagi to ekonomika cietusi no koronavīrusa krīzes”.
Čološs piebilda, ka viņa pārstāvētā grupa “Renew Europe” atbalsta tādu ES, kur “likuma vara ir noteikums ES fondu saņemšanai”.
Itālijas prezidents Džuzepe Konte, kurš agrāk vairākkārt kritizējis Briseli par Itālijas problēmu ignorēšanu, paziņojis, ka “atveseļošanas fonds ir solis tajā virzienā, ko norādīja Itālija”.
Viņš mudināja dalībvalstis paātrināt sarunas, lai atvēlētā nauda tiktu piešķirta pēc iespējas drīzāk. Nīderlande reaģēja uz EK prezentēto atveseļošanas fondu ar tai raksturīgo piesardzīgo skepticismu, atzīmē izdevums “Politico”.
“Priekšlikumi ir tikko izteikti un vēl par agru pamatīgai analīzei,” izteicies kāds Nīderlandes diplomāts.
Tā dēvēto taupīgo valstu grupa grib, lai atveseļošanas fondu veidotu aizdevumi, nevis granti. EK plānā šie finanšu instrumenti ir apvienoti.
