Māris Antonevičs: Krievijā vēlas atzīt par nelikumīgu PSRS lēmumu par Krimas pievienošanu Ukrainai 23
Kamēr Latvijas ārpolitikas veidotāji prāto, vai Valsts prezidentam Andrim Bērziņam 9. maijā vajadzētu braukt uz Maskavu (laikam jau reizē ar gadumiju nomainījies valsts ārpolitiskais kurss, ja jau šāds jautājums tagad kļuvis aktuāls), Krievijas politiskajā darba kārtībā parādījies cits interesants priekšlikums. Latvijas politiķu paziņojumos pēdējā laikā reti dzird pieminam Krimu, un, piemēram, prezidents Bērziņš intervijā avīzei “Vesti segodņa” lieto tikai apzīmējumus “situācija Ukrainā”, “notikumi Ukrainā” un “konflikts Ukrainā”, toties Krievijā tiek spriests, kā varētu legalizēt jauniegūto teritoriju. Krievijas parlamenta augšpalātā Federācijas padomē ir iesniegts likumprojekts, kas paredz atzīt par nelikumīgu 1954. gada lēmumu pievienot Krimas apgabalu Ukrainas PSR.
Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko par šo iniciatīvu informējusi arī Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un viss liecina, ka šoreiz tas nav kaut kāds Žirinovska līmeņa paziņojums.
Krima savulaik tika pievienota Ukrainai ar PSRS Augstākās Padomes prezidija lēmumu, taču Krievijas politiķi uzskata, ka tas esot noticis neatbilstoši PSRS konstitūcijai un citiem tā laika likumiem. Proti, esot bijis vajadzīgs ne tikai prezidija, bet visas Augstākās Padomes balsojums, turklāt vēl bijis nepieciešams referendums. Šobrīd tas viss, protams, ir juridisks cirks, turklāt ar nesaprotamu mērķi, jo nevienu ārpus Krievijas šādi argumenti Krimas okupācijas attaisnošanai nepārliecinātu. Savukārt Krievijā, ja var ticēt sabiedriskās domas aptauju datiem, atbalsts Kremļa politikai ir nesatricināms, tātad arī tur papildu pamatojums it kā nebūtu jāmeklē. Taču acīmredzot iekšējas pārliecības nav, tāpēc tiek gandrīz vai izmisīgi saukti dažādi argumenti, piemēram, par Krimas sakrālo nozīmi u. tml.
No juridiskā viedokļa mums šis jautājums ir interesants cita iemesla dēļ – ja Krievijas parlaments atzīst par nelikumīgiem PSRS varasiestāžu lēmumus, tas būtu precedents. Jāatgādina, ka ļoti līdzīgā veidā 1944. gada augustā notika arī Abrenes apriņķa pievienošana Krievijai. Vispirms LPSR Augstākās Padomes prezidijs (nevis pati Padome) “lūdza” PSRS pieņemt Abreni KPFSR sastāvā, un 23. augustā tika izdots PSRS Augstākās Padomes prezidija dekrēts “Par Pleskavas apgabala izveidošanu KPFSR sastāvā”, kurā noteikts “iekļaut Pleskavas apgabala sastāvā Višgorodas, Kačanovas un Tolkovas pagastus, atdalot tos no Latvijas PSR”. Lieki bilst, ka nekāds referendums toreiz netika rīkots.