ASV kongresmenis un Trampa domubiedrs pošas vizītei Krievijā 4
Jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam pirms oficiālās stāšanās amatā 20. janvārī turpinot izraudzīt savas administrācijas darbiniekus, viņa domubiedrs, republikāņu kongresmenis Dana Rorbahers pievienojies Trampa paustajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina slavinājumiem un paziņojis, ka februārī plāno doties uz Krieviju ASV Kongresa delegācijas priekšgalā, lai tiktos ar Krievijas amatpersonām un apspriestu sadarbības iespējas ar Krievijas parlamentu.
Rorbahers – Putina “izredzētais kongresmenis”
Kā varbūtēju ASV un Krievijas sadarbības jomu Rorbahers pieminējis kosmosa izpēti, kā arī pasākumu koordināciju cīņā pret “Islāma valsts” džihādistiem, raksta avīze “The Washington Post”. Rorbahers, kurš ievēlēts Kongresa pārstāvju palātā no Orindžas grāfistes Kalifornijā, savulaik rakstīja runas prezidentam Ronaldam Reiganam, kura stingrā stāja pret Padomiju veicināja “ļaunuma impērijas” sabrukumu pirms ceturtdaļgadsimta. Tagad Rorbahers plāno apspriest Maskavā ASV ekonomisko sankciju varbūtēju atcelšanu, ko Krievijas puse vēlas iekļaut sarunu darbakārtībā. “Mēs dosimies uz Krieviju mēneša laikā kopš inaugurācijas,” teica Rorbahers, kurš vada Kongresa Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas apakškomisiju Eiropas un Eirāzijas lietās. Rorbahers izvairījās no tiešas atbildes uz jautājumu, vai viņa vadītajai delegācijai paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Putinu, taču pieļāva šādu iespēju. 69 gadus vecais Rorbahers, kurš iestājas par “siltāku attiecību” veidošanu ar Krieviju, bijis pazīstams ar Putinu vēl tad, kad pašreizējais Krievijas prezidents pagājušā gadsimta vidū bija Sanktpēterburgas mēra vietnieks, un paudis apmierinājumu par iespēju atvieglot sarunu gaitu. “Manā delegācijā, šķiet, būs arī cilvēki, kas ir pret labāku attiecību veidošanu. Mēs apsēdīsimies visi kopā un sāksim reālu dialogu ar Krievijas pārstāvjiem, nevis mētāsimies ar savstarpējiem apvainojumiem,” viņš teica. Rorbahers apgalvoja, ka nav sazinājies ar Trampa pārejas grupas darbiniekiem, taču atzina, ka labi pazīst daudzus jaunievēlētā prezidenta padomniekus. Rorbahers atklāja, ka viņa kandidatūra tikusi izskatīta vairākiem amatiem Trampa administrācijā, tostarp valsts sekretāra postenim, kam tika izvirzīts naftas rūpnieks Rekss Tilersons. ASV mediji atzīmē, ka Rorbahers ticis kritizēts par “personīgas ārpolitikas” veidošanu. Savulaik personiskās popularitātes celšanai viņš uz brīdi pievienojies modžahedu kaujinieku grupai Afganistānā, kas cīnījās pret padomju karaspēku. Pēc uzvaras vēlēšanās viņš nelegāli ieradās Birmā, kur tikās ar demokrātijas aizstāvjiem. Savulaik Rorbahers saņēmis Valsts departamenta nopēlumu par vairākām nepārdomātām ārpolitiskām aktivitātēm, taču pēc Trampa uzvaras prezidenta vēlēšanās jūtas atguvis politisko svaru. Rorbahers, kurš varētu kļūt par ASV vēstnieku Krievijā, apsveicis Trampa izvēli virzīt Tilersonu par valsts sekretāru, uzskatot to par panākumu savā vientuļajā un bieži kritizētajā cīņā par Vašingtonas nostājas mīkstināšanu pret Krieviju. ASV medijos Rorbahers, kurš vairākkārt apmeklējis Maskavu, raksturots kā “Vladimira Putina izredzētais kongresmenis”, jo iestājies par plašāku sadarbību ar Krieviju. Rorbahers piebalsojis Trampa paziņojumiem, ka tagad Amerikas galvenais ienaidnieks ir tā dēvētā “Islāma valsts”, pret kuru vajagot cīnīties kopā ar Krieviju, bet NATO tikai cenšoties attaisnot savu pastāvēšanu, pārspīlējot Krievijas draudus Eiropai. Vairākums ārpolitikas ekspertu uzskata, ka tuvināšanās Putina režīmam nav ASV interesēs. “Mums jābūt ļoti nosvērtiem un pragmatiskiem,” intervijā izdevumam “Politico” teica Brukingsa institūta ASV un Eiropas Centra direktore Fiona Hila. “Mēs neko neiegūsim, ja būsim tikai silti un pūkaini. Viņš (Putins) to noteikti saskatīs kā vājuma zīmi.”
Kongresā pretstāve Krievijas jautājumā
ASV Kongresā ir virkne likumdevēju, gan demokrātu, gan republikāņu, kas ne tikai iebilst pret sankciju vājināšanu Krievijai par tās veikto Krimas apgabala aneksiju un agresiju Austrumukrainā, bet prasa pastiprināt sankcijas sakarā ar Krievijas izlūkdienestu pārraudzītu kiberkramplaužu darbībām ASV vēlēšanu procesa ietekmēšanā. Nesen apmeklējot Baltijas valstis, Ukrainu un Gruziju, republikāņu senators Džons Makeins, kurš vada Senāta Bruņoto spēku komiteju, un senators Lindzijs Greiems paziņoja, ka vēlētos stingrāku sankciju vēršanu pret Krieviju pēc kiberuzbrukumiem ASV vēlēšanu gaitā. Makeins nosaucis Krievijas kiberuzbrukumus par “kara aktiem, par ko Krievijai jāliek samaksāt”. Analītiķi uzskata, ka šajā jautājumā Kongresā varētu izvērsties ļoti asas debates. Lai gan republikāņiem ir vairākums Kongresa abās palātās, daudzi likumdevēji ir neapmierināti ar jaunievēlētā prezidenta Trampa ieilgušo flirtēšanu ar prezidentu Putinu, jūsmojot par viņa “stingro stāju” un “prāta asumu” pat pēc ASV izlūkdienestu brīdinājumiem par Kremļa iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā. Rorbahera braucienu varētu izjaukt Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēža, viņa partijas biedra Edvarda Roisa lēmums neapstiprināt finansējumu viņa vadītajai delegācijai. Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Pols Raiens ir daudz kritiskāk noskaņots pret Krieviju nekā Rorbahers. Raiens paziņojis, ka “Krievijai nav kopēju interešu ar Ameriku”. “Tā (Krievija) pastāvīgi centusies tām kaitēt, izplatot bīstamu nestabilitāti pasaulē,” atzīmē “WP”. Kā raksta izdevums “Politico”, Rorbahers izmantojis no Krievijas valdības saņemtu informāciju, lai veicinātu Sergeja Magņitska vārda svītrošanu likumā, kas liedz iebraukt ASV Krievijas ierēdņiem, kas saistīti ar viņa nāvi. Labojums netika pieņemts, bet kritiķi apsūdzēja Rorbaheru palīdzībā Krievijai “ūdens duļķošanā”, lai noslēptu patiesību.
