Ropažos zaļo toni nosaka jaunie 0
Ropažnieki jau pieraduši, ka zaļās idejas un darbi parasti nāk no vidusskolas ekopadomes. Kopš novadā plīvo ekoskolas zaļais karogs, Ropaži kļuvuši videi daudz draudzīgāki. Jaunie pavelk līdzi!
Gribas ticēt, ka tur ir arī mūsu nopelns,” nosaka Ropažu vidusskolas ekopadomes koordinatore un latviešu valodas skolotāja Silvija Kantāne, uzskaitot pārmaiņas, kādas pa vienpadsmit ekoskolas gadiem notikušas ne tikai pašā izglītības iestādē, bet arī novadā. Kaut vai atkritumu šķirošanas konteineri – gājuši uz pašvaldību un panākuši, ka tos novieto pie daudzdzīvokļu un privātmājām, kā arī speciālos laukumos. Varbūt arī tāpēc talkas dienās ropažniekiem nav vairs jātērē laiks gružu savākšanai, un savu enerģiju viņi var veltīt teritorijas labiekārtošanas darbiem. Nesen ekopadomē sprieduši, ka Ropažiem derētu savs tirgus placis, un, skat, dome izsludina konkursu laukuma ierīkošanai. Šogad ar vietējās varas palīdzību padomā vērsties pie vietējiem tirgotājiem ar “Zero Waste” jeb bezatkritumu dzīves priekšlikumiem.
“Lai pārdevējas ir pretimnākošas un neskatās šķībi uz tiem, kas nāk iepirkties ar savu kastīti vai maisiņu,” skaidro skolotāja un smaidot piebilst, ka viņai plastmasas kuļķeni veikalnieces vairs nepiedāvā – zina, ka no zaļajiem. Pa šiem gadiem izdevies satīklot vai visus Ropažus, ko apliecina arī pašvaldības paspārnē izveidotā ekopadome. Lielajiem radušies sekotāji – ekoskolas vārdu nes arī Ropažu pirmsskolas izglītības iestāde “Annele”.
Ūdens no krāna
Pārmaiņas arī skolā nenotiek vienā dienā. Cik gadiem nebija jāpaiet, līdz nonākuši pie atziņas, ka jābeidz tērēt naudu ūdenim plastmasas bunduļos, ja no krāna tek labu labais. “Nebija tik vienkārši bērnus pārliecināt, vajag zināmas prasmes un pacietību,” nosaka skolotāja. Būtisks arguments bijušas laboratorijas analīzes, kas apliecināja, ka krāna ūdens ir labas kvalitātes. Ja kāds vēlas pudeļu ūdeni, aizliegts tas nav, taču vairākums uz skolu sanesuši savas krūzītes, lai no tām dzertu krāna ūdentiņu.
Ierosmes zaļajām idejām nākot arī no ekoskolu forumiem, kas notiek divreiz gadā. Tā uz Ropažiem atnākušas silto džemperu dienas, kad iepriekš skolā izlikti plakāti, kas pabrīdina, ka jāvelk siltākas drēbes, jo telpās būs par diviem grādiem zemāka temperatūra. Ierosmi padevuši tālāk pašvaldībai, un tā paeksperimentēja ar centra daudzdzīvokļu mājām. Neviens nesūdzējās, nesaslima, bet ietaupījums no pāris dienām skolā bijis ievērojams – izmaksas varot samazināt līdz 50% ar piebildi, ka ēka nesen renovēta un siltināta.
Džemperiem sekoja tukšo šķīvju nedēļa ar mērķi samazināt pārtikas atlikumus skolas ēdnīcā. Ekopadomes jaunieši uzmanījuši, lai sākumskolas bērniem šķīvjos neliek par daudz ēdiena, labāk lai pietrūkst, tad var uzlikt vēl, nekā paliek pāri un nonāk atkritumos. Uzskaite parādījusi, ka pārpalikumu apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes. “Ir ko domāt un darboties,” domīgi nosaka skolotāja un padomes jaunieši.
Uz Moldovu zaļajā misijā
Kamēr neesi pats savām acīm redzējis, grūti iedomāties, ka var dzīvot arī tik piesārņotā vidē, kāda ropažniekiem pavērās draudzības pašvaldībā Sireti, Moldovā, kurp viņi devās kā ERASMUS projekta dalībnieki. 15 Ropažu vidusskolas jaunieši kopā ar skolotāju S. Kantāni pie moldāviem ierādās gluži kā zaļie misionāri, atrotīja piedurknes un ķērās pie darba, lai parādītu, kādai jāizskatās skaistai apkārtnei. “Tur viss bija jāsāk no nulles – ierīkojām komposta novietni, lasījām atkritumus, stādījām kokus, sakārtojām skolas pagalmu,” par padarīto stāsta jaunieši. Līdz ar viņiem sparīgi strādāja moldāvu bērni, pamazām pievienojās pieaugušie. Ciemos atbrauca Latvijas vēstnieks Moldovā, notiekošo filmēja un rādīja divas televīzijas programmas. Ropažnieki jutās kā TV zvaigznes, taču lielākais gandarījums bijis par labi padarīto darbu.
Pēc atgriešanās Latvijā kontakti nav pārtrūkuši, moldāvi pastāvīgi sūta fotogrāfijas, kurās redzams, ka ropažnieku iesākto turpina un paši rūpējas par apkārtnes tīrību un apstādījumiem. Katru piektdienu Sireti jaunieši rīko apkārtnes sakopšanas talkas, cenšoties iesaistīt arvien vairāk pieaugušo.
Skolotājai padomā nāka-mais sadarbības projekts – ar Dānijas pašvaldību, kurai izveidojušās draudzīgas attiecības ar Ropažu domi.
Nesāciet ar atkritumiem
“Ja esat gatavi kļūt par ekoskolu, atkritumi noteikti nav pirmā tēma, ar kuru sākt,” ar savu pieredzi gatava dalīties S. Kantāne. Lai bērnus pavilktu līdzi idejai, jāpieķeras kam tādam, kas interesētu lielāko daļu skolēnu, piemēram, pašu vide un apkārtne, apzinot, cik daudz telpaugu klasēs, vai gaiteņi ir labiekārtoti un skolā vai tās apkārtnē ir vietas, kur bērniem pavadīt starpbrīžus. Pēc iespējas vairāk jācenšas iesaistīt vecākus, un Ropažu vidusskolai ir ar ko lepoties – skaisti un pamatīgi būvētā brīvdabas nojume ar lubiņu jumtu un greznu kroņlukturi ir tēvu roku darbs. Arī skolas pagalmā paši uzbūvējuši bērniem šūpoles un kāpelējamus objektus no koka un citiem vienkāršiem materiāliem, neiztērējot milzu naudu par krāšņām uzpariktēm. Ekoskolas darbīgākajam kodolam S. Kantāne iesaka ik pa laikam sarīkot kādu vienojošu izklaidi – visiem kopā noskatīties filmu vai vēl labāk – doties ekskursijā, līdzi ņemot vecākus. Ropažnieki devušies gan uz Kolkas ragu kopā ar ornitologu vērot putnus, gan pašu apkārtnē ziemā meklējuši ūdensstrazdu. Nosprieduši, ka šādi pasākumi uzlādē un visiem liek justies kā uz viena viļņa.
Uzziņa
Kas ir ekoskola?
Ekoskolu programma ir starptautiska kustība, kas sākās 1994. gadā ar mērķi pievērst jauno paaudzi vides izglītībai. Latvijā ekoskolu kustību pirms 14 gadiem ievadīja Vides aizsardzības klubs, darbu turpina Vides izglītības fonds. Pasaulē ekoskolas apvieno 49 tūkstošus dalībnieku 64 valstīs.
Ekoskolas visā pasaulē vieno programmas pārvaldes sistēma ar septiņiem pamatelementiem, kas nosaka, ka ekoskolas darbību organizē ekopadomes; nepieciešamība pēc vides novērtējuma, darbības plāna un tā izpildes kontroles; vides jautājumu sasaistīšana ar mācību saturu visos mācību priekšmetos; visas skolas un apkārtējās sabiedrības iesaiste vides aktivitātēs; informēšana par savu darbību un panākumu popularizēšana, rīcība saskaņā ar vides kodeksu.
Programmas atpazīstamākais elements ir starptautiskā Zaļā karoga balva, ko saņem skolas par izcilām aktivitātēm vides jomā ilgstošā laika posmā. To piešķir ekoskolu žūrija, pamatojoties uz skolu atskaitēm, kā arī saviem novērojumiem klātienē.
Ik gadu septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek ekoskolu apbalvošanas pasākums. Šogad Zaļo karogu saņēma 129 izglītības iestādes.
Avots: www.videsfonds.lv
