Roņu dienas un zvejnieku nedienas 8
Nedēļas nogalē Rīgas zooloģiskajā dārzā norisinājās Roņu dienas. Pasākuma rīkotāji stāstīja un skaidroja apmeklētājiem, cik šis ir nozīmīgs laiks Baltijas jūras roņu dzīvē. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Valdis Pilāts atgādina, ka lielie roņi pludmalē iznāk ļoti reti, bet galvenokārt tie ir mazie šopavasar dzimušie ronīši, kas saulainās dienās iznāk pasildīties pludmalē. “Iespējams, šos ronēnus mātes nav izbarojušas, jo mēneša laikā kopš dzimšanas viņiem jāspēj uzkrāt biezu taukaudu slāni, lai viņi varētu peldēt aukstajā ūdenī. Acīmredzot viņiem salst un viņi nāk sildīties pludmalē,” stāsta speciālists. Ja iedzīvotāji pamana šādu ronēnu un ja viņš nav novārdzis, tad jāļauj viņam palikt pludmalē. Taču, ja ronis ir novājējis un redzams, ka viņam ir kādas problēmas, tad vajadzētu sazināties ar zoodārza vai Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Turpretim piekrastes zvejniekiem lielas rūpes sagādā roņu nodarītā skāde. Zvejnieki sūdzas, ka šo problēmu neviens nešķetina – atšķirībā no Somijas, kur valsts līmenī šis jautājums tiek risināts.
Zvejnieku teiktais liecina, ka pelēkā roņa populācija Baltijas jūrā un Latvijas piekrastes ūdeņos ir pieaugusi, turklāt roņi kļūst arvien bezbailīgāki un uzbrūk zvejas rīkiem, nodarot postu gan tiem, gan lomam. Pagaidām gan trūkst datu, lai varētu aprēķināt kompensācijas par roņu postījumiem.
“Par gulbjiem kompensē, par roņiem ne”
Engures zvejnieku saimniecības “Lucītis” īpašnieks Andis Andersons stāsta, ka roņi zvejniekiem sagādā lielas problēmas, bet neviens nezina, kā to risināt. “Kad vienreiz gadā tiekamies lielajās konferencēs un prasām ministrijai, ko darīt ar roņiem, mums saka – jādraudzējas. Bet roņi zvejniekiem nodara lielu skādi. Nesen biju ielicis tīklus, liela migla bij’ un ilgi nācās meklēt. No vienas mencas dabūju tikai vienu spuru,” stāsta Andersons. Roņi plēš tīklus un bojā to saturu. Lielajiem roņiem, kas sver vairāk par 100 kg, tīkli ir nieks – vienudien nopērc jaunu tīklu, otrā dienā tā vairs nav, stāsta zvejnieks.
“Ja dzirdu, ka zemnieki saņems kompensācijas par gulbju nodarītajiem postījumiem, tad man ir jāpasmaida, jo mums neviens neko tādu nepieļauj,” tā Engures zvejnieks. Zaudējumi katram ir atkarīgi no tā, cik lieli postījumi nodarīti un kādi ir zvejas rīki, ar kādiem zvejnieki strādā.
Arī IK “Dalle” zvejnieks Ervīns Vilciņš sarunā ar “LA” klāsta, ka roņi zvejniekiem nodara arvien lielāku skādi, bet pagaidām nav redzams, ka kāds to varētu risināt. “Roņi nodara lielu skādi. Viņi nevis iet dabā un barojas, bet, līdzīgi kā lauksaimniekiem mežacūkas iet kartupeļus laukā rakt, tā roņi barojas, ēdot zivis no zvejnieku tīkliem. Un, jo dārgāks tīkls, jo lielāka skāde,” stāsta Rojas zvejnieks. Pirmajā vietā ēdienkartē roņiem ir lasis, tad menca, un pēdējā laikā tie nesmādē arī butes un lucīšus. Nesen Valgalciemā pat jūras bulli neesot smādējuši. “Viņš ir mednieks, apēd labākos gabalus un pārējo pamet. Piemēram, mencai tas izsūc aknas, un ar to pietiek,” roņa paradumus raksturo zvejnieks. Viņš ir neticīgi noskaņots par mūsu atbildīgo dienestu spējām šo lietu sakārtot, jo šī problēma ilgst jau gadiem. “Ja pētniekiem nepatika, ka dati aizpildīti ar vienas krāsas pildspalvu, tad pastāv jautājums – ko viņi vispār pēta?” retoriski vaicā zvejnieks.
Zvejniekiem arī nav skaidrs, ko darīt ar roņiem, kas gājuši bojā – kur tos vest un vai kāds šos dzīvniekus utilizē.
Prasa informāciju
Zinātniskā institūta BIOR pārstāvji mudina piekrastes zvejniekus būt aktīvākiem un aizpildīt anketas, lai varētu iegūt pilnīgus datus par nodarītajiem postījumiem. “Lai spriestu par veicamajiem pasākumiem, ir jābūt zinātniskiem pierādījumiem par roņu postījumiem. Tāpēc Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta jūras pētnieki šogad tikās ar piekrastes zvejniekiem un jau ir sākuši roņu ietekmes uz piekrastes zveju novērtējumu. Visa gada garumā atkārtoti tiek veikta piekrastes zvejnieku anketēšana, un datu apkopošana tiks veikta katru ceturksni. Roņu postījumiem ir izteikti sezonāls raksturs, tāpēc ir vitāli nepieciešams ievākt datus par visu zvejas sezonu. Zinātniskā institūta BIOR uzdevums šajā pētījumā būs novērtēt reālos postījumus. Ceram uz zvejnieku lielāku atsaucību un līdzdalību pētījumā, jo tikai zvejnieku pašu ieinteresētība noteiks pētījuma sekmes. Aptaujas anketas ir izsūtītas visiem piekrastes komerczvejniekiem,” situāciju komentē zinātniskā institūta BIOR pētnieks, jūras nodaļas vadītājs Didzis Ustups.
Arī Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Jānis Lagūns aicina zvejniekus būt atsaucīgākiem un iesniegt nepieciešamos datus, lai varētu aprēķināt zaudējumus un iespējamās kompensācijas. “Zvejnieki ir zvejotāji, bet, kad nonāk līdz papīra darbiem, nav vēlmes tos pildīt. Tas nav pārmetums, bet fakta konstatācija. Par 2014. gadu informācija ir apkopota, bet zvejnieku atsaucība bijusi neliela. Nav skaidrs, cik lieli ir roņu nodarītie zaudējumi, un, kamēr šādas informācijas nav, nevaram runāt par kompensācijām,” skaidro Lagūns.
Somijā medī, Igaunijā arī
Par šo problēmu vairākkārt spriests gan Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē, gan Zemkopības ministrijas ierēdņi tikušies ar Latvijas Zvejnieku federācijas biedriem, lai diskutētu par šo jautājumu. Lagūns zina teikt, ka ir uzrunāta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par iespēju izsniegt atļaujas roņu medīšanai, bet šis ir komplicēts jautājums, jo nav zināms roņu populācijas apjoms, turklāt ronis ir aizsargājams dzīvnieks.
VARAM Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais referents Vilnis Bernards ir pārliecināts, ka Latvijas zvejnieki atrodas privileģētā situācijā pretstatā Lietuvas un Igaunijas zvejniekiem, kur ir noteiktas roņu kolonijas un aizsargājamās teritorijas ar ierobežojumiem zvejniekiem. Latvijā šādu ierobežojumu nav, jo šeit nav roņu koloniju. Uz jautājumu, ko tad darīt zvejniekiem un kāds būtu problēmas risinājums, Vilnis Bernards atzīmē, ka nekur pasaulē šī problēma nav atrisināta, un tas nozīmē, ka ar roņiem ir jāsadzīvo. Roņu medīšana gan atļauta Somijā, bet tas saistīts ar somu tradīcijām. Arī Igaunijā ir nomedīti pirmie desmit roņi, zina teikt Bernards. Viņš gan apšauba šīs metodes lietošanas nepieciešamību Latvijā.
Veic izpēti
Trīs gadu garumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pētījis roņu droša murda izmantošanas efektivitāti piekrastes zvejā, tostarp apzinājis roņu radītos bojājumus zvejas rīkiem un lomiem. LLKC Zivsaimniecības projektu vadītājs Kristaps Gramanis zina teikt, ka roņu nodarītie bojājumi zvejniekiem ir diezgan lieli, taču pašiem zvejniekiem būtu jācenšas palīdzēt šo problēmu risināt.
“Pirmais solis – ir nepieciešami dati, lai varētu saprast, cik liels ir roņu nodarījums,” uzsver Gramanis. Visvairāk no roņiem cieš tieši lašveidīgās zivis, un daži zvejnieki roņu postījumu dēļ no piekrastes pat esot izspiesti. Taču pēdējos gados nav pētījumu, kur būtu apkopota roņu nodarītā skāde, un patlaban lielas cerības tiek saistītas tieši ar BIOR pētījumu. Lai arī Somijā roņus atļauts medīt, to drīkst darīt vietās, kur tie vairojas, galvenokārt uz salām, tāpēc Latvijā šo praksi nevar piekopt. Jāievēro arī roņa kā dabas aizsargājamā dzīvnieka statuss. Gramanis gan piebilst, ka alternatīva roņu atbaidīšanai ir skaņas atbaidītājs, taču Latvijā tie neesot vēl testēti. Esošā finansējuma periodā zvejnieki var dažādus jaunus tehnoloģiskos risinājumus ieviest, tam finansējums ir pietiekams.
