Ronis: “Rail Baltica” projektā Latvija aizstāv stratēģiskās intereses 0
Ar satiksmes ministru AIVI RONI par aktuālo satiksmes nozarē sarunājās žurnālisti Ivars Bušmanis un Uldis Graudiņš.
– Gadsimta iezīme ir aizvien labākas pārvietošanās iespējas. Tāda sajūta, ka Latvijā procesi pēdējā laikā notiek pretējā virzienā – lai cilvēki aizvien mazāk izmantotu sabiedrisko transportu…
– Latvijas nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” – lielākā reģionālā lidsabiedrība – pagājušajā gadā apkalpoja 3,3 miljonus, bet Rīgas lidosta – vairāk nekā piecus miljonus pasažieru. Mobilitāte ir ļoti liela. Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam aizvien vairāk cilvēku uz citām valstīm dodas ar automašīnām. Latvijas ostās ir attīstīta prāmju satiksme ar Vāciju un Zviedriju. Ņemot vērā, ka mums vēl būs Eiropas dzelzceļa savienojums, mobilitāte pieaugs aizvien vairāk.
– Šī mobilitāte aizved prom no Latvijas. Bet šeit dzīvojošajiem ir svarīgi ik dienu nokļūt darbā, iestādēs, veikalos.
– Protams, krīze tautsaimniecībā ir ietekmējusi ceļu kvalitāti un to uzturēšanas iespējas labā kārtībā, kā arī cilvēku spēju atļauties pirkt biļetes ceļojumiem, tāpat arī autobusu un vilcienu maršrutu daudzumu un reisu biežumu. Ja iespējas un nosacījumi starptautiskajai mobilitātei ir pieauguši, tad valsts iekšienē cilvēku iespējas pārvietoties daudziem, pieļauju, ir mazākas nekā pirms diviem gadiem. To tieši ietekmē arī naftas un līdz ar to degvielas cenas.
Tomēr valdība un Satiksmes ministrija kopš neatkarības atjaunošanas centusies veidot tādu nozares politiku, lai izmantotu Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un infrastruktūru četrās tās pārziņā esošajās dimensijās – ūdens, zeme, gaiss un sakari.
Ir bijušas kļūdas, tomēr šī konsekvence bija pareiza un veiksmīga, tāpēc ka patlaban redzam – ar tranzītu uz Afganistānu uzskatāmi ir apvienotas ostas, lidosta, dzelzceļš un ceļi. Afganistānas tranzīts jeb Zīda ceļš izmanto visu agrāk veidotās Latvijas infrastruktūras potenciālu un to, kā privātās kompānijas, ostas un dzelzceļš attīstījās un patlaban darbojas. NATO dalībvalstis tuvākajā laikā lems samazināt savu militāro klātbūtni Afganistānā, tad tūkstošiem uz šo valsti sūtīto konteineru nāks atpakaļ un kravu plūsma notiks arī pretējā virzienā.
– Redakcijas rīkotajā apaļā galda diskusijā par pasažieru pārvadātāju problēmām radās iespaids, ka Latvija ir nokavējusi autobusu pasažieru pārvadājumu sajūgšanu ar vilcieniem.
– Kad radās iecere par jauno pasažieru vilcienu iepirkumu, viennozīmīgi tika nolemts par sabiedriskā transporta mugurkaulu veidot pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu. Vilcienu satiksme pie lielām pasažieru plūsmām ir daudz efektīvāka nekā autobusu satiksme. Diemžēl jauno vilcienu iepirkums nebija visspožākā lapaspuse Latvijas iepirkumu vēsturē. Kad būs skaidrība par jauno vilcienu iepirkumu, tad sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, pašvaldībām un privātajiem pārvadātājiem varēsim turpināt abu transporta veidu sinhronizāciju.
– “Pasažieru vilciena” vadītājs Nils Freivalds un Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Pēteris Salkazanovs bija vienisprātis, ka jauno vilcienu ienākšana Latvijas satiksmes nozarē varētu mudināt cilvēkus pieņemt ar pārsēšanos no autobusa uz vilcienu saistītās neērtības. Vai tāds brīdis vispār pienāks?
– Pēdējā laika publiskajā telpā izskan visdažādākā informācija, kas saistīta ar jauno vilcienu iepirkumu, jo īpaši saistīta ar finansējumu. Kā zināms, projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, un mums šobrīd ir jārod pārliecība, ka tam netiks piemērotas finanšu korekcijas. Tādēļ esmu uzdevis Satiksmes ministrijas un “Pasažieru vilciena” pārstāvjiem, pieaicinot arī Finanšu ministrijas darbiniekus, Briselē tikties ar atbildīgajiem Eiropas Komisijas pārstāvjiem.
– Vai noslēgtais līgums par jauno pasažieru vilcienu iepirkumu ir stājies spēkā?
– Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” līgumu parakstīja, tomēr spēkā tas nav stājies. Lai tas stātos spēkā, “Pasažieru vilcienam” ir jāveic vairākas procedūras.
– Vai “Pasažieru vilciena” valde, slēdzot līgumu, ņēma vērā valdības dotos norādījumus?
– Kopumā ņēma vērā, tomēr vairākas lietas varēja izdarīt labāk. Papildus Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas atzinumiem vēl viedokļus gatavos arī Valsts kanceleja un, iespējams, Tieslietu ministrija.
– Vai jūs uzskatāt, ka jaunie vilcieni būs?
– Būtu labi, ja tie būtu.
Skatoties uz visu tautsaimniecību kopumā, vilcienu iepirkums radīs jaunas darba vietas, Latvijā iecerēts veidot vilcienu ražošanu un tai ir labs eksporta potenciāls nākotnē.
– Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pēc veiktās reisu samazināšanas patlaban pārvadā mazāk pasažieru. Dārgākas ir kļuvušas arī biļetes, kas liecina, ka uzņēmums vairs nebūs lēto lidsabiedrību grupā.
– Patlaban uzņēmums darbojas saskaņā ar apstiprināto biznesa plānu, tostarp reisu samazinājums un nelielais pasažieru skaita kritums ir plānots agrāk. Šo biznesa plānu var vērtēt kā daļēju atsacīšanos būt par lēto aviopārvadātāju un sākt izmantot jauktu pieeju tirgum. Patlaban “Air Baltic” risina sarunas ar lidmašīnu ražotāju “Airbus” un “Boeing” pārstāvjiem par lidmašīnu nomaiņu ar jaunākiem lidaparātiem.
– Jūs diezgan daudz dodaties vizītēs uz valstīm austrumos un rietumos no Latvijas. Kas seko pēc šīm vizītēm?
– Esmu bijis valstīs, kas Latvijai ir ļoti svarīgas transporta un kravu piesaistes ziņā. Mana ceļojumu ģeogrāfija saistās ar katru no četrām dimensijām, kuras nosaucu sarunas sākumā. Proti, lai Latvijai piesaistītu iespējami vairāk preču un kravu plūsmu. Uzbekistāna, Kazahstāna, Krievija un ASV ir saistītas ar Afganistānas tranzītu. ASV ir saistīta arī ar “Air Baltic” flotes atjaunošanas procesu. Tāpat ārvalstu vizīšu tematisko prioritāšu lokā ir arī “Air Baltic” stratēģiskā investora piesaiste.
Briselē, arī Lietuvā, Igaunijā bija tikšanās, kur runājām par “Rail Baltica” dzelzceļa līniju. Par šo tēmu sarunas notika arī Vācijā un Francijā. Kā zināms, šīs abas valstis ir vislielākie naudas devēji ES budžetā. Tāpat Briselē un ES lielāko dalībvalstu galvaspilsētās esam lobējuši mūsu rietumu–austrumu loģistikas koridora iekļaušanu, tā saucamo TEN-T pamattīkla koridoru lokā.
Krievija ir valsts, kas Latvijai ir ļoti svarīga kravu nodrošināšanā, visvairāk kravu uz Latvijas ostām ved tieši no šīs valsts. Mēs arī vēlamies, lai Krievija iespējami ātrāk un vairāk iegulda naudu savā dzelzceļa infrastruktūrā tā, lai iespējami atvieglotu robežas šķērsošanu mūsu kravām un cilvēkiem.
Tāpat strādājam pie tā, lai mūsu cilvēkiem padarītu lētākus starptautiskos mobilo sakaru pakalpojumus starp abām valstīm.
– Kādā stadijā patlaban atrodas “Rail Baltica” projekts, kuru kā ekonomiski neizdevīgu pasažieru projektu nereti pretstata austrumu–rietumu peļņu nesošajam kravu pārvadājumu koridoram?
– Mēs Eiropas Komisijā lobējam abus projektus un nekad neesam tos pretstatījuši. Austrumu–rietumu koridors ir darba koridors, pa to tiek vesti 90% mūsu kravu. Ziemeļu–dienvidu koridors patlaban ir samērā neattīstīts, tomēr tam ir potenciāls. Skaidrs, ka Baltijas valstu savienošana ar citu Eiropas valstu dzelzceļa platumu ir ļoti svarīga, tostarp stratēģiski, ekonomiski un politiski.
– Tomēr ekonomiski neizdevīga.
– Šaubas par ekonomisko izdevīgumu radīja kompānija, kas veica sākotnējo “Rail Baltica” tehniskās un ekonomiskās pamatotības izpēti. Šā iemesla dēļ mēs ar lietuviešiem, igauņiem un īpaši ar Eiropas Komisiju runājam par maršruta maiņu. Nebija normāli, ka “Rail Baltica” pamatlīnija faktiski plānota garām Rīgas pilsētai, veidojot neērtu un laikietilpīgu atzaru pie Upeslejām uz Rīgas centru. Tad jau tikpat labi varētu Latvijā rakt tuneli, mēs finansiāli projektā nepiedalītos, vienkārši uzbūvētu trepes lejā uz vilciena pieturu. Maija beigās sludināsim konkursu par iespējamā “Rail Baltica” maršruta izpēti, paredzot tiešu pamatlīnijas ievadi Rīgas lidostā un pilsētas centrā, kā arī izvērtējot savienojumu nepieciešamību un iespējas ar Rīgas brīvostu.
Ir jāizpēta, vai Rīgu var veidot par loģistikas centru, kur šķiro pa gaisu, jūru un dzelzceļu ienākošās kravas. Tallinā “Rail Baltica” dzelzceļa līnija pieved pie ostas un lidostas.
Nav pamatota kritika par Latvijas vilcināšanos lēmuma pieņemšanā par “Rail Baltica”. Mēs aizstāvam savas nacionālās stratēģiskās intereses.
– Valsts dzelzceļa administrācija ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Tautsaimniecības komisijai, kurā pauž bažas, ka drīz visi dzelzceļa pārvadājumi var nonākt citas valsts kravu pārvadātāja rokās. Ja par to uztraucas jūsu pārziņā esoša iestāde, tad iemesls bažām laikam ir?
– Es ar ļoti lielu pārsteigumu izlasīju šo administrācijas direktora Iesalnieka kunga vēstuli. Saskaņā ar ES regulām ir gandrīz neiespējami likt šķēršļus citas valsts dzelzceļa pārvadātāja ienākšanai ES valsts tirgū. Vēlme ienākt Latvijas tirgū ir ļoti labs signāls, ka mums būs vēl vairāk kravu pa dzelzceļu, tāpēc ka pārvadātājs, visticamāk, šeit nenāk pārdalīt tirgu. Esmu dzirdējis, ka šis pārvadātājs vedīs jaunas papildu kravas no Krievijas. Iespējams, ka pieaugs konkurence, tomēr tas ir labi patērētājam. Tas dos iespēju vēl vairāk piesaistīt kravas mūsu ostām. Ikviens pārvadātājs, kas vēlas ienākt Latvijas tirgū, rēķināsies ar vietējiem apstākļiem un uzvedīsies kā džentlmenis. Es neredzu iespējas dempingam, draudus “LDz Cargo” darbībai. Es uztveru to kā signālu, ka caur mūsu ostām un pa dzelzceļu var pieaugt kravu daudzums.
– Ostās kravas nesamazinātos, tomēr Krievijas pārvadātājs savā valstī pirks lētāku degvielu, maksās mazāk par dzelzceļa infrastruktūru, atbalstīs savu kravu pārvadātāju. Ja arī osta nebūs zaudētāja, valsts dzelzceļa kompānija tomēr būs. Vai nevajadzētu aizstāvēt Latvijas kravu pārvadātāju?
– Tomēr ikviens pārvadātājs, kas ienāk draudzīgā teritorijā un vēlas šeit pelnīt, rēķinās ar vietējiem likumiem, noteikumiem un tradīcijām. Mūsu spēkos ir regulēt tirgu tā, lai konkurence būt godīga, nevis izkropļota. Nepieļauju, ka to ES dalībvalsts var darīt ar Iesalnieka kunga ieteiktajām metodēm.
Vēl vairāk – ir jāņem vērā mūsu attiecības ar Krieviju, kas nav pabeigusi visas procedūras, bet ir iestājusies Pasaules tirdzniecības organizācijā. Līdz ar to tarifu ziņā diskriminācija iepretim Latvijai ir neiespējama.
Mēs arī varam runāt ar Krieviju par mūsu pārvadātāja iespējām darboties Krievijas tirgū. Šajā gadījumā ir iespējama konstruktīva saruna un sadarbība.
– Pie partijām nepiederošais izglītības un zinātnes ministrs Ķīļa kungs nesen paziņoja, ka viņš vērtējot iespēju kļūt par partijas biedru. Vai arī jūs vērtējat stāšanos partijā, kas jūs izvirzīja satiksmes ministra amatam?
– Man nav ieceru vai vēlmju stāties kādā no partijām. Jau agrāk esmu teicis – kad sajutīšu, ka koalīcija var iztikt bez bezpartijiska satiksmes ministra, es ar prieku atgriezīšos darbā privātajā biznesā. Ieceru iesaistīties politiskajā partijā man nav. Ļoti augstu vērtēju sadarbību ar kolēģiem valdībā un ar politiskajām partijām un koalīciju, un arī ar opozīciju.
– Ko jūs sakāt par publiski izskanējušajām runām par jūsu gatavošanu Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatam?
– Es baumas nekomentēšu. Neredzu iespēju darboties šajā amatā.
