Roņi pulcējas karnevālā Ogrē 0
Peldēties āliņģī vai ledainos pavasara ūdeņos, kad ārā stindzina sals, – laikam jau retais sadūšosies uz šādu soli, taču Latvijā ir vairāki simti ziemas peldētāju, sauktu par roņiem, kuri apvienojušies klubos, lai būtu ne tikai interesantāk, bet arī drošāk.
Peldoties ziemā, var sasildīties
“Par aukstā ūdens radītiem krampjiem gan neesmu dzirdējusi, taču uz ledus var paslīdēt, savainot sevi, tāpēc lieti noder savējo atbalsts, uzmundrinājums,” biedrības “Latvijas ronis” valdes priekšsēdētāja Sarma Kočāne skaidro, kāpēc vienatnē nebūtu labi nodarboties ar ziemas peldēšanu. Viņa pati pirmoreiz āliņģī ielīdusi pirms vienpadsmit gadiem bez īpašas sagatavošanās.
“Atceros, bija jauka, saulaina februāra diena, varbūt arī tādēļ nelikās tik auksti un radās pozitīvas emocijas. Iespējams, tas nav pareizākais veids, kā sākt nodarboties ar ziemas peldēšanu, – lēkt uzreiz ledainā ūdenī –, taču vienmēr vajag ieklausīties savā organismā un nepārspīlēt ar nodarbībām. Nevajag plunčāties tik ilgi, kamēr sākt stingt locekļi, jo roku un kāju atdzišana signalizē par kritisku enerģijas zudumu. Gaisa temperatūrai nav tik liela nozīme, kā psiholoģiskajam faktoram, jo ziemā ūdens temperatūra vienmēr būs ap nulli vai dažus grādus siltāks. Sala sajūtu vienīgi pastiprina vējš. Zemākā gaisa temperatūra, kādā esmu peldējusies, bija mīnus 34 ºC, piedaloties pasaules čempionātā Somijā. Sacensībās parasti ir jānopeld 25 – 50 metri. Pēc tam kad saģērbies, ir ļoti laba sajūta, kas līdzinās eiforijai,” stāsta S. Kočāne.
S. Kočāne atklāj, ka roņu kustībai ir piepulcējušies arī daudzi bijušie profesionālie sportisti, jo pēc aktīvo sporta gaitu beigām likušas manīt dažādas kaites, ko ziemas peldēšana palīdz dziedināt, tonizējot organismu.
Kristīne Rāte no ziemas peldētāju kluba “Raganas roņi” ledainajā ūdenī peldas kopā ar dēlu Gvido (13), kurš pāris gadu laikā ticis vaļā no alerģiskas astmas. “Pirmo reizi aizgāju peldēt bez īpašas norūdīšanās. Man bija iekšēja pārliecība, ka varu to izdarīt. Viss notiek galvā. Ja tu domāsi, ka saslimsi, tā arī būs. Sajūtas pēc peldes bija fantastiskas. Sapratu, ka gribu turpināt, taču dēlu gan atturēju no tik straujas ziemas peldsezonas uzsākšanas. Viņš sāka norūdīties, pagarinot vasaras sezonu līdz vēlam rudenim. Arī ārsti neiebilda, jo šoka terapija ir viens no ārstēšanas veidiem, un mūsu gadījumā tā palīdzēja tikt vaļā no medikamentiem,” teic Gvido mamma.
Rātu ģimenei pie mājām ir dīķis, kurā viņi peldas reizi nedēļā, un regulāri apmeklē arī citu roņu klubu rīkotos peldēšanas pasākumus. “Nereti ledainajā ūdenī pavadām 3 – 5 minūtes, dažkārt tikai iegremdējamies un tūlīt nākam laukā, bet ir reizes, kad nemaz negribas līst ūdenī, tad uzticamies savām sajūtām un vienkārši priecājamies par citiem,” atzīst ziemas peldētāja.
Roņu vidū lielāko īpatsvaru veido cilvēki no 45 līdz 60 gadiem, taču netrūkst arī vecāka gadagājuma peldētāju un bērnu, un visas paaudzes kopā labi saprotas. “Ja arī nedomājat par ziemas peldēšanu, nāciet pulkā, jo mūsu pasākumos saņemsiet pamatīgu enerģijas un optimisma lādiņu,” aicina K. Rāte.
Katram sava pieredze
Līga Saulīte (70) ir bijusī vieglatlēte un ar ziemas peldēšanu nodarbojas jau teju 20 gadus, līdz šim piedalījusies gandrīz visos pasaules čempionātos. Viņa dzīvo Carnikavas novadā nepilnu kilometru no jūras un ziemā peldēt dodas ar slēpēm, vasarā – ar velosipēdu. Pa šiem gadiem viņa tikai retu reizi ir saaukstējusies. “Kad izkāpju no āliņģa, draugi man steidzas pasniegt dvieli un čības, jo domā, ka man ir auksti, bet man nesalst. Ja āda ir sārta, tas nozīmē, ka asinis riņķo labi un viss kārtībā. Mana peldēšanas norma vienā reizē ir simt vēzieni, kas baseinā atbilst 70 – 80 metru distancei. Peldot jūrā, kad veidojas ledus, gan jāuzmanās, jo vižņi un plānā ledus garoziņa ir ļoti asa un ar to var sāpīgi sagriezt kājas. No pieredzes zinu, ka šādas brūces ilgi dzīst,” atklāj peldētāja. Viņa vienmēr peldas ar siltu cepurīti galvā, un tādas sarkanbaltsarkanas galvassegas noadījusi arī citiem roņiem.
Ziemā gadījušies arī kuriozi. Reiz Līga aizslēpojusi uz jūru, krastā atstājusi visu ekipējumu, drēbes, arī apakšveļu un gājusi peldēties. Ārā nākot, pamanījusi slēpotājus, kuri satraukti meklējuši pazudušo “rumpi” kāpās, nespēdami noticēt, ka tas iznāks no jūras.
Jānis Balodis (55) ir ugunsdzēsējs un roņu pulciņam pievienojies pirms trim gadiem. “Es arī biju starp tiem, kas ziemas peldētājus uzskatīja par trakiem cilvēkiem, kamēr nonācu roņu kompānijā. Tagad zinu, ka tas ir daudz patīkamāk, nekā izskatās. Vajag tikai atbilstoši noskaņoties un peldēties ledainajā ūdenī tikai tik ilgi, cik ir vēlēšanās. Uzskatu, ka noteiktu normatīvu uzlikšana sev ir nevis veselības stiprināšana, bet ķermeņa mocīšana. Man nevienam nav jāpierāda, ka varu ieiet aukstā ūdenī. Galvenais, lai es pats justos patīkami. Protams, sevi ir nedaudz jāpārvar, jo vispirms jāizģērbjas un jātiek līdz āliņģim, no kura vējainā laikā pat negribas līst ārā.”
Jānis ziemas peldēšanas efektu salīdzina ar labu seksu. Pēc peldes viņš iedzer līdzpaņemto ingvera vai citrona tēju, alkoholu gan ne – pat roņu burziņos apkārt ceļojot tikai balzama blašķīte mundrumam.
Roņu karnevāls
23. martā plkst. 12 Ogres publiskajā peldvietā vecupes krastā notiks Roņu karnevāls. “Tas risināsies tikai otro reizi un iezīmēs ziemas peldēšanas sezonas nobeigumu, lai gan 30. martā plkst. 11 Bulduros vēl būs sezonas noslēguma skate un uzvarētāju apbalvošana. Kaut gan ātrākie peldētāji būs devušies uz pasaules čempionātu Somijā, ceram uz lielu atsaucību, jo pērn piedalījās ap pussimts dalībnieku, un karnevāls ir laba iespēja pārvarēt sevi un pirmoreiz iegremdēties ledainajā ūdenī,” mudina biedrības “Ogres roņi” pārstāve Ilze Purmale.
“Pasākums ilgs aptuveni stundu, kuras laikā varēs paspēt iesildīties, nopeldēties un izrādīt maskas. Karnevāla tematika nav noteikta, pagājušajā gadā bija ieradies gan Neptūns, gan bites, raganas un topmodeles. Pēc maskarādes visus roņus gaidīs pirtiņa motelī “Grīva” (Rīgas 8) otrpus Rīgas–Daugavpils šosejai un sirsnīgas sarunas.”
Laika untumu dēļ šoziem roņu ledus sezona gan izvērtusies diezgan īsa, jo pirmoreiz tika atcelts Latvijas ziemas peldētāju čempionāts. Ķīšezera ledus bija kļuvis dzīvībai bīstams, jo uz tā nevarēja kāpt un izveidot āliņģi peldēšanai.
Tomēr Ogres roņi kopā pulcēsies arī pavasarī un vasarā. 21. jūnijā paredzēta vasaras saulgriežu – Jāņu svinēšana pēc latviešu tautas tradīcijām. Tikšanās vieta Kaijas un Uzānu ielu sadures punktā pie Daugavas Pārogrē, kur jāierodas pirms saullēkta, lai rīta agrumā pagūtu iekurināt ugunskuru un sagatavoties saulītes sagaidīšanai,” atklāj Ilze.
Uzziņa
Ziemas peldētāju klubi Latvijā
“Latvijas ronis” (Rīga, Jūrmala; www.latvijasronis.lv)
“Ogres roņi” (www.ogresroni.lv)
“Jelgavas roņi” (http://jelgavas–roni.ucoz.lv)
“Ozolnieku roņi” (tālr.: 26814252)
“Raganas roņi” (Krimuldas nov.; www.draugiem.lv/raganasroni)
“Akva Vitamīns” (Saldus; tālr.: 26599313)
“Liepājas roņi” (tālr.: 26324104)
“Ventspils jūras lauvas” (tālr.: 26421023)
