Ronalds Siliņš: “Melnādaino dzīvībām ir nozīme” – vai kustība tiešām ir pamatota? Zinātnisks skatu punkts 14
Autors: Ronalds Siliņš, mikrobiologs
“Melnādaino dzīvībām ir nozīme” jeb “Black Lives Matter” (BLM) protesti notiek visā pasaulē; neliels protests notika pat tepat Latvijā [1]. Manuprāt, medijos uzmanība pārāk bieži tiek pievērsta individuāliem gadījumiem un protestiem, nevis pašai kustībai un tās cēloņiem.
Tādēļ vēlos apskatīt šo tēmu no zinātniska skatu punkta, balstoties uz pētījumiem par rasismu saistībā ar ASV policiju.
Salīdzinot ar pārējo ASV sabiedrību, melnādaino kopienās noziedzība ir plašāk izplatīta [50]. Noziedzības līmeni ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie apstākļi. Tādēļ zinātnieki ir veikuši pētījumus, lai noskaidrotu, kas visvairāk paredz, ka noteiktā sabiedrībā vai vietā, būs augstāka noziedzība [2-4].
Viņu darbi parāda, ka šie apstākļi ir nabadzība vairākās paaudzēs, zemas kvalitātes skolas, bezdarbs, disfunkcionālas ģimenes un cietumsodi par nelieliem noziegumiem. Diemžēl šo apstākļu izplatību melnādaino kopienās vēstures gaitā ir veicinājuši dažādi valdības, banku un policijas lēmumi [5-11].
Piemēram, neilgi pēc lielās depresijas, trīsdesmito gadu vidū, ASV valdība izveidoja “Nacionālo Mājokļu Aktu” un “Federālo Mājokļu Administrāciju”.
To mērķis bija glābt būvniecības un finanšu industrijas, apdrošinot banku un aizdevumu firmu sniegtos hipotekāros kredītus [12-14]. Šī aizdevumu apdrošināšana ļāva miljoniem amerikāņu kļūt par māju īpašniekiem, bet tikai 2% no šiem aizdevumiem tika piešķirti melnādainajiem [15-16].
Turklāt, mājokļu administrācijas kritēriji tieši liedza melnādainajiem amerikāņiem saņemt aizdevumus, lai iegādātos mājas “balto” rajonos [17].
Bez valdības atbalsta un privātu banku aizspriedumu dēļ melnādainajiem amerikāņiem nācās paļauties uz īpaši neizdevīgiem aizdevumiem un dzīvot zemas kvalitātes rajonos.
Amerikā valsts skolas galvenokārt saņem finansējumu no vietējiem nekustamo īpašumu nodokļiem, ko tieši ietekmē šo īpašumu vērtība [18].
Līdz ar to skolas “melno” rajonos saņem mazāku finansējumu. Lai gan mūsdienās aizdevumu diskriminācija ir aizliegta, melnādainie amerikāņi joprojām jūt šī un līdzīgu lēmumu sekas.
“Melnādaino dzīvībām ir nozīme” kustības atbalstītāji uzskata, ka ASV policijas un tieslietu sistēmas nevienlīdzīgajā attieksmē pret melnādainajiem nozīmīgu lomu spēlē ne tikai paaugstinātā noziedzība, bet arī uz rasi balstīta diskriminācija [19-20]. Lai noskaidrotu, vai tiešām nevienlīdzība pastāv, ir jāapskata pētījumi, kuros cilvēka rase ir galvenais atšķirīgais faktors.
Šāda veida pētījumi tiek publicēti recenzētos zinātniskos žurnālos vai valdības iestāžu ziņojumos.
Vispirms apskatīsim, vai rase ietekmē varbūtību tikt arestētam. Kriminoloģes Temijas Kočelas grupa 2011. gadā veica pētījumu apkopojumu, kurā tika analizēti 40 pētījumi par ASV policijas arestiem [21].
Grupa izmantoja šo pētījumu datus un ņēma vērā vairākus faktorus – aizdomā turamā uzvedību, uz vietas pieejamos pierādījumus un lieciniekus, nozieguma nopietnību, kriminālo vēsturi u.c.
Izpēte parādīja, ka situācijās ar līdzīgiem apstākļiem melnādainie aizdomās turamie tiek arestēti 1,3 reizes biežāk nekā baltādainie. Jaunāki, bet mazāka apjoma, pētījumi arī apstiprina šo nevienlīdzību [22-24].
Citos pētījumos atklāts, ka melnādainie amerikāņi biežāk tiek pakļauti piespiedu pārmeklēšanai, lai gan baltādainajiem vienlīdz bieži atrod nelegālus priekšmetus vai vielas [25-27].
Šī atšķirība pārmeklēšanu biežumā arī palielina arestu skaitu. Amerikas tieslietu sistēmas specifisko īpašību dēļ aresti pat nevainīgiem cilvēkiem rada smagas ilgtermiņa sekas un dažkārt noved pie nepatiesas vainas atzīšanas [49].
Vai rase ietekmē, kā apcietinātie tiek sodīti? Pētījumi parāda, ka par vieniem un tiem pašiem noziegumiem melnādainie amerikāņi saņem smagākus un 10-20% garākus cietumsodus nekā baltādainie [28-31].
Melnādainajiem ir arī lielāka varbūtība tik notiesātiem ar nāves sodu nekā baltādainajiem, kas veikuši to pašu noziegumu un ir ar līdzīgu kriminālo vēsturi [32]. Interesanti, ka varbūtība saņemt nāves sodu ir augstāka, ja nozieguma upuris ir baltādains.
Bieži medijos tiek pievērsta uzmanība tam, ka melnādainajiem amerikāņiem ir 2 līdz 3 reizes lielāka varbūtība, ka viņus mūža laikā nogalinās policists [34-35].
Šis skaitlis ir iegūts, salīdzinot policistu nogalināto cilvēku skaitu pret dažādu rasu pārstāvju skaitu populācijā.
Šādi apskatot situāciju, netiek gūta skaidra informācija, jo vērā netiek ņemti divi svarīgi faktori – cik bieži katras rases pārstāvji mijiedarbojas ar policistiem un katras rases relatīvais noziegumu skaits.
Par laimi eksistē pētījumi, kas to tomēr ņem vērā [37-43]. Diemžēl šo jautājumu pētīt sākuši tikai pēdējo gadu laikā un rezultāti joprojām ir strīdīgi vai variē ģeogrāfiski.
Piemēram, policisti melnādainos amerikāņus neproporcionāli daudz nogalina Kalifornijā, bet ne Teksasā [43].
Mēģinot iegūt skaidrāku priekšstatu, antropologa Koudija Rosa grupa šogad publicēja valsts mēroga pētījumu, kurā tika iekļauts vēl viens faktors – vai noslepkavotais aizdomās turamais bija bruņots [37].
Izpētē tika atklāts, ka situācijās, kad aizdomās turamais bija bruņots un pašam policistam draudēja tikt nošautam, rase neietekmēja vai policisti nogalināja aizturamo. Kad policisti nebija tiešā riskā, viņi vairāk nogalināja melnādainos amerikāņus.
Policijas veiktās slepkavības pētīt nav viegli. Policija bieži nevēlas sadarboties un datu bāzes mēdz būt nepilnīgas. Džastina Feldmana pētniecības grupa 2017. gadā atklāja, ka ASV federālajā datu bāzē “Nacionālā Vitālo Statistiku Sistēma” (NVSS) tikai 45% policistu veiktās slepkavības ir oficiāli dokumentētas kā slepkavības [44].
Nāve nav vienīgais drauds, saskaroties ar ASV policiju. Policijas vardarbība un tās slēpšana ir nopietnas problēmas un no tām vērā ņemami vairāk ciešs melnādainie amerikāņi [45-47].
Pētījumi parāda, ka melnādainajiem ir lielāka varbūtība būt policistu vardarbības upuriem gan vienkārši saskarē ar policiju, gan izmeklēšanas un arestu laikā [33,36].
Turklāt ir novērota sakarība – pret melnādainiem amerikāņiem policija biežāk izmanto smagākus vardarbības veidus (stekus, elektrošoku un piparu gāzi) [36].
Vai “Melnādaino dzīvībām ir nozīme” kustība ir pamatota?
Manuprāt, jā, jo pētījumi apstiprina, ka cilvēka rase vērā ņemami ietekmē to, kā ASV policija un tieslietu sistēma mijiedarbojas ar civiliedzīvotājiem.
Beigās vēlos pieminēt argumentu, ka maijā nogalinātais Džordžs Floids pirms nāves bija lietojis narkotikas vai agrāk veicis noziegumus.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka protesti nav tikai par Džordžu Floidu, bet tūkstošiem melnādaino amerikāņu, kuru tiesības ASV policija nepiedodami ignorē.
Floida slepkavība nejauši kļuva par pēdējo pilīti krūzē, kura jau sen bija līdz malām pilna. Viena policijas upura personīgo trūkumu regulāra pieminēšana vai sazvērestības teoriju popularizēšana, liecina par kopējās ainas neizpratni vai mērķtiecīgu maldināšanu [48].
Šādi tiek novērsta uzmanība no BLM kustības un protestu mērķa – samazināt melnādaino amerikāņu nevienlīdzību policijas un tieslietu sistēmas priekšā.
Atsauces
Saite, kas ved uz sarakstu ar visām atsaucēm: https://pastebin.com/nxtTsn1L
