Ronalds Neimanis: Energoefektivitātes projekti nenozīmē tikai ēku tehnisku siltināšanu 0
Autors – Ronalds Neimanis, VAS “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs
Energoefektivitātes paaugstināšanas projekti tikai tad būs veiksmīgi, ja to īstenošanā būs pareizi sabalansēti finanšu ieguvumi un nepieciešamo energoefektivitātes pasākumu kopums, kā arī pievērsta pastiprināta uzmanība precīzai būvniecības darbu tehnoloģiju ievērošanai.
Nekustamo īpašumu lietotājiem un pārvaldniekiem ir jāsaprot, ka energoefektivitātes projekti nenozīmē tikai ēku tehnisku siltināšanu vai parasto spuldzīšu nomaiņu ar LED gaismekļiem.
Ēka ir jāuztver, kā dzīvs organisms, tādēļ ir jāizvērtē un jāizprot, kā tā funkcionē, kādas tehnoloģijas būtu izmantojamas, kā pareizi siltināt ēku, kā pareizi nodrošināt gaisa apmaiņu ēkā, kā izveidot inženierkomunikācijas tā, lai piemēram visos ēkas punktos vienmērīgi nogādātu siltumenerģiju.
VNĪ jau 2016. gadā sāka ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu pārvaldīšanā esošajās ēkās, kā arī Energopārvaldība no ieviešanas brīža attiecināta arī uz būvniecību (pārbūvi, jaunbūvi, atjaunošanu), šodien energoefektivitātes izvērtēšana ir neatņemama nekustamo īpašumu attīstības projektu sastāvdaļa. Liela daļa no VNĪ portfelī esošajām būvēm ir visnotaļ cienījamā vecumā, taču arī tajās gudri apsaimniekojot ir iespējams iegūt enerģijas resursu ietaupījumus.
Lielākais ieguvums no energoefektivitātes pasākumiem ir kvalitatīvs, lietotāju prasībām atbilstošs mikroklimats ēkās.
Neaizmirsīsim, ka mēs dzīvojam mērenā klimata joslā, kurā ir sastopami visi četri gadalaiki – mitri rudeņi, saltas ziemas, karstas vasaras. To it sevišķi izjūt iestādes, kuru telpām ir svarīgs stabils un precīzi noteikts mitruma līmenis, piemēram, arhīvi.
Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Rīgā, Skandu ielā 14 un Daugavpilī, Komandanta ielā 9 ir divi no septiņiem nekustamajiem īpašumiem, kuros ir uzsākti apjomīgi energoefektivitātes paaugstināšanas un ar to saistītie ēku atjaunošanas projekti. Tai skaitā tie plānoti Dailes teātrī, Leļļu teātrī, Valmieras drāmas teātrī, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā un Latvijas prezidenta rezidencē Jūrmalā. Tāpat ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās prasības ir iestrādātas tādos nekustamo īpašumu Attīstības projektos, kā Jaunā Rīgas teātra, LR Prokuratūras ēkas un Okupācijas muzeja pārbūves projektos.
Jebkurš uzlabojums prasa ieguldījumus, tādēļ ir svarīgi samērot gaidāmos ieguvumus ar plānotajiem izdevumiem.
Šajos projektos pievēršam uzmanību ne tikai energoefektivitātei, bet arī izmantotajām tehnoloģijām. Teātros ir liels elektrības patēriņš, tādēļ, piemēram, Dailes teātrī plānots nomainīt daļu no novecojušajiem skatuves apgaismojuma prožektoriem pret līdzvērtīgiem LED tipa gaismekļiem, kā rezultātā varam ietaupīt aptuveni 30% no apgaismojuma patērētās elektroenerģijas. Tāpat ar moderniem skatuves apgaismojuma gaismekļiem ir iespējams ne tikai ietaupīt, bet arī nodrošināt plašākas apgaismojuma specefektu iespējas teātra izrādēs.
VNĪ vadībā jau uzsākti projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas sakārtošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ēkā, lai jau šā gada nogalē varētu uzsākt būvdarbus. Tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Projektam VNĪ ir piesaistījis ES struktūrfondu finansējumu 1,174 miljonu eiro apmērā ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Papildus energoefektivitātes projektam pēc VNĪ iniciatīvas plānots veikt arī teātra priekšlaukuma sakārtošanu.
Vienlaikus VNĪ ir sākti priekšdarbi, lai apsaimniekotajās ēkās ieviestu ēku attālinātas vadības sistēmas.
Tādejādi savlaicīgi tiek identificētas apkures un ventilācijas sistēmu problemātikas, tiek vadīta ēku siltumapgādes un ventilācijas sistēma, nodrošinot energoefektīvu sistēmu darbību. Attālināta ēku vadības sistēmu ieviešana un enerģijas uzraudzība ļauj operatīvi nodrošināt ēku efektīvu pārvaldīšanu. Aprēķini liecina, ka, ieviešot attālinātu ēku vadības sistēmu, 20 lielākie klienti ietaupītu 4% siltumenerģijas jeb 30 000 eiro gadā no ēkas uzturēšanas izdevumiem, bet nepieciešamās investīcijas atmaksātos mazliet vairāk nekā gada laikā.
Tāpat neskatoties uz to vai ēkai ir vai nav veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, svarīga ir arī regulāra komunikācija ar ēku lietotājiem, jo ikviena ēka ir pareizi jāekspluatē.
Piemēram, cilvēkiem ir jāmāca, ja ziemā telpās ir pārāk karsti, tad nevis ir jāatver vaļā logu, lai “atdzesētu telpu”, bet svarīgi ir, lai cilvēki informē apsaimniekojošo personālu, lai netiktu veltīgi tērēti energoresursi un finanses.
Savukārt apgaismojuma modernizācija plānota arī vairākos robežšķērsošanas vietās, kur tiks nomainīts liels skaits teritorijas apgaismojuma gaismas ķermeņu pret līdzvērtīgiem, bet energoefektīviem gaismekļiem.
VNĪ lēš, ka tādējādi varēs ietaupīt 68% no patērētās elektroenerģijas jeb 40 000 eiro gadā, līdz ar to investīcijām nepieciešamie 145 000 eiro tiks atgūti nepilnos četros gados.
Minētie piemēri apliecina, ka pat ar salīdzinoši nelieliem projektiem var iegūt reālus finanšu ietaupījumus. Ja ir mazāk jāmaksā par siltumenerģiju vai elektroenerģiju, ietaupītā nauda ļauj plānot citus darbus. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka Latvija ir energoatkarīga valsts, kas importē salīdzinoši lielu daļu resursu, tādēļ ikvienam būtu jārūpējas, lai jebkura veida enerģija tiktu iespējami saprātīgāk izmantota.
