Romualds Ražuks: Cīņā pret sirds un asinsvadu saslimšanām jāizmanto visi pieejamie līdzekļi 12
Autors: Romualds Ražuks, Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents, medicīnas zinātņu doktors
Latvijā jau daudzus gadus problēmas rada augstā saslimstība un mirstība ar sirds un asinsvadu vai kardiovaskulārajām slimībām (KVS). Medicīnas nozares uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, samazinot viņu mirstību un paaugstinot veselīgi nodzīvotu gadu skaitu. Tam ir gan vispārcilvēciski, gan ekonomiski iemesli. Lai gan mirstība no KVS Latvijā samazinās, tā joprojām ir būtiski augstāka nekā Rietumeiropas valstīs. Tādēļ mūsu uzdevums būtu saprast – ar ko Latvija atšķiras no labāk attīstītajām un turīgākajām Eiropas valstīm, un kāpēc mēs nespējam īstenot visus veselības aprūpes pasākumus tikpat sekmīgi kā citur Eiropā?
Latvijā no KVS mirst jaunāki cilvēki
Medicīnas nozarē uzkrātā informācija apliecina, ka gadu gaitā mirstība no KVS Latvijā, neskatoties uz daudzām milzu problēmām mūsu veselības aprūpē, samazinās. Pieaug arī cilvēku mūža ilgums, piemēram, astoņdesmitgadnieku skaits pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir dubultojies. Protams, to sekmējusi mūsdienīga, uz zinātnes sasniegumiem balstīta veselības aprūpe. Tagad ir pieejamas tādas diagnostikas iespējas, inovatīvas tehnoloģijas un efektīvas zāles, kādu agrāk ārstu rīcībā nebija.
Taču, par spīti visiem uzlabojumiem, Latvijā saglabājas būtiskas atšķirības mirstībā no KVS darbspējīgā vecuma populācijā. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija atpaliek tieši KVS izraisītas agrīnās mirstības mazināšanā. Respektīvi, diezgan lielu daļu no visiem mirušajiem sastāda cilvēki darbspējīgā vecumā. Saskaņā ar OECD datiem, Latvijā ir trešais augstākais novēršamās mirstības līmenis ES.
No visa agrīnās novēršamās mirstības apjoma Latvijā vairāk nekā puse ir saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām. Ja mirstības līmenis no KVS turīgākajās ES valstīs vidēji ir ap 25%, tad Latvijā tas gadu gaitā īpaši nemainās un jau ierasti ir vairāk nekā 50%. Šāda situācija reizē liecina par lielām problēmām un milzu zaudējumiem, taču tajā pašā laikā norāda uz reālām iespējām kardiovaskulāro slimību izraisītas mirstības mazināšanā.
Apzināt savas neizmantotās rezerves
Lai mēs varētu domāt par reālu situācijas uzlabošanu, vajadzētu saprast, no kādiem faktoriem ir atkarīgas šīs mirstības mazināšanas iespējas. Protams, daļai pacientu paaugstinātu mirstības risku no sirds un asinsvadu slimībām nosaka ģenētiski faktori – iedzimts paaugstināts holesterīna līmenis vai līdzīgas problēmas. Taču šie ģenētiskie faktori, kas rada augstākus draudus saslimšanai ar KVS, sastāda tikai nepilnu trešdaļu (30%) no visiem slimības un nāves gadījumiem. Individuālā uzvedība un dzīvesveids ir noteicošie cēloņi jau 40% gadījumu, sociālie un vides faktori sastāda 20%. Atlikušie 10% paliek veselības aprūpes ziņā – proti, cik veiksmīga vai efektīva tā ir bijusi konkrētajā gadījumā. Protams, ja šīs slimības tiek ignorētas un ielaistas, tad viss atduras pret veselības aprūpes iespējām.
Mēģinot raksturot Latvijas iedzīvotājus sirds un asinsvadu slimību riska faktoru izplatības ziņā, ik pēc desmit gadiem tiek veikti Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumi. Pēdējais no tiem veikts 2019.-2020. gadā, bet esmu pārliecināts, ka tajā iegūtie rādītāji pietiekami precīzi atbilst arī pašreizējai situācijai. Piemēram, paaugstināts asinsspiediens ar rādītājiem vairāk nekā 140/90 mm Hg ir konstatēts trešdaļai (33%) no visiem Latvijas vīriešiem un gandrīz ceturtdaļai sieviešu (24%). Augsts zema blīvuma holesterīna līmenis ar rādītāju virs 3 mmol/l ir 63% vīriešu un 61% sieviešu. Paaugstināts cukura līmenis asinīs uzrādās 32% vīriešu un 22% sieviešu. Augsts ķermeņa masas indekss jeb aptaukošanās konstatēta 69% vīriešu un 59% sieviešu. Jau ar šiem dažiem piemēriem mēs uzskatāmi redzam, cik liels ir riska faktoru izplatības līmenis, kas savukārt raksturo smago situāciju un iemeslus, kāpēc ir tik augsts mirstības līmenis no KVS. Taču tas reizē arī norāda uz iespējām mazināt šo mirstību – galvenokārt, mainot vai sakārtojot dzīvesveidu. Manis vadītā Sirds veselības veicināšanas alianse cenšas atainot reālo situāciju un norādīt veidus, kā varētu ierobežot sirds un asinsvadu slimību izplatību. Lai varētu mazināt saslimstību un mirstību no KVS, nepieciešama gan visu riska faktoru, gan iespēju analīze, īpašu uzmanību pievēršot plašas sabiedrības iesaistes nozīmei, kas paredz cilvēku masveida izglītošanu un motivēšanu.
Vajadzīgs atbalsts arī varas ešelonos
Pēdējā laikā ir pieņemti ļoti svarīgi politiski lēmumi Eiropas līmenī. Pirmais no tiem ir Eiropas Komisijas iniciatīva neinfekcijas slimību mazināšanai un Eiropas kardiovaskulārās alianses sirds un asinsvadu veselības plāns Eiropā. Šie mērķi, kurus ir pārņēmusi arī Sirds veselības veicināšanas alianse, ir ļoti ambiciozi, bet sasniedzami. Izvirzot šos uzdevumus, cenšamies tuvoties ES institūciju izvirzītajiem mērķiem, lai mēģinātu samazināt saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām. Nodoms ir laika posmā līdz 2030. gadam samazināt sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupu un novērst nāvju skaitu par 30%, palielināt veselīgi nodzīvotu mūža daļu par 20% un trīs reizes samazināt atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu, tādā veidā tuvojoties šiem ES izvirzītajiem mērķiem.
Lai visu varētu veiksmīgāk īstenot, ir svarīgi, lai arī Latvijai būtu savi politiskie mērķi. Jāsaka, arī Latvijā ir radusies apņemšanās veidot līdzīgu veselības aprūpes politikas dokumentu. Veselības ministrijas vadībā ir sākts darbs pie Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna izstrādes 2025.-2027. gadam. Arī mūsu alianse aktīvi piedalās šajā procesā, gan iesniedzot savus priekšlikumus, gan sadarbojoties ar Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisiju, kur notiek diskusijas par šo plānu. Iniciatīvas eksistē, tagad ir svarīgi, lai notiktu virzība uz nospraustajiem mērķiem. Taču jāatgādina, ka šāds sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns jau ir bijis laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam, un nevar teikt, ka toreiz tas sasniedza savus mērķus. Bija atsevišķi sasniegumi, informatīvās kampaņas, uztura izmaiņas skolās, smēķēšanas ierobežošana, nedaudz tika uzlabota ārstēšana, pieeja dažiem jauniem medikamentiem. Taču, kā vienmēr, visam nepietika finansējuma un izvirzītie uzdevumi netika līdz galam paveikti, arī rādītāji neuzlabojās. Tāpēc mani arī tagad māc lielas bažas, vai iespējama līdzekļu trūkuma dēļ mērķi patiešām tiks sasniegti, un atkal netiks pazaudēts laiks un iespējas.
Svarīgi nodrošināt pašu iedzīvotāju aktīvāku iesaisti
Sirds veselības veicināšanas alianse uzskata, ka esošajai problēmai ir divas saknes. Vispirms tie ir riska faktori, kas veicina saslimšanu ar KVS un lielā mērā arī nosaka augstāku mirstību no sirds un asinsvadu slimībām nekā attīstītākajās ES valstīs. Noteikti jābūt pieejamiem mūsdienīgiem, inovatīviem medikamentiem, kurus izmantot cīņā ar KVS tad, kad šīs slimības jau ir radušās, un atvieglotu pacientu situāciju un mazinātu mirstību.
Paralēli visam, cilvēkiem arī pašiem nepieciešams apzināties, ka viņi var mazināt minētos riskus, mainot dzīvesveidu un cenšoties samazināt negatīvo faktoru iedarbību. Tas nemaz nav sarežģīti, ir tikai jāseko savai veselībai. Pirmkārt, jāpievērš uzmanība tam, vai neparādās tādi simptomi kā sāpes krūšu kurvī vai aizdusa, teiksim, kāpjot pa trepēm. Šādas pazīmes parasti signalizē, ka veselības stāvoklis vairs nav tik labs, kā bija agrāk, un laiks tam pievērst lielāku uzmanību, necerot, ka viss pāries pats no sevis.
Otrkārt, jāseko līdzi savam asinsspiedienam. Kā uzsver mūsu vadošais kardiologs, profesors Andrejs Ērglis, nav tāda vecu cilvēku asinsspiediena, tam visās vecuma grupās ir jābūt 120/80 mm Hg. Pulsam miera stāvoklī jābūt no 60-80 reizēm minūtē, bet ķermeņa masas indekss nedrīkst pārsniegt 25. To jebkurš no mums var aprēķināt pēc formulas, kura atrodama daudzviet internetā.
Treškārt, ļoti liela nozīme ir asinsanalīzei, kas reizi gadā ar ģimenes ārsta nosūtījumu bez maksas ir pieejama katram Latvijas iedzīvotājam. Tajās uzrādītais kopējais holesterīna līmenis nedrīkst būt lielāks par 5 mmol/l. Zema blīvuma holesterīna gadījumā rādītājam jābūt zem 3 mmol/l, jo tieši šis holesterīns ir viens no lielākajiem kardiovaskulāro problēmu rašanās draudiem. Cukura līmenim jābūt zemākam par 5,5 mmol/l. Ja pacientam ir nozīmēti medikamenti, tie jālieto regulāri un nepārtraukti, vajadzības gadījumā konsultējoties ar ārstu, kurš tos nozīmējis.
Ceturtkārt, katram cilvēkam katru dienu (vai vismaz piecas dienas nedēļā) būtu nepieciešamas fiziskās aktivitātes kaut vai 30 minūšu garumā. Svarīga arī pareiza, sabalansēta ēšana un fizioloģiski nepieciešamā ūdens daudzuma diennaktī (2-2,5 l) uzņemšana. Jāatmet smēķēšana un alkohols.
Sirds veselības veicināšanas alianse, pievēršot uzmanību sirds un asinsvadu slimību iemesliem, īpašu akcentu liek uz iedzīvotāju holesterīna līmeņa kontroles rādītāju skrīningu. Tas nepieciešams, lai varētu apzināt potenciālos kardiovaskulāro slimību pacientus, uzsākt nupat nosauktos profilaktiskos pasākumus un arī agrīnu ārstēšanu. Pētījumos ir pierādīts – samazinot zema blīvuma holesterīna līmeni par 1 mmol/l, infarkta, insulta risks samazinās par 20%. Tāpēc īpaši jāuzsver sekošana zema blīvuma holesterīna līmenim un centieniem to samazināt – sakārtojot dzīvesveidu un sekojot līdzi savam veselības stāvoklim.
Nepieciešams parūpēties par atbilstošu ārstēšanu
Nākamais solis ir mūsdienīgas terapijas izmantošana, it sevišķi tāpēc, ka šajā jomā pēdējos gados noticis patiešām liels izrāviens. Alianse to īpaši uzsver, jo jaunākās paaudzes zāles dod iespēju cīnīties ar paaugstinātu holesterīna līmeni arī tiem pacientiem, kuriem dzīvesveida korekcijas vairs nepalīdz. Parasti ar ikdienas paradumu maiņu var samazināt zema blīvuma holesterīna līmeni līdz normas robežām jaunākiem cilvēkiem, bet arī ne visiem. Ja tas neizdodas, tad nepieciešama medikamentoza terapija, un šim nolūkam ļoti bieži tiek izmantoti statīnu grupas medikamenti, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs un novērst KVS attīstības riskus.
Taču dažreiz arī ar statīniem nepietiek, jo mēdz būt pacienti ar ģenētiski iedzimtu hiperholesterinēmiju, kā arī situācijas, kad slimība progresējusi tiktāl, ka ar dzīvesveida korekcijām un statīniem nepietiek, lai holesterīna līmeni noturētu normas robežās. Pašlaik Eiropā un citur pasaulē ir pieejami inovatīvi medikamenti, kuru pielietošana nedaudz līdzinās vakcinācijai. Proti, tie tiek injicēti divreiz gadā un ļauj cīnīties ar smagajiem gadījumiem, kad holesterīna līmenis nepadodas tradicionālajai ārstēšanai. Tie palīdz samazināt zema blīvuma holesterīna līmeni pat par 50-60%.
Literatūrā ir pieejama informācija, ka Lielbritānijā ir izveidota vesela programma pacientiem, kuriem jau bijuši infarkti, insulti vai citas smagas kardiovaskulāras saslimšanas. Šīs programmas ietvaros 300 tūkstošiem cilvēku tiks garantēta valsts apmaksāta terapija ar injicējamiem holesterīna pazemināšanas medikamentiem, lai novērstu ar KVS saistītus smagus veselības traucējumus. Tiek plānots, ka tādā veidā tiks novērsts ap 30 tūkstošiem nāves gadījumu. Tādēļ šādi jaunākās paaudzes medikamenti arī Latvijā būtu jāpadara pieejami KVS pacientu riska grupai, iekļaujot šīs zāles kompensējamo medikamentu grupā.
Jāizvirza prioritātes rīcības plānam
Nešaubos, ka visi Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā 2025.-2027. gadam paredzētie pasākumi ir pamatoti un nepieciešami. Tos izstrādājuši mūsu vadošie kardiologi un veselības aprūpes vadības eksperti. Taču ilggadīga pieredze liecina, ka ne uzreiz izdodas visu paredzēto īstenot, nepieciešams pasākumus prioretizēt. Sirds veselības veicināšanas alianse uzskata, ka būtu jāsāk ar holesterīna līmeņa kontroles organizēšanu valstiskā līmenī, veicot apjomīgus iedzīvotāju skrīninga un izglītošanas pasākumus, kuri ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem jau tuvākā laikā būtiski uzlabotu mirstības no KVS rādītājus, izglābtu tūkstošiem dzīvību. Protams, pie nosacījuma, ka ir pieejamas nepieciešamās zāles, ja ar dzīvesveida sakārtošanu nepietiek, lai normalizētu zema blīvuma holesterīna līmeni asinīs.
