Romu integrācijai iztērētais miljons varētu būt izlietots nelietderīgi 0
Kopš 2007.gada romu integrācijai no valsts budžeta un Eiropas fondu līdzekļiem dažādiem projektiem iztērēts aptuveni viens miljons latu, taču praktisku ieguvumu no tiem romiem praktiski neesot, līdz ar to var secināt, ka lielākā daļa naudas varētu būt iztērēta nelietderīgi, trešdien Saeimas deputātiem atzina tiesībsargs Juris Jansons.
“Iztērēts ir viens miljons latu, par šo naudu rīkotas dažādas diskusijas, forumi, taču praktisku rezultātu nav, turklāt bieži vien projekta aktivitātēs nav iesaistīti romi,” Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputātiem uzsvēra tiesībsargs.
Vienlaikus gan Jansons atgādināja, ka tiesībsarga uzdevums nav meklēt vainīgās personas, bet gan analizēt situāciju, tās cēloņus un iespējas, kā uzlabot situāciju kādā konkrētā problēmā.
“Ir bijuši projekti, kuros nav iesaistīti romi. Ir izveidoti biroji, iepirkta biroja tehnika, taču nav veikta romu apmācība, lai tie ar to varētu strādāt,” klāstīja Jansons un piebilda, ka lielākā daļa projektu nebija ilgtermiņa, bet gan salīdzinoši īsas aktivitātes.
Lai arī kopumā, visticamāk, projektu mērķis ir bijis labs, tie ir bijuši pārāk sadrumstaloti un nav veidoti tā, lai no tiem labumu gūtu pēc iespējas lielāka daļa romu kopienas.
Jansons norādīja, ka šādā situācijā varētu būt vainojams arī vienotas uzraugošās institūcijas trūkums, kura uzdevums varētu būt pārraudzīt projektus un rūpēties, lai finanšu līdzekļi būtu iztērēti tieši tam paredzētajiem nolūkiem.
Viens no komisijas deputātiem Valdis Liepiņš (Reformu partija) gan atzina, ka pirms dažādu projektu īstenošanas jādomā, vai romi vēlas integrēties, jo bieži vien esot dzirdēts, ka romiem patīkot ierastā dzīve un viņi tajā neko daudz nevēlas mainīt.
Jansons atzina, ka šāda problēma pastāv, taču tā neesot tik liela. Tiesībsargs arī sacīja, ka, strādājot pie romu integrācijas, jābūt piesardzīgiem, jo bieži vien roms, saņemot negatīvu, iespējams, agresīvu atraidījumu, vairāk pēc palīdzības nevērsīsies, turklāt, ņemot vērā viņu kultūras iezīmes, par šādu starpgadījumu tiks pavēstīts arī citiem romiem.
“Viens rupjš atraidījums tiek uztverts kā attieksme pret visu viņu kopienu,” viņš piebilda.
Savukārt Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka būtu arī jāmaina sabiedrības attieksme pret romiem. Līdakas paustajam piekrita arī Vladimirs Reskājs (“Saskaņas centrs”). “Vajag strādāt ne tikai uz romiem, bet arī uz visu sabiedrību,” uzsvēra Reskājs.
Komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) piekrita Jansona paustajam, ka rūpīgāk jāseko līdzi līdzekļu izlietošanai.
Jau ziņots, ka šā gada augustā pie Kultūras ministrijas ir izveidota Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome.
Latvijā dzīvo apmēram 6000 romu.
