Romas impērijas būvju iedvesmotie, jeb betona “zaļās ekonomikas” pionieri 0
Kādēļ mūsdienās būvētie tilti, ēkas un citas būvniecībā plaši pielietotās betona konstrukcijas plaisā, drūp un jāsāk kapitāli remontēt jau pēc 20–30 gadiem, bet, piemēram, senās Romas impērijas laikā būvētie akvedukti, panteoni un tempļi nav sabrukuši pat pēc 2000 gadiem? Kādēļ klientiem jau pēc sešiem mēnešiem jāsūdzas, ka objektos ielietās betona grīdas sāk plaisāt, betons šuvju malās uzliecas un drūp, kaut arī tās ieklājuši prasmīgi būvnieki, vadoties pēc mūsdienu būvniecības standartiem?
Var teikt, ka šie jautājumi ir “mūžīgi” un parastam cilvēkam neatbildami. Taču pirms vairāk nekā 20 gadiem tā nešķita tolaik ekonomiku studējošajam Jānim Ošlejam, kurš studiju laikā bija nolēmis piepelnīties ar grīdas segumu ieklāšanu ražošanas objektos. Viņš sāka pētīt, runāt, iet un meklēt atbildes šeit un ārpus Latvijas, atklājot, ka pelēkajā betona masā ir “krāsaina” pasaule un arī milzīgas iespējas.
“Primeksa” kompozītbetons
Kas ir “Primeksa” unikālais produkts un piedāvātie pakalpojumi, uzreiz nav nemaz tik viegli saprast un izskaidrot. Īsumā lai to izstāsta Jānis Ošlejs pats:
“Primekss” ir izstrādājis betona tehnoloģiju, kā rezultātā tiek iegūts ievērojami stiprāks materiāls, tas nerūk un līdz ar to pielietojams bez šuvēm. Klienti – rūpnīcu un noliktavu būvētāji – novērtē gan gludo un ilgmūžīgo jaunizveidotā betona grīdu virsmu, gan to, ka šis betons ir videi draudzīgs.
Šobrīd 7% no pasaulē radītajiem CO2 izmešiem rodas tieši betona ražošanas procesā. Betona ražošana CO2 emisijas rada vismaz divas reizes vairāk, nekā vidi piesārņo, piemēram, visas pasaules lidmašīnas kopā.
Cementa ražošanas procesā CO2 izmešus rada divos veidos: 1) cepjot (dedzinot) cementu, ilgstoši nepieciešama augsta temperatūra, līdz ar to jāpatērē daudz gāzes vai citu degmateriālu, lai panāktu kaļķakmens pārtapšanu cementā; 2) kad kaļķakmens pārtop par cementu, ķīmiskajā procesā atbrīvojas liels CO2 daudzums.
Padarot betonu stiprāku, to būtu iespējams klāt plānākā kārtā. Līdzīgi kā autobūvē. Automašīna, ar kuru braucam šodien, sver apmēram 900 kg, bet pirms 10–15 gadiem tieši tāda pati svēra 1,5 tonnas. Tā notiek tādēļ, ka ražotājiem izdevies uzlabot materiālu stiprību un plaši pielietojot to, ko sauc par kompozītu materiāliem. Tā ir jauna materiālu grupa, kas pašlaik pasaulē plaši attīstās. Būtībā tie ir šķiedru sajaukumi ar kādu cietu saistvielu, iegūstot jaunu apvienoto materiālu ar daudz labākām īpašībām.
“Primeksa” betons ir kompozītmateriāls, iejaucot tērauda šķiedras un uzlabojot betona ķīmisko sastāvu, tas ir kļuvis ievērojami izturīgāks. Tādā ziņā “Primekss” iet līdzi mūsdienu tehnoloģiskajai tendencei, ko betona nozarē līdz šim neviens īsti nebija darījis.”
Darbs radošs, konkurentu praktiski nav
Kompozītu betons: vienkārši un ģeniāli! Bet tieši tādēļ, ka šī ideja ir tik “vienkārša”, Jānim prasīju par globālo konkurenci – droši vien tagad tā ir milzīga?
Viņa kā allaž rimtais komentārs uz šo jautājumu tomēr bija diezgan pārsteidzošs. “Īstu konkurentu mums joprojām gandrīz nav. Praktiski neviens tajā virzienā, tieši betona nozarē, neiet, jo tas nemaz nav tik viegli, ko darām,” stāstīja Jānis. “Piemēram, minētajā autobūvē un citās rūpniecības nozarēs ražot ir vieglāk, jo tur izejmateriāli ir daudz vairāk paredzami.
Betonu ražo no dabiskām izejvielām: smiltis, akmeņi, šķembas un cements kā līmviela. Taču smiltis un šķembas ir atšķirīgas ne vien katrā valstī, bet arī ikvienā atsevišķā karjerā, kur šos izejmateriālus iegūst.
Ar cementu ir līdzīgi – tā īpašības nosaka kaļķakmens, un, kā ikvienam dabiskam materiālam, tās svārstās, turklāt būvēs, kur betons cietē, ir ļoti atšķirīgi temperatūras, mitruma un citi apstākļi. Rezultātā, skatoties ar speciālista aci, betona struktūra ir ļoti atšķirīga, viegls universāls pielietojums neder.
Līdzīgi kā mūsdienu betona ražotāji nav spējuši atveidot Senās Romas betonu, zinu arī, ka daudzi ir mēģinājuši radīt ko līdzīgu mūsu tehnoloģijai. Pārsvarā šie centieni beidzas ar neveiksmi betona sastāva neviendabības dēļ. Liela daļa no pakalpojuma, ko visai pasaulei tagad piedāvājam, ir laboratorijas serviss, kurā pētām katru konkrēto betonu Amerikā, Eiropā vai Āzijā un izstrādājam recepti, kā pareizi izgatavot kompozītbetonu.
To veicam mūsu unikālajā laboratorijā Maskavas ielā, kuru vada Dr. Rolands Cepurītis. Tajā strādā materiālu zinātnēs specializējušies inženieri. Viņi pēta katra konkrētā betona sastāvdaļas un tās individuāli pielāgo, tas ir sarežģīts, radošs un aizraujošs darbs. Piemēram, Floridā smiltis veidojušās no koraļļu rifiem, ir ļoti porainas, citā vietā tām atkal ir pavisam cita struktūra, tomēr betons jāizgatavo vienmēr līdzīgs. Vadājot apkārt smiltis, šķembas un cementu, sagādājam lielus pasūtījumus arī kurjerpastiem. Sūtījumi mums nāk no visas pasaules, katru gadu notiek simtiem testu.”
Pagaidām strādā tikai ar privātajiem
Šobrīd ar “Primeksa” līdzdalību visā pasaulē uzbūvēti vairāk nekā 15 miljoni m2 betona grīdu un citu struktūru. Pagaidām lielākā betona grīda ir 350 000 m2 loģistikas centrā Somijā. Sadarbojušies ar “Volvo” Gēteborgā, pēc tam aicināti arī uz jaunas “Volvo” rūpnīcas izbūvi Ķīnā. “IKEA” viņus tagad saucot uz visām valstīm, kur būvējas jauni veikali.
Šiem un arvien vairāk citiem globāliem zīmoliem “Primeksa” pakalpojums patīk, jo arī viņu klientiem patīk, ka šie uzņēmumi ir sociāli atbildīgi un rūpējas, piemēram, par CO2 izmešu samazināšanu.
Pagaidām “Primekss” strādā tikai ar privāto sektoru. Valsts pasūtījumos esot ļoti precīzas specifikācijas, tieši kas un kā ir jābūvē. Līdz ar to, lai jaunu tehnoloģiju iekļautu valsts pasūtījumā, jāpieliek milzīgas pūles un jāpārliecina ļoti, ļoti daudzas amatpersonas. Privātajā sektorā lēmumu pieņemšanas laiks ir daudz īsāks un skaidrāks.
Saprot labumu – ātri pieņem lēmumu. Valsts sektorā, vēloties izsargāties no iespējamas krāpšanas, viss ir ļoti sarežģīti. Turklāt tā esot ne tikai Latvijā – visās valstīs valsts sektorā vērojama liela piesardzība, un par to Ošlejs nemaz nedusmojas. “Tāda ir pasaules kārtība – privātais sektors idejas saredz un attīsta, valsts sektors nāk pēc tam, jau daudz sakārtotākā veidā.”
Betona “zaļās ekonomikas” pionieri
“Primeksa” kompozītu betons ir par 50% izturīgāks, to var ieklāt par 30% ātrāk, un tas vidēji rada par 40% mazāk CO2 izmešu, salīdzinot veikto darbu apjomus ar “parasto” betonu. Tā kā nākamajos gadu desmitos ne tikai Eiropas kontinentā, bet visā pasaulē dominēs zaļā jeb klimata neitrālā ekonomika, var tikai aptuveni nojaust, kādā globāla pieprasījuma epicentrā var nonākt “Primekss”, kuram betona izpētes un uzlabojumu jomā ir jau 20 gadu pieredze un unikālas zināšanas.
“Sākotnēji tehnoloģiju atradām Beļģijā. Vispirms to pielāgojām un ieviesām tepat, ziemeļvalstu reģionā – Baltijas valstīs un Skandināvijā,” atceras Jānis. “Tehnoloģiju uzlabojam visu laiku un izplešamies tālāk pa pasauli. Pirmo pasūtījumu dabūjām Igaunijā, tad Somijā, pēc tam Zviedrijā. Izplešanos sākām ar kaimiņvalstīm, jo celtniecība ir komplicēta, nepieciešama uzraudzība, ilgstoša klātbūtne.
Pēc tam, kad jau bija pieredze un darbi, ko parādīt, devāmies tālāk, atļāvāmies savus pakalpojumus pārdot tālākos reģionos – Izraēlā, Indijā, bijušajās padomju republikās Vidusāzijā. Pēdējos gados ļoti straujš pieprasījuma pieaugums ir ASV, kur esam pārstāvēti jau 13 štatos.
Darbs ar betonu ir ļoti radošs, speciālistiem darbs pie mums ir interesants, turklāt tas ir ļoti noderīgs dabas aizsardzībai. Kā veikt uzlabojumus, piemēram, Indijā, kur vispār nav smilšu? Drupina akmeņus, tur ir pat īpaša smilšu piegādes mafija. Kukuļo vietējos politiķus, lai raktu smiltis no upēm, kas tur ir aizliegts.
Daudzām Eiropas valstīm ir līdzīgas problēmas. Norvēģijā un Zviedrijā arī smiltis iegūst no akmeņu drupināšanas. Zviedrijā nākamo 15 gadu laikā smiltis vispār var beigties. Mēs pa šiem gadiem esam uzkrājuši un attīstījuši lielas zināšanas, kā katrai konkrētai vietai izgatavot vislabāko betona recepti.”
Mazā tirgus priekšrocība
Par nākotnes tendencēm un Latvijas uzņēmēju iespējām Jānim Ošlejam ir savs viedoklis ne tikai kā uzņēmuma vadītājam, bet arī ekonomikas ekspertam: “Tā kā Latvijas tirgus ir tik mazs, mūsu uzņēmēji jau pašā sākumā ir spiesti domāt globāli – pārkāpt robežas. Tā savā ziņā ir mūsu priekšrocība. Jābūt labā līmenī jau no paša sākuma!
Tagad ir daudz fondu, kas vēlas finansēt tikai tādus uzņēmumus un tehnoloģijas, kas samazina kaitīgos izmešus. Piemēram, mēs paši ar savu zaļo domāšanu pirms četriem gadiem esam piesaistījuši lielas investīcijas attīstībai no fonda Vācijā, kas specializējies tieši “zaļajā ekonomikā”. Šim virzienam ir nākotne visā pasaulē!”
Uzziņa:
“Primeksa” pirmsākumi meklējami 1997. gadā, kad tagadējā holdinga vadītājs Jānis Ošlejs kopā ar partneri nodibina betona grīdu ieklāšanas uzņēmumu.
Gadsimtu mijas laikā Jānis Beļģijā atrod biznesa partneri, kurš ir specializējies šķiedrbetona tehnoloģijā; tehnoloģiju uzlabo un drīz sāk piedāvāt ziemeļvalstīs. Pirmajā gadā eksports nepārsniedz 5% no uzņēmuma apgrozījuma.
Kopā ar nākamo biznesa partneri Ksavjē Destrē un zinātniekiem no vairākām Eiropas valstīm izstrādā jaunu betona tehnoloģiju, kas risina lielāko betona problēmu – rukumu (rūkot betona struktūras plaisā, materiāls vairs nav ūdens necaurlaidīgs, un tas rada virkni problēmu visdažādākajās struktūrās, kur to pielieto). Atšķirībā no visiem zināmā betona, kā stiprināšanai tiek izmantoti tērauda armatūras stieņi, jaunizveidotajā tehnoloģijā tiek pielietotas tērauda šķiedras un īpašs betona sastāvs.
Šobrīd “Primekss group” ir nodarbināti vairāk nekā 250 darbinieki dažādās valstīs, bruto apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 47 000 000 eiro, no kuriem 95% veido eksports, pakalpojumus sniedzot vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Uzņēmuma attīstības stratēģijā paredzēts, ka arī šogad “Primekss group” finanšu apgrozījums pieaugs vismaz par 30% – līdzīgi kā pēdējos četrus gadus.
VĒRTĒJUMS: draudzīgāks ekspluatācijā
Varis Grants, SIA “DEPO DIY” Būvniecības projektu nodaļas vadītājs: ”
Ar “Primeksu” sadarbojamies jau daudzus gadus. Izvēlamies šī uzņēmuma betona grīdas savos veikalos/noliktavās, jo tās ir draudzīgākas ekspluatācijā. Samazinātais šuvju apjoms nozīmē to, ka nerodas bojājumi tehnikai, kas par to pārvietojas. Rezultātā ir mazākas ekspluatācijas izmaksas, grīda ir arī viegli kopjama. Tāpat mums ir svarīgs būvniecības ātrums – šo grīdu ieklāšana vienmēr norit ātri, un rezultāts ir kvalitatīvs.”
