Romantisku attiecību trūkums negatīvi ietekmē bērna audzināšanu. Kā tikt pāri emocionālajai spriedzei? 0
Bērnu audzināt vienai, būt stipri aizņemtai ikdienā, bet vakaros alkt pēc fiziskas tuvības un romantikas. Apburtais loks – studijas, darbs, mājas, bērns – liedz pārvarēt emocionālas problēmas mēģināt atrast dzīvesdraugu, bet tas viss ietekmē bērna audzināšanas procesu, protams, negatīvi. Par to plašāk kādas sievietes lūgumā pēc padoma, ko viņai sniedz psihoterapeite.
“Man ir 27 gadi un meitiņai ir gads un trīs mēneši. Audzinu viena pati, jo manas attiecības ar bērna tēvu bija balstītas tikai uz seksu – tas bija posms, kad strādāju, rakstīju diplomdarbu un bez tam nesen tikusi vaļā no attiecībām, kuras traucēja man darīt divas pirmās lietas, tāpēc nevēlējos nopietnas attiecības.
Kad paliku stāvoklī, sapratu, ka nevēlos būt saistīta ar bērna tēvu, to viņam pateicu. Viņš nepiekrita, ka pilnīgi atstumju viņu no bērna. Viņš apprecējās jau pēc meitas piedzimšanas. Sieva uztver ar izteiktu nepatiku, ka viņam ir cits bērns. Viņš pie meitas sāka braukt retāk, bet uz manu ieteikumu vispār nebraukt, sākumā atteicās. Tad ģimenē piedzima puika un meita viņu vairs neinteresē. Reizi mēnesī atbrauc, lai iedotu nedaudz naudas.
Es atsāku studēt, tagad jau maģistratūrā, kad meitai palika četri mēneši, vēl pēc laika sāku strādāt. Citiem vārdiem sakot, esmu stipri aizņemta. Tomēr lielāko spriedzi rada tas, ka man, kopš iestājusies grūtniecība (t.i., pēdējā reize bija tad, kad paliku stāvoklī), nav bijis seksuālu attiecību un, protams, arī romantisku. Es nespēju izrauties no loka – mājas, darbs, studijas – lielākoties emocionālu iemeslu dēļ. Man iedomājoties, ka vajadzēs pateikt, ka man ir bērns, liekas vieglāk riņķot savā lokā vienai. Tikai vakaros ir šausmīgi skumji un pat fiziski grūti izciešams.
Es nerakstītu, ja šīs problēmas nesāktu maisīt bērna audzināšanā (kļūstu viegli aizkaitināma un reaģēju neadekvāti uz niekiem, piemēram, meita trenējas ēst, protams, rotaļājoties ar ēdienu un nosmērējoties, es varu pēkšņi atņemt bļodiņu, pasakot, ka, ja nemāk ēst, nav ko ķēpāties, bērns sāk raudāt, un tas mani sadusmo vēl vairāk), darbam, studijām (nevaru pastrādāt, uzrakstīt referātu, vienkārši spēlēju datorspēlītes, šo to uzrakstu, bet nekvalitatīvi, iepriekš biju viena no labākajām studentēm, tāpēc katedras vadītājs no vairākiem kandidātiem ieteica mani darbam, ko šobrīd daru, jo atbildu prasībām par spējām kvalitatīvi strādāt bez papilduzraudzības un rīkojumiem).
