Romantisks atradums kādā Vidzemes upē 0
Apsekojot kādu Vidzemes puses upi, AS “Latvijas valsts meži” vides eksperts Mārtiņš Kalniņš atradis retumu – sešas dzīvas ziemeļu upespērlenes, kā arī vairākas tukšas čaulas. Savulaik no šādām pērlenēm tika ievāktas baltās pērles pat Zviedrijas un Krievijas karaļnamu galmiem, taču dažādu iemeslu dēļ tās ir iznīkušas.
“Viens no iemesliem, kāpēc gliemeņu populācija Latvijā sarukusi, ir bebru darbība. Dzīvnieku veidotie dambji un upju uzpludinājumi gliemenēm ir traucējoši, jo tām nepieciešams vēss, tekošs un ar skābekli bagāts ūdens, kā arī upes gultne, kas klāta ar granti un oļiem. Līdzvērtīgi traucējoša ir koku sanesumu veidošanās – tā, līdzīgi kā bebru veidotie sprosti, rada dzīvošanai nepiemērotus upju posmus. Apsekoto upes posmu LVM uztur brīvu no bebru dambjiem jau vairākus gadus, periodiski veicot daļēju iekritušo koku un sanesumu izvākšanu,” norāda M.Kalniņš.
Kā norāda M.Kalniņš, vēsturiski upespērleņu iznīkšanu veicinājusi arī pērļu ieguve. Šobrīd nelielās upespērleņu grupiņas reiz bijušas milzīgas kolonijas, no kurām tika ievāktas baltās pērles Zviedrijas un Krievijas karaļnamu galmiem. Laikam un modei mainoties, tika pieprasītas arvien lielākas un kvalitatīvākas pērles, kādas neveidojas ne Latvijas, ne Eiropas upēs.
Apdraudētā ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera L.) pieder gliemeņu klasei Bivalvia un gliemju tipam Mollusca. Tās ķermeni iekļauj nierveida formas divvāku čaula. Pašas čaulas virsma ir melnā krāsā, taču iekšpusi klāj balta perlamutra kārta. Upespērlenes ķermeņa priekšgalā atrodas kāja, kuru dzīvnieks izmanto, lai pārvietotos un nepieciešamības gadījumā ierakstos smiltīs.
Ziemeļu upespērlenes ir, iespējams, retākais Latvijas upēs mītošais dzīvnieks. Šo būtņu populācijas novecošanos pētnieki pamanījuši jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Mūsdienās ziemeļu upespērlenes ir iekļautas ne tikai visos Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos, bet arī Bernes konvencijas trešajā pielikumā.
Ziemeļu upespērlenes kāpuru (glohīdiju) attīstībai nozīmīga ir ne tikai augšanas vide, bet arī zivis, kas sastopamas oligotrofās upēs – laši un taimiņi. Gliemeņu kāpuri neilgu dzīves posmu pavada, dzīvojot uz zivju žaunām, vienlaicīgi nenodarot tām nekādu kaitējumu.
Eiropā šo gliemeņu suga ir saglabājusies tikai kalnu rajonos, bet lauksaimniecības zemju vai apdzīvotu vietu tuvumā vairs nav sastopama. Latvijā vēl ir saglabājušās vairākas ziemeļu upespērleņu atradnes upju baseinos, kuru apkārtnē ir daudz mežu.
