Kā latviešu sievietei izkrāpa 300 000 eiro 9
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa jūlijā saņēma informāciju par iespējamu krāpniecību, kas īstenota, izmantojot interneta lietotājas uzticību.
Valsts policijā vērsās kāda sieviete, kura likumsargiem pastāstīja, ka, izmantojot populāru sociālo tīklu iepazīšanās vietni, virtuālā vidē sākusi saraksti ar kādu vīrieti, kura nolūks it kā bijis izveidot nopietnas attiecības. Vīrietis bija uzdevies par ASV pilsoni, kurš atrodoties miera misijā Afganistānā. Pašā iepazīšanās sākumā bijusi ļoti draudzīga un sirsnīga sarakste, kas ar interneta tulkotāja palīdzību norisinājusies gan latviešu, gan krievu valodā. Ar laiku abi turpinājuši saraksti, izmantojot e-pastu un mobilo telefonu saziņas lietotnes.
Brīdī, kad vīrietis jau iemantojis sievietes uzticību, viņš minējis, ka vēlas doties atvaļinājumā uz Latviju, tikai tam esot šķēršļi. Vīrietis stāstījis, ka tiek slēgta nodaļa, kurā glabājas viņam piederošās mantas – vairākas koka kastes, kurās ir dokumenti, dārglietas, apbalvojumu medaļas un aptuveni 20 miljoni eiro skaidras naudas. Šīs mantas sarunu biedrs vēlējies nosūtīt sievietei kā viņa uzticības personai, jo citu tuvinieku viņam neesot. Taču mantu pārsūtīšana, izmantojot diplomātisko pakalpojumu pastu, esot ļoti dārga. Pēc ilgas sarakstes sieviete, vēloties palīdzēt, esot veikusi vairākus atsevišķus naudas pārskaitījumus – kopā vairāk nekā 300 000 eiro.
Patlaban Valsts policija veic pārbaudi. Esot aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm un šādi noziegumi ir veikti ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.
LETA
Policijas ieteikumi
* “Iepazīšanās tiešsaistē kļūst aizvien populārāka, tādēļ krāpnieki to izmanto aizvien biežāk, lai izdarītu noziegumu, un upuris var būt ikviens,” rakstīts ar dažādu kiberkrāpšanas veidu apkarošanu strādājošās britu īpašās policijas nodaļas saitē www.actionfraud.police.uk.
* Britu policija iesaka neatklāt pārāk daudz personiskās informācijas – pilnu dzimšanas datumu, mājas adresi, darba adresi, jo šī informācija var tikt izmantota cita veida krāpšanai. Nevajag atklāt nekādu ar finansēm saistītu informāciju, tajā skaitā bankas konta numuru, kā arī neatvērt e-pastā nosūtītos pielikumus vai klikšķināt uz pievienotajām saitēm. Un, protams, nesūtīt nevienam naudu vai nesaņemt naudu, jo arī naudas saņemšana var būt daļa no krāpšanas shēmas.
* Saitē https://images.google.com tiek ieteikts pārbaudīt, kam pieder profila bilde.
