Perfekti izdomāts stāsts 9
Nesen Inesi Ejugbo uzrunājusi latviešu sieviete, kas šobrīd dzīvo Skandināvijā. Inese izklāsta viņas slikto pieredzi: “Iepazīšanās portālā sieviete iepazinās ar it kā britu uzņēmēju. Sākās aplidošana. Viņam esot biznesa braucieni uz dažādām valstīm, kaut kas tur notiek, viņš pēkšņi nevarot no savas internetbankas neko pārskaitīt, tādēļ lūdz sievietei, lai viņa paskatās viņa internetbanku. Viņa negrib, tad tomēr piekrīt. Viņa redz: jā, nauda tur ir, bet arī viņa nevar pārskaitīt. Un tad it kā vīrietim rodas lielas nepatikšanas, steidzami vajadzīga nauda biļetei vai advokātam. Viņa pārskaita vīrietim savu naudu, pretī saņemot solījumus, ka naudu atdošot. Pārskaitījums tiek veikts ar “Western Union” starpniecību, kas nav piesaistīts bankai un kur naudas saņēmējus tiesībsargiem ir grūti identificēt. Scenārijs izdomāts ļoti reāls, ir pat saite uz vīrieša internetbanku, kur paskatīties. Nezinu, vai tā tiešām ir bijusi īsta internetbanka, vai tas bijis kādas lapas klons. Pēc tam vīrietis aizceļo, piemēram, uz Malaiziju, un atkal kaut kas notiek, un atkal viņai jāpalīdz. Un šādā veidā viņa skaita naudu pa puspasauli. Sieviete turpina palīdzēt, jo baidās, ka, atsakot palīdzību, neatgūs jau iepriekš pārskaitīto naudu. Turpina cerēt, ka visas nepatikšanas nokārtosies. Man kā kiberdrošības speciālistei uzreiz skaidrs, ka tas, visticamāk, nav bijis viens cilvēks, tā ir bijusi cilvēku grupa. Stāsts ir ļoti perfekti izdomāts, lai būtu ticams. Nauda grupai ir sūtīta uz dažādām valstīm, dažādiem kontiem un dažādiem vārdiem, lai radītu pēc iespējas mazāk aizdomu un krāpniekus būtu grūtāk notvert.”
Sievietes alkst pēc uzmanības
“Viss ir atkarīgs no tā, cik upurim lielas ilgas pēc mīlestības un uzmanības, cik izsalcis pēc partnerattiecībām,” stāsta I. Ejugbo. “Ir sievietes, kuras ir ļoti inteliģentas un labi prot angļu valodu. Ja viņas redz, ka precinieks runā gramatiski nepareizi, uzreiz secina, ka tas, kurš nespēj uzturēt inteliģentu sarunu, nevar būt līdzvērtīgs dzīves partneris. Bet ir cilvēki, kuri no partneriem negaida augstu intelektu vai kurus neuztrauc, ka pieklibo gramatika, uzsvaru liekot uz to, ka cilvēkam ir interese par viņu, tiek izrādīta uzmanība. Latviešu sievietēm bieži pašām angļu valoda ir ļoti nabadzīga, viņas nespēj atpazīt valodas nianses. Tā jebkurš var uzdoties par britu vai amerikāni, kaut gan runā ar spēcīgu nigēriešu vai ganiešu akcentu. Upuri parasti ir sievietes pusmūžā vai vecāka gadagājuma sievietes, kas ilgstoši bijušas vienas. Iespējams, viņas kritiski vērtē savu izskatu. Un “romantiskie karavīri” un visi citi “prinči baltajos zirgos”, prot apspēlēt – vai, cik viņa ir skaista, mīlama, iekārojama. Ja viņa sen neko tādu nav dzirdējusi, tad – loģiski – sirds atmaigst.”
Visas sievietes, kuras izmanto sociālos tīklus, būs kaut reizi saņēmušas vēstuli no dīvaina “drauga”, kura profils uzradies tikai pirms dažām stundām. Pēc pāris iepriekš sagatavotām frāzēm par to, cik skaista un brīnišķīga ir ziņas saņēmēja, parasti seko jautājums, kur dzīvo un kā pelna iztiku. I. Ejugbo šādus puišus dēvē par iesācējiem, kuri tikai iemēģina roku ienesīgajā romantisko krāpnieku nodarbē. Taču ir arī profesionāļi, kuri apstrādāšanu veic mēnešiem ilgi. Viņi ātri nosaka, cik viegli sieviete ir manipulējama. Ja mērķis vieglāks, tad varētu pietikt ar mēnesi vai diviem.
“Sākumā sievietes tiek apbērtas ar komplimentiem, aplidošanas periodā viņas jūtas ļoti laimīgas. Izveidojas pieķeršanās, laimes ilūzijas, ir iedomātais ideālais vīrietis, kaut arī dzīvē to cilvēku viņas ne reizi nav sastapušas. Tad ar viņām tiek manipulēts. Un, kad viņas saprot, ka nauda ir aizsūtīta un nekādas mīlestības nav, krāpnieki pazūd. Viņas jūtas iznīcinātas emocionāli un finansiāli, katra sieviete izjūt milzīgu kaunu par notikušo un vaino sevi. Tāpēc saku, ka nevajag vēl vairāk nosodīt un kaunināt upurus, jo viņas jau tāpat sevi plosa ar pārmetumiem un nosoda sevi. Daudzas baidās to izstāstīt ģimenei, draugiem un policijai tieši tādēļ, ka baidās no nosodījuma.”
