Romantiski dekoratīvais sapņu ķērājs. Kā to pagatavot 5
Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Sapņu ķērājus sāku taisīt, jo mana vecākā meita gatavojās kāzām, kas notika romantiskā vietā – Spāres muižā, kur ir liels skaists parks. Man atļāva kāzu rīkošanā piedalīties ar idejām un pasākuma noformēšanā. Izdomāju, ka sapņu ķērājus var izmantot kā dekorus,” stāsta ZIEDĪTE ZAČESTE.
Labā doma un efektīgais dekors
Pirms tam Ziedīte Začeste sapņu ķērājus bija redzējusi, bet tā līdz galam nebija izpētījusi. Vispirms sākusi pētīt to izcelsmi, sūtību, filozofiju, lietošanu. “Ķer sliktos sapņus, transformē un gulētājam sūta pozitīvo enerģiju. Labie sapņi sāk lidināties, vairot pozitīvo enerģiju, dod spēku un prieku,” Ziedīte Začeste īsi izstāsta par sapņu ķērāju uzdevumiem. “Ja par visiem šiem labajiem uzdevumiem piedomā, jebkuru rokdarbu darinot, darbiņā tiek ieguldītas labas domas, pozitīva enerģija, tīrs prieks. Ar tādu noskaņojumu ķeroties pie rokdarbiem, sliktu darbiņu nemaz nevar uztaisīt.” Ziedīte Začeste zina teikt – katrs pats, ja darina savu sapņu ķērāju, noteikti zinās ievīt tajā tikai sev zināmus simbolus un zīmes. Viņas mērķis, darinot sapņu ķērājus, ir radīt dekorus sev, savējiem – protams, labas domas un vēlējumus pievienojot.
Kā pagatavot sapņu ķērāju
“Tikko sāk darīt, tā idejas sāk rasties un vairojas,” pēc pieredzes zina teikt Ziedīte Začeste. Iesākumā darbiņi bijuši vienkāršāki, bet ar katru nākamo sākusi tehniski dažādot, lai pašai interesantāk. “Man vislabāk patīk klasiskie – tīklotie. Patīk pats process, kad sapņu ķērājs tiek pildīts ar tīkliņu. Pēc tam jau sākas dekorēšana, un tur nu katrs var ielikt savas zināšanas, idejas, simbolus,” viņa stāsta. “Es izmantoju dažādas tehnikas: mezglošanu, tamborēšanu, šūšanu, reizēm adīšanu.”
Visa pamatā ir riņķis. Speciālie metāla riņķi – rāmīši – ir mazliet viļņoti, un tas ļoti atvieglo tālāko darbiņu, kad tiek veidots tīkliņš. Lai tas būtu simetrisks, jābūt vienādiem attālumiem. Speciālajā rāmī sarēķināt attālumus ir pavisam viegli. Šie rāmīši ir nopērkami dažādu diametru. Vislielākais sapņu ķērājs, ko Ziedīte Začeste darinājusi, bijis aptuveni 1,2 metru diametrā, un tā rāmis – vingrošanas riņķis.
Riņķi rūpīgi notin ar dziju, diegu, aukliņu tik cieši, lai pamatne nebūtu redzama. Var izmantot arī kādu no mezglošanas tehnikām – apmet cilpiņu un veido mezglu. Tā turpina, apdarinot visu riņķi. “Es jau eju redzīgām acīm un, ja ieraugu kaut ko noderīgu, kas citam nav vajadzīgs, mēģinu to dabūt, lai dotu otro dzīvi,” teic Ziedīte Začeste. Piemēram, mazliet nolietojies pītais veļas grozs, kas bija nolemts sadedzināšanai, apdarināts mezglošanas tehnikā ar platu lina diegu maliņu un noder kā laba mantu glabātava.
Bet, ja gribas kaut ko radošu, neparastu, var, piemēram, ņemt kociņus, savienot tos un veidot dekoru. Tie var būt jūras krastā salasīti, ūdens nogludināti kociņi, tie var būt vecas ābeles zari.
Ziedītei krājumos ir nomizotas ievu klūgas. Kāpēc mizotas? “Re, te nu izpaužas praktiskā latviete, kura no ievu smalkajām mizām februārī uztaisa mazgājamo vīkšķi – smalki nomizotas mizas saspiežot, saveļot un sasienot pušķī, notin ar lina diegu. Lēnām kalstot, mizas dievīgi smaržo, to struktūra ir gluži kā skrubis. Tādiem skrubjiem noder arī kārkli, krūkļi,” izstāsta Ziedīte Začeste.
Darinot sapņu ķērājus, visbiežāk tiek izmantoti lina diegi, jo ir neitrālā krāsā, tie blīvi piepilda laukumu, mezgliņi stingri turas, neizslīd. Bet dekorēšanai var izmantot arī kādas citas dzijas. Ir, piemēram, tāda viegli pūkaina, kas pati par sevi izskatās dekoratīva un ko sauc par sliņķu dziju, jo nav jāpieliek nekādas pūles, lai to padarītu kuplāku. Šos diegu un dziju pavedienus var pīt kā pīnīti, var veidot plakanisku mezglojumu.
Dekorēšanai: akmentiņi, pērles, spalvas, kociņi. Ja pērlītēm mazi caurumiņi, tās harmoniski jāsamēro ar diegu resnumu. Ziedītei Začestei tas sagādā vislielākās problēmas, jo gribas, lai ir skaisti, harmoniski. “Maniem sapņu ķērājiem spalvas ir no Indānu putniem – Signe Ezeriņa piegādā spalvas no saviem putniem,” piebilst Ziedīte Začeste.
UZZIŅA
• Kanādas un Amerikas indiāņu mājā viens no galvenajiem talismaniem bija sapņu ķērājs. “Labs miegs ir laba dzīve” – vēsta sena turienes indiāņu paruna. No koka zara salieca stīpu, no auklām vai ādām savija pinumu, kurā ievija spalvas, akmeņus. Bet galvenais, to darinot, – ierunāja labus vārdus. Sapņu ķērāju uzskatīja par atslēgu kontaktiem ar garu pasauli. Naktī, kad cilvēks guļ, viņš ceļo sapņos šajā pasaulē, iemaldās citās. Nejaukie sapņi – murgi, nakts šausmas – pa smalko tīkliņu aizlido prom, bet patīkamie sapņi aizķeras un nepamet cilvēku līdz rītam. Austrālijas aborigēni savukārt uzskatīja, ka sapņu laiks ir mītiskā pagātne, kad gari radīja zemi, cilvēkus un noteikumus, kā viņiem dzīvot. Tā sapņu laikā radās arī dažādi rituāli, kas tika veikti, lai vairotu ražu, izsauktu lietu, atvairītu ienaidnieku, pievilinātu mīļoto.
• Mūsdienās sapņu ķērājs kļuvis par populāru dizaina elementu. Tos darina lielus un greznus, lai izmantotu kā interjera akcentu, vai maziņus un vienkāršus, lai glabātu sev tuvumā. Galvenais jau ir tajos ieliktā stiprā doma, ka tas pasargās no visa negatīvā, atstājot vietu labiem notikumiem. Katrs izvēlas, kur sapņu ķērāju piestiprināt: pie loga vai spoguļa automašīnā, vai pie atslēgām, vai iekārt kā amuletu ķēdītē vai auskaros.
