– Ceļš līdz operas skatuvei prasījis daudz neatlaidības un gribasspēka. 1
– Otrreiz kaut kam tādam negribētu iet cauri, taču tas bija mans dzīves mērķis – tikt dziedātāju augstākajā līgā. Kad mana pirmā vokālā pedagoģe Laila Grietēna iedeva Benjamino Džilji, Jusi Bjerlinga, Plasido Domingo, Hose Karerasa balsu ierakstus un es tos klausījos, domāju – o, viņi dzied bez mikrofona un pastiprinātāja vienkārši savā balsī, cilvēkiem tas patīk – lūk, dzīves jēga! Līdz zināmam laikam ar šādu pārliecību dzīvoju, taču ar mums, mūziķiem, mēdz būt kā ar gladiatoriem – jācīnās, kamēr tevi kāds nenogalina.
Ar balsi var notikt patoloģiskas pārmaiņas, un vokālists vairs nespēj izdarīt to, ko tūkstošreiz varējis. Piemēram, tenors Krēsliņš bija lielisks, bet operā dziedāja neilgu laiku. Reiz kādā “Fausta” izrādē viņš nespēja paņemt augšējo do. Pēc izrādes dziedātājs teica – nevaru saprast, mājās 50 reizes izmēģināju un sanāca, tagad neizdodas. Vokālajam instrumentam nav garantiju – to ietekmē laika apstākļi, notikumi tavā dzīvē, veselība, kas vienmēr bijusi mana vājā puse kopš jaunības. Kad nāca rudens, dabūju klepu un balss bija ciet. Ilgstoši tā bija pusvaļā, tāpēc nevarēju to brīvi izmantot, jo nezini, kas sekos – krekšķis vai sēciens.
– Latvijas klimats nav labvēlīgs balss aparātam?
– Atceros, aizbraucu uz Itāliju pamācīties pie viena itāļu diriģenta, kuram bija māja kalnos, un stāstīju par savu problēmu nodziedāt grūto tenora āriju no Verdi “Rekviēma”. Viņš saka, labi, nodziedi, skatīsimies, kas notiek. Nodziedāju āriju no viena gala līdz otram, paņēmu visas notis spīdoši. Diriģents man prasa – kur problēma? Tajā brīdī kalnos, Itālijas klimatā, skanēja lieliski, bet ļoti bieži noticis pretēji.
– Tātad jābūt arī plānam “b”?
– Atcelt koncertu. Nekad neaizmirsīšu, kā savās atmiņās rakstīja zviedru tenors Nikolajs Geda, kurš nekad nekāpa uz skatuves slims. Viņam bija pamatojums – kad atteiksi koncertu, cilvēki kādu brīdi būs dusmīgi, bet pēc kāda laika viņi to aizmirsīs. Kad tu nodziedāsi slikti, skatītāji to atcerēsies ļoti, ļoti ilgi.
– Ar plānu “b” gan biju domājusi plašāk – kādu citu nodarbošanos, piemēram vokālā pedagoga darbu.
– Manam balss aparātam uzkrājusies pamatīga bāze, taču kādam mācīt dziedāt ir ļoti liela atbildība – ja nu viņš iedomājas visu savu dzīvi likt uz šīs kārts. Labāk skolot tos, kas vēlas dziedāt tikai paša priekam, nevis lielajai skatuvei.
