Romans Vitkovskis: Bezkaunība un mazprāts boļševiku gaumē. Daži cer, ka sabiedrība norīs šo krupi 10
Autors: Romans Vitkovskis
Raksts „Muļķības nezūdošais valdzinājums” žurnālā „Leģendas” ierosināja uzrakstīt šo rakstu. Minētajā rakstā kaut kā ir pazudis skaidrojums, uz ko ir attiecināms mazprāta un bezkaunības apvienojums – uz muļķiem vai bandītiem.
Ko darīt ar “vēstuli vecmāmiņai”, ko pasniedz kā svarīgu, izsvērtu dokumentu, bet pret ko ir praktiski konsolidējies viss Latvijas esošais un potenciālais zinātnes zieds?
Bezkaunība ir prasīt atzīt par pilnu un obligātu dokumentu ar recepti, kā no tabakas kioska var izveidot lielveikalu uzaicinātiem starptautiski atzītiem ekspertiem pārliekot tos dažus tabakas kioska EUR no vienas atvilknes citā pie nosacījuma, ka ekspertiem maksās kādus pāris tūksošus EUR mēnesī.
Mazprāts ir spēja uzrakstīt kaut ko tik utopisku, neticamu, muļķīgu un uzskatīt, ka panākot tāda pieņemšanu uzlabosies paša tēls.
Te nav apspriežams vai ar šo recepti tiks iedragāta autonomija, demokrātija, u.c., bet ir apspriežma šādas receptes autoru prāta spēja un bezkaunība prasīt, lai šo savārstījumu pieņemtu izpildīšanai.
Ja tabakas kioskam nepieliek klāt pāris desmitus miljonu, nekāds lielveikals nesanāk, un tas ir saprotams pat pamatskolniekam.
Tiešām starptautiski atzītam ekspertam visdrīzāk būs jāmaksā paredzētā mēneša maksa dienā, ja vien kāds būs ar mieru iesaistīties šādā avantūrā. Vispār starptautiski atzīti eksperti spēj atšķirt avantūru no reāla projekta un avantūrās nepiedalās.
Boļševiki arī atnāca ar “vēstuli vecmāmiņai”, solīja paradīzi un tas viss par spīti drakoniskiem pasākumiem sagruva.
Par boļševiku prāta spējām palicis ir tikai secinājums, ka viņiem prāts pietika, lai ar tautas apmuļķošanas un represiju palīdzību to “paradīzi” noturētu ilgāk par pusgadsimtu.
Bezkaunība bija nospļauties par pārējo pasauli un likt izpildīt acīmredzami neizpildāmu recepti.
Pēc Romas ar ūdensvadiem, pirtīm un kanalizāciju nāca viduslaiki ar kristīgu netīrību, tāpat boļševiki iznīcināja un sagrāva daudzas kultūrvērtības, lika cietumos savus zinātniekus.
Zinātniekus un zinātni labu laiku sauca par buržuāzijas paliekām apmēram tāpat, kā šodien daudzviet sabiedrībā tiek kultivēta doma, ka tie „olugalvas” dzīvo uz mūsu rēķina un nodarbojas ar kaut ko nevienam nevajadzīgu.
Nezin kāpēc daudzi aizmirst, ka bez šiem „olugalvām” nebūtu elektrības, interneta, automašīnu, mobilo telefonu, … un pat liela daļa apģērbu.
JKP, izskatās, grib atkārtot pagājušā gadsimta boļševiku sadarīto ar cerību, ka sabiedrība mīļā miera labā norīs šo krupi, ņems par pilnu “vēstuli vecmāmiņai” un zinātnei ierādīs vietu ne nu gluži cietumā, bet IZM strādnieku barakās.
Interesanti, ko par šo domā citu partiju deputāti? Vai tiešām ir gatavi atzīties, ka šo avantūru ņem par pilnu?
