Romāns Meļņiks: Trampa kopēšana izgāžas. Siliņa slēpsies birokratiskās procedūrās
0
“Mans priekšgājējs visu salaida dēlī,” teica Tramps. “Visus birokrātus jāatlaiž,” piebalsoja viņa sponsors Masks. Abi atrotīja piedurknes, paņēma jaunas slotas un… sākas juku laiki lielas valsts pārvaldē. Jo, protams, abi ātri vien pārcentās. Tramps pēc draudu izteikšanas visiem apkārt pats atjēdzās kā uz vientuļas salas. Bet viņš bija galvenais un neviens no līdzgaitniekiem neko pārmest viņam neuzdrošinājās.
Masks, pat būdams bez formālām pilnvarām, bija paplosījis valsts pārvaldi tā, ka nebija vairs to, kuri pilda Trampa solījumus, tāpēc Trampam neatlika nekas cits, ka savu sirdsdraugu, tā teikt, mazliet nolikt pie vietas, ierobežojot tā ietekmi un piespiežot Ovālajā kabinetā būt uzvalciņā ierasto t-kreklu vietā.
Mūsmāju populisti, kas sākotnēji bija sarosījušies kopēt lielajā aizjūras zemē notiekošo, viena brīdī aptvēra, ka tas var būt pat bīstami – kaut vai redzot, cik daudz naidnieku sev var iegūt gan šantažējot līdzšinējos sabiedrotos, gan vicinoties ar hitleriešu sveiciena žestiem.
Apmēram tādā stilā pēc daudziem gadiem vecmāmiņas, iespējams, stāstīs saviem mazbērniem par šo laiku. Un ne bez pamata.
Ne bez ironijas noteikti pieminēs arī mūsu šībrīža valdības vadītājas neveiklos mēģinājumus iet Maska pēdās ar birokrātijas mazināšanas karogu rokās. Nupat pieteiktā iecere veidot darba grupu vairāk izskatās pēc mēģinājuma daudzmaz ar godu iziet no situācijas, kad sasolītas lielas pārmaiņas, bet saprot, ka nekas no tā nepildīsies. Ja ne rezultāts, tad vismaz vētrainas darbības imitācija būs.
Bet atcerēsimies, kā viss sākās. Tūlīt pēc stāšanās amatā ASV prezidents Donalds Tramps izveidoja jaunu Valdības efektivitātes departamentu, kura uzdevums ir samazināt federālās birokrātijas izmaksas. To (kā vēlāk izrādījās – neformāli) vadīja Trampa sabiedrotais pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks.
Reformu pieteikums bija tik iespaidīgs, ka atdarinātāji šādai pieejai drīz vien atradās arī pie mums. Viesojoties uzņēmēja Armanda Broka vadītajā raidierakstā, Ministru prezidente viņam piedāvāja iesaistīties līdzīgas kā ASV struktūras veidošanā Latvijā. Drīz pēc tam, piesakot pārmaiņas valdībā, Ministru prezidente deklarēja ieceri mazināt birokrātiju par 25%.
Taču tad izrādījās, ka ASV reformu vietā ir vien esošās sistēmas izārdīšana. Masks, masveidā izsūtot vēstules valsts pārvaldes darbiniekiem ar prasību detalizēti ziņot par paveikto vai meklēt sev citu darbu, bija paralizējis valsts aparāta darbu, jo vieni to vien darīja kā atskaitījās, bet citi steigā pameta darbu. Kulminācija tam visam, kā vēsta laikraksts “The New York Times”, bija Trampa administrācijas augstāko amatpersonu slēgtā sanāksmē marta sākumā, kur pēc asas diskusijas būtiski samazināta Maska ietekme, tātad arī apturētas viņa reformas.
Ja sākumā varbūt kādam šķita, ka te būs veiksmes stāsts un to ir vērts steigšus kopēt, tad nu izskatās, ka kopētājiem jādomā, kā lēnām paslīdēt zem galda un nogaidīt.
Tostarp Latvijā. Ka nevienai jaunveidotai struktūrai netiks dota tik liela formāla vai neformāla vara, bija skaidrs jau drīz pēc Siliņas intervijas Brokam. Arī viņš pats TV24 raidījumā Preses klubs par birokrātijas mazināšanu izteicās visai piesardzīgi, lai neteiktu skeptiski. Valsts pārvaldības loģika ir vienkārša –
ja premjere tiešām gribētu veikt lielas reformas, viņai pašai šī mērķa sasniegšanai bija jārīkojas daudz aktīvāk. Jebkuri ārējie eksperti var būt vien padomdevēji, reformas vadību jāuzņemas valdības vadītājai.
Izskatās, ka par premjeres novicinātais birokrātijas apkarošanas karogs neinteresē pat viņas valdības ministrus. Ekonomikas ministrs gan ieminējās par trim risinājumiem, bet citi klusē. Tā teikt: šī ir premjeres PR tēma, ja viņa grib ar to glābt savu zemo reitingu, lai tad pati ar to darbojas.
Vai pēc kā tāda var būt ticība tam, ka kas jēdzīgs sanāks? Nē, protams. Un žēl, ka tā, protams. Jau sen bija laiks pārskatīt normatīvos dažādos laikos iekļautās daudzās prasības par dažādām atskaitēm, procedūru ievērošanām, izziņu uzrādīšanām utt. Bet tas jādara sistemātiski un visu laiku, jo tiklīdz nav kontroles, tā prasību rakstītāji iemanās ko sacerēt un pamatot vēl un vēl.
