Romāns Meļņiks: To nav jāslēpj no sabiedrības! Mums jārēķinās ar terora aktu, diversiju iespējamību 101
Romāns Meļņiks


Aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalās aizsardzības nozares preses brīfingā Aizsardzības ministrijā, kurā informē par Rēzeknes novadā nokritušo bezpilota lidaparātu, 09.09.2024.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalās aizsardzības nozares preses brīfingā Aizsardzības ministrijā, kurā informē par Rēzeknes novadā nokritušo bezpilota lidaparātu, 09.09.2024.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Krievijas drons ielidojis Latvijas teritorijā. Ak, kāds pārsteigums! Tiešām neko tādu nevarējam sagaidīt? Tad jājautā, ko tad citu gaidījām? Ka būs miers? Ka karš Ukrainā mūs neskars? Bet ja skars, tad pasakās aprakstītā veidā – vispirms agresors pieteiks nodomu sākt karu, tad robežas tuvumā sastāsies kara pūļi un ierindā sastājušies maršēs uz Rīgas pusi? Un mēs uzspēsim tam sagatavoties, ģeometriski precīzās rindās viņu ceļā akurāti uzstādīt tā dēvētos pūķa zobus un arī mīnas?

Reklāma
Reklāma
Krievijas armija ir lielāka un spēcīgāka nekā jebkad – ar to mums nāksies rēķināties ilgu laiku, tā vērtē ASV komandieris 175
Kokteilis
Sapnī pēkšņi un strauji tu krīti bezdibenī.. Par ko brīdina šie sapņi? 18
Mājas
“Manā īpašumā aug ozols. Kādudien ieraugu, ka pie tā piestiprināta dižkoka ozollapiņas zīme” – ko tas tagad nozīmē? 47
Lasīt citas ziņas

Laikā, kad pavisam netālu ir karš, dronu vai, vēl sliktāk, – raķešu “nejaušu” atlidošanu arī līdz mums tiešām nevar paredzēt? Tiešām nevar? Tiešām ir kādam jāatlido, lai saprastu, ka šāda veida apdraudējums ir pavisam reāls?

Jau šī gada 13. janvārī LA.LV publicētajā rakstā paudu, ka ar šadu iespējamību pavisam nopietni jārēķinās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc tā, ko Ukraina piedzīvojusi, skaidrs, ka arī mums jārēķinās ar terora aktu, diversiju iespējamību.

Jau krientu laiku bija skaidrs, ka gaisa telpas aizsardzībai jākļūst par galveno prioritāti. Bet tā nav…

Skan mierinājumi, ka šoreiz ielidoja bez vadības palicis drons, bet tikpat labi to varēja raidīt uz Latviju apzināti – lai testētu mūsu spēju kontrolēt savu gaisa telpu, reakciju, izlēmīgumu krīzes situācijā utt. Un nav arī izslēgts, ka šādam vienam “netīšām” var sekot vēl kāds ar konkrētu mērķi sagraut, iznīcināt, sēt paniku. Vispirms tas var skart kritisko infrastruktūru, kas saistīta ar sabiedrības informēšanu, energoapgādi, satiksmi. Visdrīzāk tie var būt uzbrukumi, par kuriem neviens neuzņemtos atbildību, vismazāk, protams, kāda labi zināma kaimiņvalsts tās karot gribošo vadītāju personā. Formāli kara tātad nebūtu, bet reālitātē – kara apstākļi gan.

Vai es viens esmu paudis, ka jāņem vērā tādi riski? Gan jau nē. Gan jau tādi apspriesti arī militaraja vadībā. Bet tad jo aktuālāks jautājums – kā tas nākas, ka tāds drons neviena neaizkavēts pa Latvijas gaisa telpu varēja krietnu laiku un krietni tālu plivināties?

Ja nebūtu nokritis, varbūt mierīgi atgrieztos Krievijā neviena nepamanīts? Bet varbūt ne viens vien spiegošanas drons mūsu valstī jau ciemojies?

Reklāma
Reklāma

“NBS konstatēja bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorija, kā arī monitorēja tā kustību un konstatēja nokrišanas vietu,” vēsta Aizsardzības ministrijā. Kā kontrolēja, ja vien pasīvi vēroja, ka lidinās un ka pats no sevis mūsu teritorijā miermīlīgi nobeidzās!? Bet ja nu būtu nokritis cilvēku blīvi apdzīvotā vietā un pārtraucis sazin cik cilvēku dzīves? Arī par to teiktu, ka kontrolēti? Tad arī to vien spētu kā raustīt plecus un solīties izmeklēt notikušo?

Jā, jā, pastāv gan iespēja, ka kādi Latvijas dienesti paralizēja konkrētā drona navigāciju, pārņēma tā vadību un, tā teikt, neitralizēja. Bet būtu tikai loģiski, ja par to skaidri un gaiši tūdaļ pat pavestītu, vai ne? Vispirms jau raidot signālu Krievijai, ka šādi jociņi ar mums pakļauti neveiksmei. Bet nevēsta. Tātad nopelnu drona nosēdināšanā nevienam te nav, un signāls, ko raidām, attiecīgi tāds, par kādu dažu labu atbildīgo teju vai cietumā būtu jāsēdina.

“Latvju zeme vaļā stāv,
Vēji staigā iekšā, arā…”
– tieši šīs Māras Zālītes rokoperas dziesmas rindas nāk prātā, verojot notikušo un dažādu dienestu reakciju uz to.

Vājš mierinājums, ka mēs neesam vienīgie neizlēmīgie.

Līdzīgas situācijas piedzīvojušas arī Ukrainas kaimiņvalstis. Un arī reakcija bijusi tāda pati. Tāpat nupat lasījām, ka arī Stokholmas Ārlandas lidosta naktī uz laiku tika slēgta, jo virs tās tika novēroti četri lidroboti. Drošības dienesti nu cenšoties noskaidrot, kurš varētu veikt šo sabotāžu. Kad lidroboti aizlidojuši, lidosta mierīgi atjaunojusi savu darbu.

Tas ir kāds par drošību atbildīgo dienestu kolektīvas impotences demonstrējums? Ko gaida? Nelaimi? Vēl lielākus izaicinājumus? Kapēc nav noteikts, ka tādi svešķermeņi automātiski jānotriec vai kā citādi janeitralizē?

Neesot vienotas procedūras, nu esot jāapspriežas, jāvienojas par rīcību? Nestāstiet! Zinām šīs steidzamās sapulces utml. rīcības izstrādājumus. Nevajag. Jārīkojas pašiem un tūlīt. Automātiski. Pēc tam spriediet kaut lidz vemšanai…

Krievijas pašreizējā vara respektē vien spēku. Par mīkstmieširm ņirgājas. Latvijas reakcija uz it kā nejaušo drona ielidojumu bija totāls mīkstmiesības apliecinājums. Un, kā teicu, tas nozīmē, ka ar lielu ticamību varam rēķināties ar vēl kādām “debesu dāvanām” no Krievijas. Un vairs ne nejaušām.

Tāpat arī sabiedribas informēšana ir nepieciešama tūlītēja. Nav pieļaujama tāda situacija, kā bija šoreiz, kad plašāka sabiedrība par ielidojušo dronu uzzina vien diennakti pēc notikuma. Bet ja nu šis tiešām būtu reāls uzbrukums un šim vienam sekotu vēl daudzi citi lidojoši spridzekļu nesēji – sabiedribai arī tad nebūtu nekas jāzina līdz brīdim, kad kā padomju laikos sāk ziņot Amerikas balss no Vašingtonas?

Ir nevis jāslēpj no sabiedrības šads fakts, bet gan visus jāiesaista – lai ir vērīgi un ziņo. Ja bruņotie spēki laikus nepamanīs, varbūt iedzīvotāji pamanīs un brīdinās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.