Romāns Meļņiks: Pastu laukos nevajag, mazās skolas nevajag… Vai valsts pārvaldi vajag?
257
Mazās skolas slēdzam, jo nerentablas. Arī mazās pasta nodaļas slēdzam, jo nerentablas. Mazās pašvaldības likvidējam, jo nerentablas. Varbūt arī valsts pārvaldi slēdzam, jo nerentabla? Nē? Visu var, bet valsts pārvaldi nevar? Kāpēc? Jo tai valstiski svarīgas funkcijas? Labi.
Bet vai izglītības, veselības, pasta pakalpojumiem nav valstiski svarīgas funkcijas? Vai pasta, skolas, ambulances, vilciena pieturas utt. pastāvēšanā vienmēr jārēķina šībrīža ekonomiskais izdevīgums vai neizdevīgums? Vai varbūt tomēr primāri jādefinē, kādu mēs nākotnē gribam Latviju ārpus Rīgas , un tad tam jāpakārto gan dotācijas, gan mērķprogrammas, gan valsts investīcijas infrastruktūrā? Ja vien mērķis nav pārvērst par neapdzīvotu to Latvijas daļu, kas ārpus novadu centru robežām.
Savulaik, lemjot par mazo slimnīcu slēgšanu, tika runāts par to, ka centros pakalpojumi būs labāki un arī pieejami, jo tikšot uzlabota satiksme. Vai tā tagad ir? Vai laukos dzīvojošie, kam nav privāta auto, var izbraukāt uz kādreizējiem rajonu (tagad – novadu) centriem uz izmeklējumiem vai pie ārstiem? Liela daļa nevar. Vai bērni var izbraukāt uz aizvien attālāk esošām skolām? Var, bet, cik stundas dienā viņiem paiet ceļā? Skaidrs, ka tas demotivē jaunās ģimenes palikt dzīvot laukos.
Var teikt – pasta nodaļu slēgšana neietekmē jauniešus, tā vairāk satrauc seniorus, pie tam pakalpojumu pieejamība saglabāsies. Jā, Latvijas pasts piedāvā pastnieka bezmaksas vizītes iespēju, tādējādi būšot pieejami visi līdzšinējie pasta nodaļā sniegtie pakalpojumi, bet… tas ir vēl viens bēdīgs vēstījums stāstā par laukos dzīvojošo pamestību. Tas ir kā pamatu vietā liekot pagaidu stutes, sakot, ka gan jau būve nesagāzīsies. Vai tas ietemē demogrāfiju? Protams. Jaunieši pamet laukus, jo neredz sev tur nākotni. Vai tas ietekmē investoru interesi par darba vietu radīšanu ārpus daudzmaz blīvi apdzīvotām vietām? Protams! Kur nav pastāvīgi dzīvojoša strādāt motivēta darbaspēka, nav vērts plānot darbavietas.
Kādi būs Latvijas lauki pēc gadiem 20? Kopti, ainaviski, tūristiem interesanti, bet mazapdzīvoti? Kādas būs tagadējās mazpilsētas? Pamestas vai pārtapušas par rīdzinieku vasarnīcu rajoniem?
Nozaru ministrijām ir katrai sava vīzija un plāni (IZM – par skolu tīklu, Veselības – par ārstniecības iestādēm utml.), bet vai kāds kaut reizi tos salicis kopā, izveidojis un sabiedrībai prezentējis mūsu nākotnes kopējo bildi? To nedara, jo baidās, ka aina būs pārāk bēdīga? Bet, ja nebūs kopskata, nebūs nozaru ministriju koordinētas, mērķtiecīgas darbības, gan kopējā situācija var tikai pasliktināties, gan arī valsts ieguldījumi infrastruktūrā var nenest atdevi vai pat būt bezjēdzīgi.
Tās skolas, ko vēl nesen atzina par vietējiem izglītības centriem, nu pustukšas un teju vai slēdzams, bet tās, kur tagad koncentrē skolēnus, par likvidējamām var atzīt jau drīzā nākotnē. Spilgts piemērs arī mazās slimnīcas, kuras savulaik izmantoja Eiropas fondu naudu modernizācijai, bet vēlāk tika slēgtas. Un tas tikai vienas nozares ietvarā. Jau pieminēju – ja ārstniecības vai izglītības vai pasta iestāde ir tālāk no cilvēku dzīvesvietas, tad nepieciešami papildu ieguldījumi vietējo ceļu uzturēšanā un sabiedriskajā transportā. Kaut kas jau šajā ziņā tiek darīts, taču iztrūkst skaidras reģionālās attīstības politikas apliecinājumu. Un ar vienas VARAM ministrijas vēstījumiem vien nepietiek – šiem signāliem jānāk no Ministru kabineta kopumā.
Kaut vai ja skatāmies uz pierobežu – valsts, visas sabiedrības interesēs būtu to atbrīvot no civiliedzīvotājiem un pārvērst par garu vienlaidus poligonu valsts aizsardzības vajadzībām vai varbūt veicināt apdzīvotību, iesaistot vietējos atbalsta militāristiem nodrošināšanā? Katra no šīm pieejām ir ar savām priekšrocībām un trūkumiem, katra prasa savas atšķirīgas politikas īstenošanu. Taču, ja nav skaidrības par to, ko gribam, un kas tā sasniegšanai jādara, ja nav politiskās gribas mērķtiecīgi darboties, tad sanāk tā, kā sanāk – ne šis ne tas… Tāpēc ir šis jautājums: vai valsts pārvalde kopumā dara to, kas tai būtu jādara, vai vien dreifē kā pavsasara ledus pa straumi? Un cik ilgi varam atļauties tādu dreifēšanu?
