Viņa acīmredzami negribēja mums atklāt to tagad. Viņa gribēja to paturēt noslēpumā pēc iespējas ilgāk. To pamatoja – lai būtu pārsteigums. Bet varbūt jau paredzēja, ka skandāls ir neizbēgams, un tāpēc vilka laiku? Vai varbūt nojauta, ka var nākties atbildēt par izšķērdību?
Šādas domas nāk prātā, vēlreiz noskatoties PMLP priekšnieces Mairas Rozes atbildi uz Delfi žurnālista jautājumu par jaunajām pasēm un arī redzot sabiedrības reakciju par šo “dārgumu”.
Esot saražotas 1 250 000 pasu sagataves, no valsts budžeta par to samaksāts ap 9,8 miljoniem eiro. No pieauguša pases saņēmēja valsts nodevas veidā iekasēšot 60 eiro, bet ja šo dokumentu gribēs steidzami, – 110 eiro. Par bērniem izsniedzamām pasēm nodeva mazāka, bet tāpat viegli aplēst, ka ar valsts nodevu iecerēts pakāpeniski atgūt no budžeta samaksāto. Ja vien…
Un te parādās riski. Tie, kas neceļo ārpus ES vai kam nav kādas citas speciālas vajadzības noformēt sev pasi, diez vai šo dokumentu turpmāk vēlēsies saņemt, jo daudz ērtāka (un arī lētāka) taču ir kompaktā personas apliecība jeb eID karte. Vēl vairāk – ar likumu ir noteikta pakāpeniska pāreja no pases kā obligāta personu apliecinoša dokumenta uz eID karti kā obligātu dokumentu. Vēl šī gada februārī PMLP vēstīja, ka “pase turpmāk būs izvēles dokuments, kas tiks noformēts, ja personai būs tāda vēlme”. Arī Maira Roze TV24 raidījumā “Uz līnijas” pauda, ka tie, kas neceļo ārpus ES, pasi visdrīzāk nenoformēs.
Maira Roze vēsta, ka jaunās pases būšot drošākas pret viltojumiem. Interneta saziņas rīkā “X” (kādreizējais Twitter) biju ierakstījis, ko par to domāju: “Tādā brīdī gribētos redzēt statistiku par to, cik daudz (un vai tiešām) bijis gadījumu, kad viltotas LV pases. Lai nerodas iespaids par vēlmi “apgūt līdzekļus”.” Daudzi desmiti “like” un “repost” šim ierakstam apliecina, ka ne man vien šie pretviltošanas pasākumi šķiet pārspīlēti vai vismaz nepietiekami pamatoti. Vēl jo vairāk dokumentam, kurš, kā jau minēts, pakāpeniski aiziet vēsturē.
Skaidrs, ka nākotnē būs aizvien svarīgāk ne tik daudz pārbaudīt vai pase ir īsta, kā to vai persona ir tieši tā par kuru uzdodas. Tam savukārt kalpo elektroniskie sakari un tas, ka personu apliecinošie dokumenti ir elektroniski nolasāmi. Proti, tiem, kuri pilnvaroti pārbaudīt personu identitāti (piemēram, robežsargi), ir jābūt iespējai, elektroniski nolasot identifikatoru personas dokumentā, pieslēgties iestādes, kas izdevusi dokumentu, datubāzei un tādā veidā pārliecināties, ka persona ir tā par ko uzdodas vai attiecīgi pieslēgties valsts, kurā ieceļo, vīzu izsniegšanas iestādes datubāzei, lai pārliecinātos, vai tieši šī persona drīkst iebraukt.
Un tādā gadījumā vienalga vai pārbaudītājam tiek pasniegta sazina kāda drošības līmeņa pase vai dota iespēja elektroniski nolasīt zem ādas ievadītu mikroshēmu vai kaut vai uz rokas uztetovētu QR kodu. Protams, ja kāds ieceļo valstī, kura tehnoloģiski atpalikusi (pieļauju, ka tādu vismaz robežkontroles ziņā ir maz), ir jāuzrāda pase un tajā noformētā vīza, taču šādā gadījumā diez vai kontrolētājs būs tik liels eksperts, lai identificētu visus uzrādītajā dokumentā iekļautos drošības un pretviltošanas veidus.
Kāda vēl pievienota vērtība jaunajām pasēm? Lielāks lapaspušu skaits ceļošanas vīzām? Atkal gribētu redzēt statistiku par to cik daudz ir to gadījumu, kad pasē lapu pietrūkst. Un pat, ja tiešām kādam lielam ceļotājam pase tieši daudzo vīzu dēļ ir par plānu, piedodiet, tā ir viņa problēma – lai maina savu pasi pret jaunu, kad vecā pilna, tāpēc vien visiem citiem pases nav jāražo biezākas un līdz ar to dārgākas!
Noteikti arī jums, lasītāji, ir savs viedoklis par jaunajām pasēm. Noteikti rakstiet to komentārā. Diskutēsim!