Romāns Meļņiks: Latvijas deputāti, lūdzu, konkrētību – atzīsiet Putina pārvēlēšanu vai nē?
84
Saeima ceturtdien, 14.martā, pieņēma paziņojumu, kurā vēsta, ka netiks atzīti pagaidām okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās rīkoto Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti. It kā pašsaprotami, bet… Tātad Krievijā kopumā rīkotās vēlēšanas atzīsiet par godīgām, demokrātiskām? Un to rezultātus – par vērā ņemamiem?
Pat pēc tā, ka esošā šīs valsts vadītāja oponenti, tā teikt, brutāli novākti no trases? Pat pēc tā, ka teju vai neviens, kurš seko politikai, nešaubās, ka lēmumi par to, kādiem jābūt rezultātiem Krievijā, pieņemti jau krietnu laiku pirms pasākuma, kas nodēvēts par vēlēšanām?
Vai varbūt ir kāds pamats uzticēties vēlēšanu rīkotājiem, balsu skaitītājiem, viņu nesen ieviestajai elektroniskajai balsošanas sistēmai? Latvijas vai kādas citas demokrātiskas valsts parlamentārieši tajās piedalās kā novērotāji un seko līdzi, lai viss notiktu godīgi? Ak nē? Tad kāpēc nevis visā Krievijā, bet tikai pagaidām okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās rīkoto Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus neatzīstat? Savus secinājumus par vēlēšanu rezultātiem balstīsiet uz Krievijas pasniegtajiem datiem, atskaitot tās balsis, kas itkā savāktas Krievijas okupētajā Ukrainas daļā?
Tiešām domājat vien izlāpīties ar vispārējo frāzi, ka, jūsuprāt, “prezidenta vēlēšanas arī pašā Krievijā nebūs nedz brīvas, nedz godīgas, jo opozīcija un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi tiek apspiesti, nav ticamas politiskās konkurences, kā arī neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtnes, līdz ar to šīm vēlēšanām trūkst jebkādas demokrātiskas leģitimitātes”.
Kāpēc arī uzreiz pēc šīs atziņas nav skaidri pausts, ko darīsiet ar šādu vēlēšanu rezultātiem? Tiešām atzīsiet ar daudzām atrunām? Jo nav dūšas pirmajiem skaļi pateikt, ko domājat par vēlēšanu rīkošanu Krievijā, gaidāt, kad vispirms kāda cita valsts izlēks ar savu nostāju, tad varēsiet piebalsot, ka mēs arī tā domājam?
Un, ja nevienam uzreiz pēc vēlēšanām nebūtu dūšas pateikt ko skarbu, viss tā arī paliktu? Un kā ar augstāko valsts amatpersonu apsveikumiem kaimiņvalsts vadītājam – tie drošības pēc sagatavoti, lai vajadzības gadījumā (ja nav plašas neatzīšanas) nosūtītu?
Kāds varētu iebilst: ja neatzītu vēlēšanu rezultātus, nebūtu ar ko vest sarunas par kara izbeigšanu. Tiešām? Kāds gatavs vest sarunas, lai visu atstātu tajās robežās, kādas ir?
Teiksiet: nevar noliegt vēlēšanu rezultātus pirms notikušas vēlēšanas? Arī šis arguments neiztur kritiku kaut vai tāpēc, ka daļēji jau netiek atzīti, un arī jau augstāk citēto argumentu dēļ.
Kā redzams, viens paziņojums raisa vēl vairāk jautājumu nekā bija iepriekš. Jo no Latvijas politiķiem gribas sagaidīt daudz lielāku konkrētību. Būs pausta konkrētāka nostāja?
