Romāns Meļņiks: Ko premjere mums nepateica un kuram visvairāk jāieklausās prezidenta teiktajā
0
Skaidrs, ka augstu valsts amatpersonu televīzijā pārraidītas uzrunas tautai brīdi pirms gadumijas ir pagātnes palieka. Ne Baidens, ne Tramps neko tādu nedara un no viņiem neko tādu arī negaida. Toties Putina runas gadumijā Krievijā vēl joprojām uztver kā vadlīnijas darbībai nākotnē gluži kā tas bija padomju laikā.
Bet tā kā īsi pirms gadumijas televīzijā tomēr izskanēja arī Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidentes uzrunas un tajās satura bija mazliet vairāk par vien laimes vēlējumiem, mazliet pavērtēsim, kas no teiktā un kam ir noderīgs.
Vispirms par premjeres Siliņas pausto. Pirmais iespaids – tā tiešām ir valdības vadītājas nevis, atvainojiet, uz slēgšanas robežas esoša lauku kultūras nama vadītājas uzruna?! Ko viņa mums novēl 2025. gadā? Pievērst uzmanību pasākumiem, kuros iecerējusi pabūt? “… Nākamajā pavasarī piedalīsimies Lielajā talkā, sakopsim savu zemi. Vasarā būsim aktīvi pašvaldību vēlēšanās, kopā gūsim iedvesmu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Atbalstīsim mūsu sportistus Eiropas basketbola čempionātā Rīgā. Rudenī pavadīsim bērnus skolas gaitās un, tuvojoties ziemai, krāšņi svinēsim Latvijas 107. dzimšanas dienu.” Brīnums, ka te klāt arī Jāņus, kapusvētkus un jau nākamos Ziemassvētkus nepieminēja!
Kāds sakars tam visam ir ar valdību, tās vadītāju? Mēs varētu šiem pasākumiem pievērst vai nepievērst uzmanību neatkarīgi no tā, kāda valdība attiecīgajā brīdī ir pie varas. Ja reiz premjere ar ko vairāk kā pāris teikumos izsakāmiem vēlējumiem tomēr piesaista mūsu uzmanību brīdi pirms gada pēdējo minūšu skaitīšanas, tad tomēr gribētos sadzirdēt vismaz politiķes apņemšanos arī no savas puses ko konkrētu darīt, lai Latvija aizvien zeļ un plaukst. Ar frāzi, ka “Latvieši ir talantīgi, stipri un drosmīgi”, vien nepietiek, jo citādi sanāk, ka tāda valdība vispār lieka.
Taču pēc šādas tukšrunas kļūst jo labāk saprotams, kuram konkrēti veltīta bija Valsts prezidenta uzruna ar mudinājumu nesēdēt rokas klēpī salikušam, bet mēģināt pat ja ir bažas, ka nesanāks, atmest tik pierasto “Kā būs, tā būs”, neļauties bezpalīdzīgai plūsmai pa straumi, un, ja vajag, uzdrošināties lēkt kaut vai uz ecešām.
Kam vēl, ja ne premjerei un valdībai kopumā bija adresēta Valsts prezidenta runa? Uzņēmējiem? Tie nekā īpaši nav skubināmi – darbojas, cik katrs spēj un lūdz Dievu, lai valsts netraucē, atkal ko neizdomā saregulēt. Valsts pārvaldei? Esat dzirdējis, ka kāds kādreiz izrādītu iniciatīvu vai uzņemtos atbildību? Nē? Jo drošāk ir iejukt masā. Ne velti ir izdomātas bezpersoniskās darbagrupas un ekspertīžu pasūtīšana ārpakalpojumā. Kam vēl varētu būt adresēti Valsts prezidenta vārdi? Valsts budžeta līdzekļu apsaimniekotājiem? Tie piezīdušies pie valsts finansējuma kā telēni pie govs pupa, vaļā nelaiž un, protams, ne ar kādu skubināšanu ne ar ko neriskēs. Paskatieties, kā dzīvojas Rail Baltica, air Baltic utt. Tikai un vienīgi premjerei un valdībai kopumā bija adresēta Valsts prezidenta runa. Jo Valsts prezidents ir tas, kurš formāli nominē premjeri. Šajā gadījumā tā ir arī Edgara Rinkēviča kādreizējā partijas biedre. Viņš nevar nebūt kaut daļēji atbildīgs par to, ko valdība viņas vadībā dara, nedara vai līdz galam neizdara. Acīmredzot ar kopīgu kafijas dzeršanu trešdienās nepietiek, jāsūta arī publiski signāli.
