Romāns Meļņiks: “Jaunā Vienotība” – uz skuju takas vai ceļā uz kārtējo politisko kūleni?
82
Daudzus šajās dienās šokēja ziņas par izmaiņām politisko partiju reitingos. Īpaši tos, kuri balsojuši par Jauno Vienotību vai ir tās biedri – valdošākā no valdošajām partijām jau trešo mēnesi pēc kārtas piedzīvo strauju popularitātes kritumu. Un te būtiski piebilst – ja vēlētāju uzticēšanās kritums būtu vērojams kādā vienā mēnesī, to vēl varētu “norakstīt” uz kāda atsevišķa notikuma vērtējumu, taču šajā gadījumā stāsts par strauju popularitātes kritumu trīs mēnešus pēc kārtas un tā jau ir tendence, ko grūti būs apturēt.
Toties opozīcijā nu nonākušajai Nacionālajai apvienībai tieši pēc valdības nomaiņas vērojams visai ievērojams atbalstītāju skaita pieaugums. Un te var piekrist tam, ko par šo situāciju aģentūrai Leta paudusi Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle: nacionāli orientētie vēlētāji, sevišķi Vidzemes reģionā, ir apjukuši par JV sadarbību ar krieviski orientētajiem “Progresīvajiem”, kā arī Lembergam joprojām uzticamo ZZS. Proti, daļa pilsoņu, kas iepriekš bija noskaņota balsot par Jauno Vienotību, nu varētu būt pieslējusies Nacionālajai apvienībai.
Ir ierasts, ka katrai jaunai valdībai vēlētāji uzticēšanos dod kredītā. Proti, vismaz nedaudz pozitīvāk vērtē cerībā, ka jaunie būs labāki par vecajiem. Šajā gadījumā tā nav. Sabiedrība iepriekšējos Jaunās Vienotības partnerus nav novērtējusi kā sliktus. Un arī tagadējiem Jaunās Vienotības partneriem līdz ar nokļūšanu vadībā nav iestājusies nekāda zvaigžņu stunda – ZZS un Progresīvo reitings kāpis, taču minimāli – kļūdas robežās.
Tas ir slikts valdības maiņas rezultāts, ņemot vērā, ka tuvojas budžeta pieņemšana un, lai arī valdošās partijas ļoti centīsies dalīt finansiālās piešprices dažādām vēlētāju grupām, naudas, kā parasti, visam nepietiks, attiecīgi daudziem būs pamats vēl vairāk vilties. Un Jaunā Vienotība šajā situācijā īpaši riskē, jo tās pārziņā ir valsts finanses (premjers, finanšu ministrs un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs), kā arī visvairāk papildu līdzekļus prasošo nozaru (veselība, izglītība un zinātne, iekšlietas). Ja iepriekš visu vainu par nepaveikto vai nepareizi paveikto Jaunās Vienotības līderi veiksmīgi novēla uz politiskajiem partneriem, tad tagad tas diez vai izdosies ievērojami lielāka ministru skaita valdībā dēļ.
Traģikomiskākais ir tas, ka neviens cits kā tikai pati Jaunā Vienotība sevi līdz šādam vēlētāju uzticēšanās kritumam novedusi.
Tās premjers Kariņš faktiski pats gāza sevis vadītu valdību, nākamā Ministru prezidenta amatā ievirzot varbūt labu, taču plašākā sabiedrībā mazpazīstamu politiķi. Ja pirms vēlēšanām Kariņš negāja uz premjera amata kandidātu debatēm, jo tajās piedalījās Lembergs, tad tagad ZZS, kurā pārstāvēta arī Lemberga vadītā partija, ir tuvākais sabiedrotais valdošajā koalīcijā. Viens no pamanāmākajiem darbiem Kariņam, nonākot ārlietu ministra amatā, bija to Latvijā dzīvojošo cilvēku finansiālo problēmu risināšana, kuri saņem pensijas no Krievijas.
Tāpat valdības mainīšanas gaitā tā vietā lai fokusētos uz lielai daļai sabiedrības aktuālām tēmām kā inflācijas ietekme vai kredītu sadārdzināšanās, Jaunās Vienotības līderi savā retorikā uzsvaru lika uz to jautājumu risināšanu, kuri sabiedrībā tiek uztverti neviennozīmīgi (kā Stambulas konvencija vai lielo valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā). Jā, tagad tiek solīti risinājumi banku kredītu procentu mazināšanai, taču tie ir vien kārtējie nākotnes solījumi, kamēr paaugstināts kredītu maksājumu slogs daudzām ģimenēm ir jau kuro mēnesi…
Vai Jaunā Vienotība pārdzīvos šo klupienu? Domājams, ka jā, zinot šīs organizācijas vēsturi ar daudziem politiskajiem kūleņiem tai grūtos brīžos.
Atcerēsimies, ka tās pirmssākumi ir tālajā 2002. gadā, kad dibināja Jauno laiku. 2011. gadā, kad Jaunais laiks vairs nebija nekāds jaunais un draudēja aiziet vēsturē, tas, piesaistot divas citas partijas – “Pilsoniskā savienība” un “Sabiedrība citai politikai” – pārtapa partijā Vienotība. Bija jauns nosaukums, jauni partneri, taču lēmumu pieņēmēju kodols palika iepriekšējais. Nākamo lielo kūleni šī organizācija meta nākamajā izmisuma brīdī – 2018. gadā, kad piesaistot piecas reģionālās partijas 13. Saeimā startēja ar nosaukumu Jaunā Vienotība. Tas gan bija mazāk veiksmīgs manevrs, jo deva iespēju vien knapi pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru, taču ļāva atgūties un arī gūt spožus panākumus 14. Saeimas vēlēšanās.
Ja iepriekš jaunu sabiedroto piesaiste devusi jaunu elpu, tad šī laikam būs tā reize, ka tieši šīs organizācijas vēlētājiem netīkamu partneru piesaiste varētu būt kļuvusi par visai lielu klupšanas akmeni. Bez jauna politiska kūleņa, bez zīmola maiņas arī tagad laikam neiztiks.
