Romāns Meļņiks: Eiropas sapnis par pāreju uz tikai elektroauto lēnām sāk pārvērsties ļaunā murgā?
0
“Eiropas elektroauto krīze” – šis vārdu savienojums pēdējā laikā aizvien biežāk redzams dažādu Rietumvalstu mediju ziņu virsrakstos. Un ne bez pamata – respektējot politiskās apņemšanās izskaust ar fosilo degvielu darbināmo autotransportu, ražotāji sākuši pārorientēties uz elektroauto ražošanu, taču šajā segmentā nevienlīdzīgu konkurenci rada Ķīnas subsidētie uzņēmumi, turklāt tirgū nav tik liela pieprasījuma pēc elektroauto, lai to ražošana atmaksātos.
Piemēram, britu Daily Mail šonedēļ ziņo par 66 000 Volkswagen strādnieku streiku Vācijā saistībā ar šī autobūves koncerna ieceri pirmo reizi vēsturē slēgt daļu savu rūpnīcu un atlikušajās samazināt atalgojumu. Kā izrādās, VW klienti sāk drīzāk atrgriezties pie ar benzīnu darbināmiem auto nekā pērk daudz dārgākos elektroauto, attiecīgi investīcijas tehnoloģiju maiņā un jaunajos modeļos neatmaksājas. Līdzīga situācija, kā atzīmē medijs, ir Ford – šī zīmola reģionālais boss Apvienotajā Karalistē pagājušā mēneša beigās brīdināja, ka Lielbritānijas automobiļu rūpniecība ir nonākusi krīzē sakarā ar pieprasījuma trūkumu pēc elektromobiļiem. Tāpat arī globālais koncerts Stellantis, kurš pārvalda Abarth, Alfa Romeo, Chrysler, Citroën, Dodge, DS, Fiat, Jeep, Lancia, Maserati, Opel, Peugeot, Ram Trucks un Vauxhall zīmolus, paziņojis par plāniem slēgt savu furgonu rūpnīcu Lūtonā, pakļaujot riskam 1100 darbavietas. Vēl vairāk – tā izpilddirektors Karloss Tavaress svētdien pēkšņi atkāpās no amata pēc tam, kad izrādījās, ka grupa šogad zaudējusi aptuveni 40% no savas vērtības.
Daily Mail publicējuši arī uzskatāmu grafiku, no kā redzams, ka pieprasījums pēc elektroauto krities ne tikai VW, bet arī Tesla un pat Ķīnas autoražotājam BYD, kas ir pasaulē lielākais elektrisko transportlīdzekļu pārdevējs.
Pirms pāris mēnešiem euronews.com ziņoja, ka augsto izmaksu un attiecīgi arī galaprodukta cenas dēļ Audi elektrisko SUV ražošanu varētu drīzumā pārcelt no rūpnīcas Beļģijas galvaspilsētā uz Meksiku. Tas arī, protams, būs saistīts ar arodbiedrību rīkotiem protestiem, jo Briselē Audi nodarbina aptuveni 3000 strādnieku, kam pieskaitāms vēl aptuveni 1000 saistītajās industrijās.
Arī CNN šajās dienās bija plašs raksts par politiski pielemtās pārejas uz bezizmešu transportu draudošo ietekmi uz tradicionālo autoindustriju. Proti, autoražotāji slīgst aizvien lielākos parādos, kam iemesls lielā mērā ir tehnoloģiju maiņa, ar to saistītās izmaksas un vienlaikus arī patērētāju nepietiekamā interese par elektroauto iegādi, kā arī Ķīnas krietni subsidēto autoražotāju konkurences spiediens ar zemāku cenu Rietumvalstu tirgos.
Lielais satraukums Rietumvalstīs ir vispirms jau par apdraudējumu darbavietām. Eiropas Savienības valstīs vien autobūves industrijā tieši un pastarpināti nodarbināti 13,8 miljoni cilvēku, kas ir 6,1% visu ES strādājošo.
Tāpat aktuāla tēma ir ražošanas jeb, tā teikt, pievienotās vērtības radīšanas saglabāšana pašmāju tirgū. Līdz ar to šī nav tikai nozares, pašu autobūves uzņēmumu problēma, bet arī lielās politikas problēma.
Ne velti aizvien biežāk dzirdami autoražotāju aicinājumi politiķiem vai nu pārskatīt apņemšanās un termiņus, vai piešķirt lielāku finansiālo atbalstu elektroauto ražošanai. Proti, līdzībās runājot, ja gribi, lai skan cita mūzika, maksā par to. Un politiķi to sadzird, par ko liecina diskusijas un lēmumi gan par papildu nodokļu slogu importam no Ķīnas, gan pirmajos gados ieviestais atbalsts elektroauto iegādei, kas gan nu iet mazumā un negatīvi ietekmē tirgu, gan arī runas par to, ka varētu tikt pārskatīti Zaļā kursa ieviešanas termiņi, kas attiecas uz transportu.
Ražotāju prasība pēc papildu valsts atbalsta šajā situācijā ir saprotama, bet līdz ar to arī rodas jautājums: ko īsti vairāk subsidēt? Arī Ķīnā ražotos tās valsts jau tā krietni pārsubsidētos auto? Eiropas izcelsmes auto, kuros lielā mērā vai pilnībā izmantotas Ķīnā ražotas detaļas? Tas taču nekādi nerisina Eiropas autoražotāju un ar tiem saistīto vietējo piegādātāju problēmas! Faktiski tikai daļējs risinājums ir arī ES noteiktie un vēl plānotie nodokļi Ķīnas izcelsmes elektroauto. Un ko darīt tad, ja ražotāju noliktavas gan būs pilnas, bet pircēju interese par elektroauto būs maza – dalīt elektroauto par brīvu, no Eiropas Savienības kopājā vai valstu budžeta kompensējot izmaksas ražotājiem? Vai ir vispār pieejami tik lieli līdzekļi?
Viens no risinājumiem, kas izskan, ir veicināt īpaši lētu kredītu pieejamību elektroauto pircējiem. Tas būtu būtisks atbalsts, ņemot vērā, ka kvalitatīvi elektroauto joprojām ir krietni dārgāki par tiem pēc galvenajiem pielīdzināmiem pielīdzināmiem iekšdedzes un dīzeļauto. Bet te atkal ir jautājums par to, vai politiski ir pieejami un vispār iespējami instrumenti, lai ietekmētu banku vēlmi kaut ko kreditēt. Vismaz no savas valsts pieredzes redzam, ka runas par to ir, bet ar darbiem kaut kā nesokas.
Un kāda alternatīva, ja atbalsta pietrūks un prasības nemainīs? Eiropas autoražotājiem strādāt tikai uz eksportu, ārējos tirgos piedāvājot mašīnas ar šeit par nepareizajiem atzītiem iekšdedzes un dīzeļdzinējiem, bet vietējo tirgu faktiski pamest Ķīnas autobūves uzņēmumiem? Kurš no tā būtu ieguvējs, ņemot vērā, ka Ķīnai gan ir vadošā loma elektroauto ražošanā, taču arī viņu vietējā tirgū labprātāk izvēlas, tā teikt, tradicionālās vērtības, kas, iespējams, saistīts ar atšķirību kvalitātē. Ne velti, piemēram, trīs lielie vācu ražotāji – VW, Mercedes-Benz un BMW – Ķīnā pārdod vairāk nekā katru trešo automašīnu. Turklāt dažādu valstu mediji daudzkārt pievērsuši uzmanību milzīgajām jaunu elektroauto “kapsētām”, kas rodas pateicoties tam, ka ražotājiem peļņa sanāk pat vien no valsts subsīdijām.
Un galu galā aktuāls ir un paliek jautājums – vai tādējādi pasaule būtu glābta no globālās sasilšanas, kā vārdā ES vispār tika ieviesti termiņi pārejai vien uz jaunu elektroauto tirgošanu?
Nupat darbu uzsākušajai Eiropas Komisijai šajā ziņā darba netrūks. Laika līdz pilnīgam Eiropas autobūves industrijas sabrukumam ir visai maz. Signāli, ko tā raida, kļūst aizvien draudīgāki. Un, protams, jāņem arī vērā, ka ar ES ekonomiski cieši saistītajā ASV tirgū līdz ar Trampa ievēlēšanu ļoti iespējamas izmaiņas ne par labu tradicionālo auto aizstāšanai ar elektroauto.
