Romāns Meļņiks: Dzīvokļu pircējiem izdabā, bet pārējos kredītu ņēmējus atstāj muļķos
12
Argumentējot ar vēlmi aizsargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gatavo grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, uz vienu gadu paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm.
Kā finansējuma avots tam iecerēta īpaša hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva, kuru maksātu bankas.
Ir vairāki aspekti, kas šajā rīcībā šķiet netālredzīgi, tirgu kropļojoši un, maigi sakot, mulsinoši.
Vispirms jau tā ir nostāšanās pret Eiropas kopējo politiku. Kamēr Eiropas Centrālā banka ceļ Euribor likmi, lai mazinātu inflāciju, Latvijas politiķi meklē veidus, kā iet pretējo ceļu – uz pusi mazināt Euribor likmi hipotekāro kredītu maksājumos, turklāt visiem, nešķirojot, vai kredīta ņēmējam ir grūtības nomaksāt augstā Euribor radīto sadārdzinājumu, vai ne.
Bet tas arī nozīmē, ka daļai kredītņēmēju atbrīvosies līdzekļi papildu tēriņiem, kas faktiski varētu palēnināt inflācijas samazināšanās tempu.
Otrs aspekts – šobrīd Saeimā skatāmās likumdošanas iniciatīvas izskatās pēc dārga un aplama populisma. Dārga tāpēc, ka katras šādas atlaides, papildu nodevas un cita veida finansiālus apgrūtinājumus bankas, protams, pakāpeniski iecenos pamatpakalpojumu tarifos, vienlaikus vēl vairāk izvairoties izsniegt jaunus hipotekāros kredītus kā pašiem neizdevīgus.
Var paredzēt, ka tas vēl vairāk veicinās šajās dienās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) aktualizēto tendenci – strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā, kam viens no iemesliem varētu būt pret klientiem pretimnākošāka attieksme, lētāki tarifi, ērtāki pakalpojumi. Un savukārt kā sekas tam, ka samazināsies vietējais tirgus Latvijā strādājošām bankām, var būt nepieciešamība tām vēl vairāk celt savus pakalpojumu tarifus.
Kāpēc šo dēvēju par aplamu populismu? Atbilde, šķiet, ir pretjautājumā: kāpēc politiķi tā cenšas ar attiecīgajiem likumu grozījumiem? Jo acīmredzot domā, ka šis jautājums ir svarīgs viņu vēlētājiem, un attiecīgi grib tiem izdabāt. Bet vai tiešām tādā veidā var nopirkt vēlētājus? Atļaušos būt skeptisks. Vispirms jau tāpēc, ka ne visi hipotekāro kredītu ņēmēji ir Latvijas pilsoņi, tātad vēlētāji. Bankas, izsniedzot kredītus, pēc šāda kritērija klientus nešķiro. Un pat ja starp kredītu ņēmējiem liela daļa ir potenciālie vēlētāji, saprotams, ka tikai daļa no tiem varētu būt noskaņota kaut kad nobalsot par šobrīd pie varas esošajām partijām.
Un gan jau pavisam maz būtu to, kas mainītu politisko izvēli tieši šī viena politiķu lēmuma dēļ. Jo ir arī citas problēmas, kas varētu būt aktuālas kredīta mājokļa iegādei ņēmējiem, bet netiek risinātas. Piemēram, der atcerēties, cik publikā liela, bet politiķu vidē maza atsaucība allaž bijusi iniciatīvām par to, ka no nekustamā īpašuma nodokļa būtu atbrīvojams vienīgais mājoklis. Tas, šķiet, aktuāli arī lielai daļai hipotekāro kredītu maksātāju, turklāt ne tikai naudas ziņā, bet tāpēc, ka šķiet negodīgi, – es ņemu kredītu, par to dārgi maksāju un vēl par pirkumu mūžīgi jāmaksā ikgadējs nodoklis?!
Tajā pašā laikā būs ļoti liela vēlētāju daļa, kas līdz ar šīm atlaidēm kredītu ņēmējiem paliks tādā kā muļķa lomā. Proti, tie ir cilvēki, kuri nepelna tik daudz, lai varētu atļauties ņemt kredītu un nopirkt mājokli, tāpēc dzīvokli īrē. Kā zināms, tieši augsto kredītlikmju un banku piesardzības kredītu izsniegšanā dēļ pēdējā laikā dzīvokļu īres tirgus ir īpaši aktīvs. Bet tā kā uz izīrētājiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām -, kas dzīvokļu iegādei ņēmuši kredītus, neattieksies Saeimā virzītās atlaides, attiecīgi arī turpmāk viņi Euribor slogu tāpat kā paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli pārliks uz īrnieku maksājumiem. Par īrniekiem kā vēlētājiem politiķi laikam aizmirsuši…
Nākamais aspekts – Saeimā skatāmās iniciatīvas attiecas uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri mājokli pirkuši pašu vajadzībām, tātad ir fiziskas personas. Bet ir arī kredītu ņēmēji – uzņēmumi (tajā skaitā arī valstij un pašvaldībām piederoši), pašvaldības utt. -, kuru budžetos Euribor joprojām būs kā liels slogs un kuri attiecīgi to vai nu iekļaus preču vai pakalpojumu cenās, vai arī mazāk varēs atļauties īstenot no iecerētā augstāku izmaksu dēļ.
Ja reiz Saeima grib izrādīt pretimnākšanu kredītu ņēmējiem, tad kāpēc ne visiem? Kāpēc tikai vienai, salīdzinoši nelielai grupai, vienlaikus vēl vairāk atbaidot cilvēkus no vietējām bankām un – pats galvenais – vairojot iespaidu par nevienlīdzīgu attieksmi? Esmu jautājis par to politiķiem. No atbildes izvairās…
