Rolšteins: Izskatās, ka arī viņi Saeimā ir visam atmetuši ar roku 25
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”) augusta sākumā Neatkarīgajai Rīta avīzei intervijā izteicās, ka “naudu nākamajā budžetā apēdīs ārējā un iekšējā drošība”.
“Es domāju, ka atslēgas vārds ir “apēdīs”, ja viņš būtu teicis “investēsim” un tur attīstīsies mūsu militārais rūpnieciskais komplekss, ekonomiskā aktivitāte, kas saistīta ar iekšējo drošību, bet tā nav, izskatās, ka arī viņi Saeimā ir visam atmetuši ar roku un uzskata, ka tas ir kā naudu akā iemest, kas, manuprāt, nav pareizi jau attieksmes līmenī,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Kaspars Rolšteins, komponists.
Jau ziņots, ka “laiks sarunām par nodokļu reformu ir, taču ar tām nedrīkst ilgi kavēties,” uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Viņš norādīja, ka tikšanās laikā Siliņa izstāstīja par pieņemtajiem lēmumiem un grafiku, kādā nākamā gada budžets tiks skatīts valdībā un iesniegts Saeimā.
Runājot par valdības darbu pie nodokļu reformas, Siliņa viņu informējusi par iecerēm, kuras plānots apspriest arī ar partneriem. Rinkēvičs uzsvēra, ka nodokļu tēma nekad nav bijusi ne vienkārša nedz valdībai, nedz Finanšu ministrijai, kas gatavo priekšlikumus, nedz arī plašākai sabiedrībai un uzņēmējiem. Iepazīstoties ar darāmo darbu grafiku, Valsts prezidents akcentēja, ka vēl ir laiks nodokļu reformu pārrunāt, lai gan viņš gribētu ātrākus lēmumus.
“Būsim reālisti. Lielā mērā nodokļu politika ir saistīta ar diskusiju par valsts budžetu. [..] Es gribētu cerēt, ka pavisam drīz būs valdības priekšlikumi nodokļu reformai, nodokļu politikas pamatnostādnēm nākamajiem gadiem, un ka būs iespēja šos priekšlikumus pārrunāt ar uzņēmējiem un to organizācijām, un plašāku sabiedrību,” teica Valsts prezidents.
Ministru prezidente atzīmēja, ka nodokļu reformas mērķis ir samazināt nevienlīdzību un darbaspēkam uzlikto nodokļu slogu, kas, viņasprāt, nav vienkāršs uzdevums. Siliņa norādīja, ka ir jāatrod veids, kā kopumā iedarbināt tautsaimniecību ar nodokļu reformu, taču tam ir vajadzīgi kompensējošie mehānismi.
“Mēs meklējam iespējas budžetu arī sabalansēt, lai neizskatītos, ka jāveic kādi sāpīgi griezieni, un lai tas nenotiktu uz mazaizsargāto iedzīvotāju rēķina. Ir svarīgi atrast balansu, lai mazāk pelnošākie izjusti kādu labumu, nevis to, ka uz viņu rēķina tiek veiktas kopējās nodokļu izmaiņas,” teica Siliņa.
Valsts prezidents piebilda, ka tikšanās laikā pārrunāti izaicinājumi, kādi ir, veidojot valsts budžetu, ņemot vērā definēto prioritāti, kas ir drošība. Rinkēvičs akcentēja, ka viņš jau iepriekš izteicies par iespēju sasaistīt budžetu ar šo prioritāti. Vienlaikus tā gluži neatbilst drošības definīcijai, kā to saprot liela daļa sabiedrības, atzina Rinkēvičs.
“Ar drošību mēs saprotam aizsardzību un iekšlietu dienestus. Jā, mēs varam runāt par pārtikas drošību, zāļu nodrošināšanu un daudzām citām lietām, taču tās nav saistītas ar drošības terminu klasiskā izpratnē. Viens no jautājumiem, kas būs sarežģīti, būs, kā noturēt uzmanību un fokusu uz prioritātes izpildi,” teica Valsts prezidents.
Vienlaikus viņš aicināja nedramatizēt situāciju, uzsverot, ka nav bijis budžets, kura veidošanas sākumā visi neprasītu vairāk un neprognozētu kaut kādus “nepārvaramus šķēršļus”.
Viņš novēlēja ministriem un Saeimai maksimāli ieklausīties vienam otrā un mēģināt strādāt saliedēti, uzsverot, ka budžets ir vajadzīgs visiem. Rinkēvičs pieminēja, ka jau tagad saskata vienu problemātisku lietu un tie ir pašvaldību budžeti, jo dažreiz deleģējot pašvaldībām jaunas funkcijas, tas notiek “bez seguma”.
“Runājot par lielajām valsts nacionālā budžeta prioritātēm, ir jāmēģina arī saprast, kādā veidā palīdzēt risināt jautājumus un neuzlikt jaunus pienākumus un slogus pašvaldībām. [..] Mēs apzināmies, ka katrai problēmai atrast risinājumu būs sarežģīti, taču nepārspīlēsim šī budžeta nozīmību, salīdzinājumā, piemēram, ar citu gadu budžetiem. Nekad šis process nav vienkāršs,” uzsvēra Valsts prezidents.
Puses tikšanās laikā pārrunājušas arī vētras seku likvidācijas procesu. Rinkēvičs uzsvēra, ka pašvaldības vēl apkopo informāciju par zaudējumiem, kādi radušies, taču valdība ir gatava skatīt šo jautājumu, tiklīdz būs pilnībā izvērtēta informācija.
