Rolands Repša: Zemnieks, kas iespiedis gāzi grīdā, stūrēs kombainu uz valdības namu, faktiski dosies uzbrukumā saviem vecākiem 179
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja mirstība no Covid-19 būtu tāda pati kā no mēra (30%), tad nekādu antivakseru nebūtu un visi šturmētu vakcinācijas punktus. Par laimi, Covid-19 tā ir 1–2% robežās, tāpēc liela daļa cilvēku to neuzskata par pietiekami bīstamu riska faktoru un netaisās vakcinēties, kas viņu uztverē arī ir zināms risks.
Viņi cer neskarti izslīdēt cauri starp šīm divām klintīm – no vienas puses, Covid-19 saslimšanas iespēja, no otras puses, bailes no potes, kas pastiprinātas vēl ar dažādas izcelsmes ziņām par vakcīnu iedarbību un blaknēm.
Nu ko, lolot šādu cerību – izvairīties no inficēšanās ar Covid-19 un vienlaikus izvairīties arī no vakcīnas potes – demokrātiskā valstī nav aizliegts. Nekur nav zvanīts, ka antivakseri beigās nevarēs triumfējoši smaidīt, par spīti ļoti uzskatāmajiem Covid-19 statistikas datiem par labu vakcinācijai.
Diemžēl valdībai un prezidentam nav šāda brīvība labticīgi paļauties uz to, ka visa sabiedrība mācēs gudri kā Odisejs izpeldēt starp Skillu un Haribdu atbilstoši antivakseru stratēģijai. Jo valdībai atšķirībā no antivakseriem jādomā gan par sabiedrības daļu, kas peld slikti (cilvēki ar vāju imunitāti un seniori), gan arī par tiem patlaban brašajiem antivakseriem, kas tomēr nespēs izpeldēt sveikā un nonāks slimnīcās.
Valdības pieņemtie mēri nav tās locekļu brīvas gribas izpausme, bet tos diktē Covid-19 situācija un pandēmijas trešais vilnis, kas ir jau sācies. Valdība redz pie horizonta tās galveno biedu – 1700 intensīvo gultu limita pārsniegšanu, kad būs jālemj, kuram šo gultu piešķirt un kuram ne. Tā redz sev priekšā arī murgu, ka būs atkal jāslēdz skolas, ko mēs visi negribam, tāpat kā citus ierobežojumus.
Šobrīd ne valdība, ne antivakseru nometne nevar paredzēt, kāds īsti būs šis trešais Covid-19 vilnis, tāpēc valdība pilnīgi loģiski gatavojas ļaunākajam scenārijam, vienlaikus cerot, ka tas neiestāsies. Savukārt antivakseri, cik noprotams, gatavojas 18. septembra dusmu pret valdību izgāšanas lielakcijai, laižot darbā buldozerus un citu smago tehniku.
Bet, mīļie antivakserīši, uz brīdi padomāsim, pret ko īsti ir vērstas jūsu dusmas? Vai tiešām pret valdību, kas rīkojas, situācijas spiesta? Nebūt ne – jūsu dusmas faktiski ir vērstas pret sabiedrības vājāko daļu, kas nejūtas tik droši kā jūs un nespēj līdz ar jums mesties peldējumā starp Skillu un Haribdu, un ir atkarīga no vakcinācijas un valdības noteiktajiem ierobežojumiem!
Zemnieks, kas 18. septembrī, iespiedis gāzi grīdā, stūrēs savu kombainu valdības nama un prezidenta pils virzienā, faktiski dosies uzbrukumā saviem vecākiem un citiem veciem vai slimiem cilvēkiem savā dzimtā!
Bet vai šo vājprātu vēl var apturēt? Labi zinot, ka satracinātu pūli ar loģiku nevar ietekmēt. Jā, var! Var vismaz pamēģināt.
Pirmkārt, ja mēs varētu paciesties vēl četrus mēnešus bez pārmērīgiem dusmu izvirdumiem, tad laiks visu noliks savās vietās un strīda priekšmets (vakcinācijas prasības, ierobežojumi), iespējams, pazudīs pats no sevis. Jo gada beigās mēs visi kļūsim gudri un jau zināsim Covid-19 trešā viļņa gaitu un sekas.
Cik smags būs šis vilnis un vai valdības noteiktās vakcinācijas prasības un ierobežojumi ir bijuši pamatoti vai ne. Vai varbūt Covid-19 trešais vilnis, vīrusam pakāpeniski novājinoties, būs samērā maigs un taisnība izrādīsies antivakseriem. Šobrīd neviens to vēl nezina, tādēļ šūmēties, manuprāt, ir vismaz priekšlaicīgi.
Otrkārt, ja nu tautai tomēr vajag izlādēties, var sarīkot daudz jautrāku šovu par dārdošiem ekskavatoriem. Piemēram, Doma laukumā vai pie Rīgas pils varētu uzstādīt gumijas lelles Kariņa un Levita izskatā un katrs pēc patikas varētu tās dauzīt, spārdīt, apspļaudīt un apčurāt.
Vai arī varētu izgatavot tādus pašus izbāžņus no salmiem un tad, ļaudīm gavilējot, sadedzināt. Tas viss maksātu daudz mazāk nekā smagajā tehnikā izlietotā degviela un policijai nomaksātie sodi.
