Rolands Repša: Kā Latvija kļuva par visvairāk digitalizēto valsti pasaulē? 0
Ministru prezidents mani sagaidīja ar ciešu rokasspiedienu un vēlīgu smaidu joprojām jauneklīgajā sejā. Ķēros uzreiz vērsim pie ragiem:
“Paldies, mister premjer, ka atradāt iespēju tikties. Es pārstāvu Amerikas lielākos laikrakstus, un mūsu lasītājiem būtu interesanti uzzināt, kā Latvija kļuva par visvairāk digitalizēto valsti pasaulē.”
Latvijas valdības vadītājs pamāja ar galvu un sāka stāstīt: “Mūsu izrāviens sākās 2020. gadā, kad visa pasaule ieslīga Covid-19 izraisītajā krīzē. Praktiski tūlīt pat mūsu skolas pārgāja uz attālināto mācību metodi un daudzās darbavietās biroja speciālisti sāka strādāt no mājām.
Skolēni sāka mācīties labāk un uzņēmumu darbinieku efektivitāte krasi pieauga. Tikai dabiski, ka pēc pandēmijas beigām mēs vairs neatgriezāmies vecajās sliedēs. Rezultātā mūsu skolēni, sākot ar septīto klasi, mācās attālināti un skolas telpās ierodas tikai uz pulciņiem un sporta nodarbībām.
Pasniedzēju skaits samazinājās uz pusi, bet strādā tikai labākie un talantīgākie pedagogi.”
Sekretāre ienesa kafiju. Pēc pāris malkiem viņš turpināja: “Vispārējā aizrautība ar “online” mācīšanos loģiski noveda pie īsta buma arī attālinātajā darbā, kas spieda enerģiski pārkārtoties mūsu uzņēmējus.”
Man gribējās ātrāk nokļūt pie galvenajiem noslēpumiem: “Tas, ko jūs stāstāt, lielākā vai mazākā mērā ir īstenots arī citviet pasaulē. Tiesa gan, Latvija ir tikusi vistālāk.”
Slaidais cilvēks ar iesirmo matu ērkuli nesatricināmi turpināja: “Kā atceraties, viena no galvenajām Covid-19 problēmām bija inficēto cilvēku un kontaktpersonu kontrole, lai pārtrauktu vīrusa izplatīšanos. Līdz 2020. gada beigām mums izdevās radīt visai veiksmīgu viedtelefona lietotni, kas informē cilvēkus par tuvošanos inficētam cilvēkam vai tā iespējamam iepriekšējam kontaktam.
Pirms šīs sistēmas ieviešanas valdība un parlaments īpaši uzsvēra, ka lietotnes instalācija ir brīvprātīga un tajā tiks pilnībā saglabāta privāto datu aizsardzība. Sākumā sabiedrībā bija liela pretestība šīs lietotnes ieviešanai, tāpat kā citviet Eiropā, bet mums nebija citas izejas, jo ekonomika bija uz pilnīga sabrukuma robežas.
Bet tad kaut kā pamazām lietotne sāka gūt atbalstu, it īpaši no jaunatnes puses. Toreiz neviens vēl nenojauta, cik pārsteidzoši tas viss attīstīsies tālāk…”
Premjers pabeidza dzert jau atdzisušo kafiju un nedaudz atgāzās krēslā: “Tajā brīdī ekonomikas sabrukums mūs spieda strauji spert vēl vienu soli – atteikties no skaidras naudas. Tagad tas šķiet pašsaprotami, bet toreiz troksnis no šīs idejas pretinieku puses bija liels. Un kā nu ne, ja sabruka visa pelēkā ekonomika un algu maksāšana aploksnēs!
Tagad, ja latvieši ārzemēs redz nošmulētas banknotes, viņi jūtas kā nokļuvuši viduslaikos. Lūk, tas viss kopumā radīja izejas bāzi jeb pamatu tam, ko mēs tagad saucam par Aplikāciju,” mans sarunu biedrs šo vārdu izrunāja īpaši cieņpilni, it kā runa būtu par dievību.
Premjers ar jūtamu gandarījumu gatavojās pavēstīt galveno: “Tagad Aplikācija, simtkārt pilnveidota un paplašināta, ir visas mūsu Latvijas digitālās sabiedrības eksistences pamats. Pirmkārt, visu valsts pārvaldes un ekonomikas plānošanu un vadību veic Aplikācija.
Visa likumdošana ir pārveidota kompjūtervalodā, un Aplikācija ir mūsu prokurors, advokāts un tiesnesis vienā personā. Mēs, politiķi un ierēdņi – tādi kā es –, esam tikai priesteri Aplikācijas kalpībā un rūpējamies, lai šī fantastiskā sistēma turpinātu nevainojami funkcionēt.
Aplikācija palīdz arī uzņēmējiem vadīt savus uzņēmumus, kuri visus savus datus un lietvedību nodod Aplikācijai un tālāk jau tā uzņemas rūpes par firmas rutīnas procesu vadību.”
“Bet kā ar individuālajiem cilvēkiem?” es steidzīgi iestarpināju.
“Latvija pirms pāris gadiem pati labprātīgi atteicās no pārspīlētas privātuma sargāšanas. Pareizāk sakot, privātums starp cilvēkiem saglabājas, toties Aplikācija zina visu par visiem, ieskaitot veselības stāvokli, kas atvieglo slimību profilaksi un ārstēšanu.
Tā labāk par pašu cilvēku zina tā intereses, talantus un trūkumus un var pateikt priekšā, ko mācīties un kādu profesiju izvēlēties. Šī sistēma arī nodrošina, ka vadošajos amatos nokļūst tikai paši spējīgākie.
Tā palīdz arī atrast un izvēlēties pareizo darba vietu un pat dzīvesbiedru. Latvijā vairs nenotiek mantiska rakstura noziegumi, jo Aplikācija redz visu, ko jūs darāt.
Vairākums Eiropas valstu pilsoņu labprāt gribētu dzīvot pie mums – drošā un tīrā vidē ar skaistu dabu. Tomēr mēs imigrāciju stingri kontrolējam. Uzturēšanās atļaujas cena ir 10 miljoni eiro.”
Šajā brīdī pasaules visdigitalizētākās valsts Ministru prezidenta skatiens tā dīvaini sāka virzīties man garām un tajā parādījās godbijības izteiksme.
“Un te ieradusies arī viņa pati – mūsu dievišķā Aplikācija, lai paskatītos uz jums – žurnālistu no Amerikas!”
“Tas ir kā … ieradusies?” pārsteigumā slējos kājās. Šajā mirklī mani kāds spēji pagrūda…
“Pilsonīt! Mostieties, pilsonīt!” zilā formā tērpts sievietes stāvs kratīja mani pie pleca. “Piedzēries esat, vai? Esam atbraukuši Rīgā, vilciens tālāk neiet.”
