Rolands Iesaliņš: Kā valsts veicina ūdens zagšanu un atgriež mūs deviņdesmitajos 0
Autors: Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma ” House Manager” valdes loceklis Rolands Iesaliņš.
Pēdējās dienās Latvijas sabiedriskajā telpā skaļi izskanējušas diskusijas par Ekonomikas ministrijas ieceri veikt grozījumus noteikumos par ūdens patēriņa skaitītāju verifikāciju. EM šo lēmumu pamato ar administratīva sloga samazināšanu, – citēju: “Dzīvokļos atceļot atkārtoto verificēšanu, dzīvokļu īpašnieki varēs lietot neverificētus ūdens patēriņa skaitītājus bez termiņa ierobežojumiem, tādejādi samazinot administratīvo slogu un izmaksas katram dzīvokļu īpašniekam.”
Savukārt es, kurš šajā nozarē strādā jau 15 gadus, ar stingru pārliecību varu apgalvot, ka šīs izmaiņas, visticamāk, novedīs pie situācijas, kas atgādinās skarbos deviņdesmitos, kad kontroles mehānismu trūkums radīja plašas iespējas klajai krāpniecībai un manipulācijām ar ūdens patēriņa uzskaitēm.
Tātad – par ko stāsts? EM ir izstrādājusi grozījumus 2014. gada 14. maija noteikumiem Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”, kas faktiski paredz atteikšanos no dzīvokļu ūdens skaitītāju verificēšanas.
Sākotnēji EM piedāvāja skaitītājiem noteikt 10 gadu ekspluatācijas periodu, taču pašreizējā versija ir vēl radikālāka – tā paredz pilnīgu atteikšanos no verifikācijas prasībām, ļaujot lietot esošos skaitītājus bez jebkādām pārbaudēm neierobežotu laiku. Grozījumu stāšanās spēkā plānota jau 1. maijā.
Kāds nezinātājs varētu teikt: “Bet kur problēma? Būs mazāka ķēpa!” Taču nozares eksperti, kā arī apsaimniekotāji brīdina, ka šāds solis radīs būtiskas problēmas. Bez regulāras skaitītāju pārbaudes tirgū pārliecinošā vairākumā būs vecie, viegli manipulējamie skaitītāji, kas ļauj bez problēmām krāpties ar patēriņa datiem, to darot, piemēram, ar magnētiem vai fiziski iejaucoties skaitītāja mehānismā. Un tas būtībā nozīmē nevis progresu, bet regresu – atgriešanos deviņdesmitajos gados.
Kas notiks? Šiem grozījumiem stājoties spēkā, rezultātā palielināsies ūdens patēriņa starpība, par kuru galu galā maksās godprātīgie iedzīvotāji. Lai gan EM apgalvo, ka grozījumi samazinās slogu iedzīvotājiem, vēlos uzsvērt, ka skaitītāju verifikācijas izmaksas ir salīdzinoši nelielas, sastādot aptuveni 60 centi mēnesī uz dzīvokli, kamēr ūdens patēriņa starpība vidēji jau tagad ir ap 1,50 eiro mēnesī. Un es garantēju – tā tikai pieaugs.
Īpašu uzmanību, turklāt ne jau pozitīvā izpratnē, pievērš process, kādā šie grozījumi tiek virzīti. Jau vairāki nozares pārstāvji norādījuši uz potenciālu interešu konfliktu un aizdomīgu lobēšanu, ko ilustrē viena konkrēta uzņēmēja ietekme un rīcība.
Proti, pēc SIA “Orols” akreditācijas anulēšanas tā vadītājs Māris Klīve, kas ir ilggadējs “Apator” un “Axioma” zīmolu izplatītājs Latvijā, ir aktīvi lobējis ideju par atteikšanos no skaitītāju verifikācijas un noteikta ekspluatācijas perioda ieviešanu.
Savukārt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” jau tagad mudina iedzīvotājus uzstādīt konkrēta ražotāja ultraskaņas skaitītājus, kas, kā izrādās, ir “Axioma”, apgalvojot, ka tiem nebūs nepieciešama verificēšana 16 gadus, lai gan šādas likuma izmaiņas vēl nav pieņemtas. Kā šo nosaukt citādāk, ja ne par deviņdesmitajos gados tik iecienīto shēmošanu? Un vēl to jāsauc arī par iedzīvotāju maldināšanu!
Apsaimniekotāji arī norāda uz praktiskām problēmām, kas radīsies, ja grozījumi stāsies spēkā. Likums uzliek par pienākumu apsaimniekotājiem gadījumos, ja ūdens patēriņa starpība trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedz 20%, rīkoties situācijas noskaidrošanai, taču tagad vietā būs jautājums – kā to kontrolēt, ja skaitītāji nav verificēti un to precizitāte nav pārbaudāma?!
Tas arī veicinās iedzīvotāju un apsaimniekotāju attiecību sašķobīšanos, pieaugot strīdiem par ūdens aprēķinu pareizību, jo nebūs objektīvu kritēriju skaitītāju precizitātes novērtēšanai. Turklāt šie grozījumi, kā jau minēju iepriekš, faktiski rosinās savu laiku nokalpojušu, novecojušu tehnoloģiju izmantošanu, kas ir absurds pats par sevi, īpaši mūsdienu modernajā digitalizācijas laikā, kad visi cenšas kļūt inovatīvāki un tādējādi lietotājiem izdevīgāki un draudzīgāki.
Savukārt EM skatījumā sanāk, ka pāreja uz moderniem, attālināti nolasāmiem skaitītājiem, kas ilgtermiņā varētu samazināt ūdens patēriņa starpību, nav laba doma.
EM piedāvātie grozījumi ir ne vien morāli diskutabli, bet arī sasteigti un nav rūpīgi izsvērti kontekstā ar citām nozares attīstības tendencēm. Tie risina vienu pavisam šauru jautājumu, proti, atbrīvo no verifikācijas, bet neņem vērā plašākas sekas – potenciāli palielinātu ūdens patēriņa starpību, grūtības šo starpību kontrolēt un šķēršļus modernizācijas procesam. Kas no tā ciestu visvairāk – protams, godprātīgie iedzīvotāji!
Mēs, nozares pārstāvji, aicinām EM pirms pārsteidzīgu un nepamatotu lēmumu pieņemšanas sasaukt plašāku tikšanos, kurā tiktu iesaistīti ne vien nozares speciālisti, bet arī laboratoriju pārstāvji un citi ieinteresētie dalībnieki, lai rastu pārdomātu, argumentētu un ilgtspējīgu risinājumu, kas darbojas iedzīvotāju interesēs un atbilst godīgas konkurences principiem.
Problēmas metroloģisko laboratoriju darbībā nedrīkst risināt vienkārši atsakoties no kontroles mehānismiem. Tā vietā būtu jāpilnveido uzraudzības sistēma un jāveicina pakāpeniska pāreja uz modernākiem risinājumiem. Galvenajam mērķim būtu jābūt godprātīgu ūdens aprēķinu nodrošināšanai, lai iedzīvotāji maksātu tikai par faktiski patērēto ūdeni, nevis subsidētu ūdens zagļus vai maksātu par sistēmas nepilnībām.
LA.LV redakcija vērš uzmanību! Šajā rakstā atspoguļots autora subjektīvais viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas viedokli.
