Bono: Eiropa ir doma, kurai ir jākļūst par sajūtu 0
Dublinas Kongresa centrs Lifijas upes malā ir viena no pilsētas modernākajām un progresīvākajām celtnēm, kas atvērta 2010. gadā, neilgi pirms Īrijas prezidentūras Eiropas Savienībā (2013. gada pirmajā pusē) un Īrijas krīzes pīķa laikā.
Taču par spīti taupības programmas nodevām, pēdējos teju četrus gadus tieši šeit norisinājušies Dublinas ievērojamākie starptautiskie pasākumi, un nav brīnums, ka Dublinas Kongresa centru par savas sanāksmes mājvietu izraudzījās arī Eiropas Tautas partija (ETP), kurai pieder arī Īrijas pašreizējais valdības galva Enda Kenijs.
Timošenko augstpapēžu kurpēs
Tieši Dublinā pēc mēnešiem ilgiem minējumiem, baumām un prognozēm ETP izraudzījās savu kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam, tiesa, bez īpaša pārsteiguma šo godu atvēlot bijušajam Luksemburgas premjerministram Žanam Klodam Junkeram, kurš tagad kopā ar citu politisko spēku – sociālistu, liberāļu, zaļo – kandidātiem cīnīsies par vienas no ES lielākās institūcijas vadību.
Taču ETP kongress Dublinā ļāva slavas saulē gozēties ne vien Ž. K. Junkeram un modernās celtnes gaiteņos un daudz brīvākā gaisotnē nekā citās reizēs ar medijiem tikties veselai plejādei citu valstu vadītāju, bet savu daļu uzmanības saņemt arī Ukrainas opozīcijai – politiķim un bijušajai boksa zvaigznei Vitālijam Kļičko un bijušajai Ukrainas premjerministrei Jūlijai Timošenko, kura lielākoties, glīti novietojusi augstpapēžu kurpēs ieautās kājas uz paliktnīša, pavadoņu stumta, pārvietojās ratiņkrēslā. Viņa atšķirībā no Kļičko, kurš savu uzrunu teica vāciski un vēlāk ar presi sarunājās arī angliski, lietoja tikai ukraiņu valodu un sazinājās ar tulka palīdzību. Kongresa centram pretējā upes krastā demonstrācijās Ukrainas aizstāvībai manīja arī bijušo Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili.
Vienkāršību neiemāca rokzvaigžņu skolās
Taču Īrija nebūtu Īrija, ja neļautu uzmirdzēt pašmāju zvaigznēm, ar kurām tā var nepārprotami lepoties.
Par otrās un noslēdzošās kongresa dienas kulmināciju galu galā izvērtās nevis Ž. K. Junkera nominēšana, bet gan roka superzvaigznes, pasaulslavenās grupas “U2” līdera Bono parādīšanās zilos toņos ieturētajā, milzīgajā, pusaptumšotajā kongresa zālē. Skanot britu rokgrupas “Coldplay” hitam “Clocks”, rokzvaigzne ieradās uz skatuves melnā žaketē un kreklā, ar sarkani tonētām saules brillēm un zibenīgi ar vieglu smiekliņu nokomentēja muzikālo pavadījumu: “Tas gan ir brīnišķīgi! “Coldplay”! Fantastiski!”
Bono kongresa publikas priekšā uzstājās ne tikai kā planētas slavens mūziķis, bet arī kā viens no starptautiskās organizācijas “One”, kas cīnās pret nabadzību pasaulē, dibinātājiem. “Vienkāršību neiemāca rokzvaigžņu skolās. Man to iemācīja sieva,” sacīja Bono, veltīdams daudz atzinīgu vārdu savai valstij, tās cilvēkiem un tam, kā dēļ Īrijai ir vajadzīga Eiropas Savienība un Eiropas Savienībai Īrija un kā dēļ viņš ir lepns, būdams īrs. “Īri ļoti labi saprot pasaules nabadzīgākos, jo mēs nebūt ne tik sen paši bijām starp viņiem. Ja nebūtu labas pārvaldības, tad mēs atkal varējām par tādiem kļūt. Un es gribu no visas sirds izkliegt šos vārdus – nevis troika, bet Īrijas cilvēki bija tie, kas izglāba Īrijas cilvēkus.”
“Es mīlu Eiropu ar visiem mūsu sasniegumiem un zaudējumiem. Es to mīlu. Un mums jāatzīst, ka pēc teju 60 gadiem, kad tika noslēgts Romas līgums, Eiropa joprojām ir ekonomiska organizācija, kurai ir jākļūst par sociālu organizāciju. Eiropa ir doma, kurai ir jākļūst par sajūtu. Un, izdzirdot šos vārdus, Eiropas labējie un centriski labējie politiķi droši vien ieraus galvu plecos un domās: “Ak Dievs, rokzvaigzne tūlīt sāks runāt par savām emocijām un aicinās mūs visus apskauties vai darīt vēl kaut ko pretīgāku, īstenot vienu milzīgu Eiropas apskāvienu, ko būs iesākuši īri, kam pretosies briti un galu galā par visu samaksās vācieši.” Jūs esat parakstījuši līgumus, un jums to patīk darīt, bet jūs taču arī labi zināt, ka ar līgumiem vien nepietiek. Tās ir lietas, kas mūs organizē, bet kas mūs nedefinē. Mūsu attiecības ir tās, kas mūs definē, kas mūs nosaka.”
Janukoviča pils liek nosarkt
Bono norādīja, ar cik lielu aizrautību par ASV runā amerikāņi un pat īri. “Bet kādēļ tā nenotiek, kad runājam par Eiropu? Āfrikas kontinentā ir 54 valstis, un viņi visi sevi sauc par afrikāņiem. Cik daudzi no mums sevi sauc par eiropiešiem? Es domāju, ka mēs sauktu, ja mūs ciešāk vienotu nevis intereses, bet gan patiesas rūpes citam par citu, citam par cita sāpēm.”
Bono pieminēja Spāniju, kur ir milzīgas bezdarba problēmas, īpaši jauniešu vidū, un par ko ļoti daudz runā. “Bet kur ir ģimenes atbildība, kur ir Eiropas kampaņa izcelt Spāniju, popularizēt tās preces, aicināt cilvēkus doties uz Spāniju brīvdienās, klausīties spāņu mūziku, aicināt “U2″ radīt flamenko albumu. Kaimiņattiecības. Kur tās ir? Pēc manas pieredzes, mēs atklājam paši sevi, pateicoties attieksmei pret mūsu kaimiņiem.”
Bono vērsās pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles, sakot, ka 2007. gadā viņa uzsvērusi, ka Eiropai nevajag dvēseli, jo tai jau tā ir. “Es piekrītu jums, kanclere, taču uzskatu, ka dvēseli vislabāk var redzēt tad, kad mēs palūkojamies ārpusē, nevis paši uz sevi. Tad mēs kļūstam viens vesels.”
Piesaucot pēdējā laika piemērus, kad ES tiešām varējusi justies kā čempions, Bono minēja arī ES likumprojektu, kurš vēršas pret naudas atmazgāšanu un kura virzītājs ir Latvijas deputāts Krišjānis Kariņš. “Tā ir dienas gaisma. Bez tā nav iespējams cīnīties pret korupciju, kas nabagos padara vēl nabagākus, un noslēpumainību, kas bagātos padara vēl bagātākus. Ja jūs gribat redzēt, kā tas notiek dzīvē – pavaicājiet mūsu ukraiņu draugiem. Janukoviča milzīgā māja, kas liktu nosarkt pat rokzvaigznei, daļēji piederēja anonīmai britu kompānijai. Absolūti legāla, absolūti korumpēta. Ja Eiropa apturēs un izgaismos korupciju, tā atklās savu dvēseli. Un Eiropai ir dvēsele.”
Bono uzruna guva plašu rezonansi gan Eiropas, gan pašmāju medijos, kur viņa teikto vērtēja dažādi. Īru žurnālisti sprieda, ka Bono ir bruģējis ceļu premjerministram Endam Kenijam uz augstu amatu Eiropas gaiteņos, jo savā uzrunā viņš vairākkārt atsaucās uz E. Kenija vienkāršību un spēju izvest Īriju no krīzes. Diametrāli pretējas atsauksmes pārplūdināja interneta sociālās saziņas vietni “Twitter”, kurā tie, kuri bija dzirdējuši Bono uzrunu, to slavēja gan par dziļumu, gan par atklātību, kādu nevar sagaidīt no šodienas Eiropas politiķa, kā arī pēla par divkosību, jo Bono kā pasaulslavenas grupas līderis un Īrijas vārda nesējs pasaulē ir atbrīvots no ievērojama nodokļu sloga.
