Roks ar ermoņikām rokās. Saruna ar etnomūziķi Artūru Uškānu 0
Etnoroka grupas “Laimas muzykanti” līderis Artūrs Uškāns 5. novembrī Rēzeknes koncertzālē “Gors” aicina uz vērienīgu jubilejas autorkoncertu “…ai pagaļi pa pakaļi…”. Radošo iedvesmu mūziķis smēlies latviešu tautas folklorā, tomēr ir pārliecināts, ka tradicionālo mantojumu iespējams tulkot mūsdienu mūzikas valodā. Vēl vairāk – ar to pārsteigt pasauli! Par to, cik multimākslinieka, komponista, aranžētāja, dzejnieka, folklorista un producenta Artūra Uškāna radošais veikums ir spilgts un nozīmīgs, liecina strauji izpirktās jubilejas koncerta biļetes.
Artūra Uškāna radošais darba lauks allaž ir bijis ļoti plašs. Viņš ir diplomēts kora diriģents, mūzikas skolotājs un solfedžo pasniedzējs, arī kādreizējais estrādes orķestra vadītājs un tautā iemīļotās šlāgerapvienības “Patrioti.lg” dueta dalībnieks. Līdztekus apliecinājis talantu un daudzpusību, arī darbojoties kā Daugavpils teātra un teātra trupas “Trešais variants” komponists, mūziķis un aktieris. Darbojies arī kā pasniedzējs Daugavpils Universitātē datorzinātnes, žurnālistikas un mūzikas jomās. Pēc pārliecības, kā pats saka, esot “pacifists” un uzsver – būtu lieliski, ja cilvēki spēlētu teātri, gleznotu, bet, galvenais, nekarotu. Par visu vairāk Artūrs mīl mūziku un brīvību.
Dzimis un audzis Rēzeknē, ilgu laiku kopā ar viņa muzikālo ģimeni dzīvojis un strādājis Daugavpilī, bet pašlaik viņš ir rīdzinieks. “No sava Pļavnieku devītā stāva ik dienu redzu Pētertorni. Esmu Rīgā, bet reizē – savā pasaulē. Ja cilvēkam ir bagāta iekšējā pasaule, vairs nav svarīgi, kur viņš atrodas,” smaida mūziķis.
Apaļā jubileja nosvinēta jau februārī, un kopš tā brīža ar gada skaitli esot aprasts. “Jūtos darbīgs,” smejas Artūrs un atzīst, ka no “pusmūža” cipara cilvēki parasti baidoties pirms tā, taču bīstams slieksnis tas, izrādās, esot tikai no vienas puses. “Pirms tam šķiet, tu esi nonācis līdz kaut kādai robežai un priekšā jau sestais gadu desmits, un tu sāc raizēties, bet, pārkāpjot šo šķietamo slieksni, es šo laiku pat uztveru ar zināmu gandarījumu. Esmu spēcīgs, veselība laba, un, galvenais, ir pieredze. Tikai jāstrādā!”
Jau septiņus gadus Artūrs Uškāns nodarbojas tikai ar mūziku un atzīst, ka labāk nevarot būt. “Kad krīzes gados nokļuvu zem Daugavpils Universitātes štatu samazināšanas asfalta ruļļa, tā īsti par to nemaz nebēdāju, pat jutos apmierināts. Toreiz nolēmu – turpmāk pamēģināšu dzīvot bez priekšniekiem, tikai mūzikai. Līdz šim ir izdevies. Man patīk izteikums – ja gribi darīt to, kas tev patīk, ir jāstrādā trīsreiz vairāk nekā parasti. Bet arī gandarījums ir trīsreiz lielāks.”
Toreiz, krīzes laikā, tika izveidota arī šlāgermūzikas apvienība “Patrioti.lv”, dibināta kopā ar grupas biedru Juri Ostrovski, tomēr pirms vairākiem gadiem nolemts “patriotu” darbošanos pārtraukt. “Kopā strādājot, esam izbraukuši visu Latviju, izdevuši divus albumus. Grupas izveidošana sakrita ar krīzes laiku, kad paliku bez darba universitātē, un nācās domāt par izdzīvošanu. Šis projekts palīdzēja iztikt – spēlējām gan koncertus, gan ballītes. Tagad balles un kāzas vairs nespēlēju, jo “Laimas muzykantu” koncertu dzīve ir visai intensīva. Turklāt laikam dzīvē jāpienāk periodam, kad tu spēlē tikai koncertus – tas ir tāds pašattīstības process. Visam ir savs laiks, un esmu pateicīgs Jurim par mūsu kopīgo laiku. Mēs abi vēl satiksimies uz skatuves jubilejas koncertā, un dažas labākās “Patrioti.lg” dziesmas noteikti būs.”
Artūra daiļradē atrodas teju visu mūzikas žanru spektrs – no kora dziesmām līdz smagajam rokam, no teātra mūzikas līdz folkloras apdarēm, no dziesmām bērniem līdz romancēm. Viņa ilggadējais lolojums – grupa “Laimas muzykanti” pērn nosvinēja 20. jubileju. “Esmu kopā ar cilvēkiem, kuri ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, un viņiem, protams, sarunas par vecuma kaitēm nav aktuālas,” pasmīn muzikantu vadītājs.
Tālā 1996. gada nogalē Daugavpils tautas deju ansambļa “Laima” vadītājs, nu jau aizsaulē aizgājušais Elmārs Belinskis aicinājis Artūru līdzi uz Kanādu, jo vajadzējis kādu, kas piespēlē ermoņikas “tā riktīgi, tautas manierē”. “Pēcāk aizbraucām uz latviešu dziesmu svētkiem Kanādā kopā ar “Iļģiem” un pēc tā folkloras infekcija jau kļuva neārstējama.”
Grupā Artūrs muzicē kopā ar dēlu Matīsu, viņš pie bungām, basģitāru spēlē simpātiskā Tatjana Nizjuļko, ansamblī muzicē arī ģitārists Armands Varslavāns, pianiste Sintija Šteinkopfa un vijolniece Inga Zeile. No kādreizējās folkloras kopas “Laimas muzykanti” pamazām pārtapuši daudzpusīgā etnoroka apvienībā. Artūra Uškāna dzīvā interese par folkloru, bet līdzās – arī roka, elektroniskās un pasaules mūzikas žanriem jūtama “Laimas muzykantu” jaunākajā albumā “Rodi” – to bagātīgā skanējuma dēļ var uzskatīt par visu līdzšinējās Artūra Uškāna radošās darbības kvintesenci. “Ne velti rakstījām šo albumu četrus gadus,” atklāj “muzykantu” līderis.
Grupas šābrīža aktivitātes vairs pat nav uz abu roku pirkstiem saskaitāmas. Valsts svētkos, 18. novembrī, “Laimas muzykanti” ir pavadošā grupa Rīgas deju kolektīvu svētku koncertos “Mūsu zemes raksti” Rīgas Kongresu namā, pēcāk grupa traucas uz koncertu Brocēnos, bet tad “Laimas muzykanti” dodas jau uz Daugavpili, kur muzicē smieklu un latviska humora pilnajā Daugavpils teātra izrādē “Īsa pamācība mīlēšanā”. Savukārt decembrī Artūra vadītais ansamblis kāps uz skatuves režisora Jāņa Streiča 80. jubilejas koncertos. Līdztekus top arī dziesminieka Andra Eriņa jaunais albums, ierakstot dziesmu pavadījumus.
Šobrīd ir dzimuši pirmie aizmetņi jaunam pasaules mūzikas projektam, pulcējot Artūra draugus no latviešu un citzemju mūzikas vides. “Kopā ar Ievu Akurateri ieskaņotas divas dziesmas. Otrā no tām, “Francūzis”, ir pārtapusi dziesma “Tur aiz viņiem kalniem” – mans draugs Žiljēns Dišerī iedziedāja franču partiju. Ļoti daudz klausījos franču tautas mūziku, lai saprastu intonatīvās īpatnības, un tapusi franču tautas dziesmai līdzīga melodija. Un stāsts kā uz delnas – ievainotais kareivis, taču jau no Napoleona armijas, attopas latviešu meitenes aprūpē, skumst pēc atstātām mājām Gaskoņā. Citās kompozīcijās ieskanēsies arī Austrālijas aborigēnu radītās un didžeridū skaņas. Šis projekts veidots, nepiekrītot uzskatam, ka latvieši esot globalizācijas procesa upuri. Kāpēc mēs paši nevarētu vadīt šo procesu un būt tā centrā, iepazīstinot citas tautas ar savu tradīciju un kultūru?”
“Pasaules mūzikas pievienoto vērtību dod tradīcija, kas ir mūsu tautas mūzikā. Protams, lai strādātu ar folkloru, ir jāpārzina tradicionālās mūzikas pamatlikumi. Kad pats sāku darboties folkloras jomā, mūzikas akadēmijā nebija etnomūzikas nodaļas, tāpēc nācās braukt lauka pētījumos – ekspedīcijās, pētīt Mārtiņa Boiko, Valda Muktupāvela un Īrisas Priedītes rakstītos materiālus. Kad ir šis pamats, tu vari sākt kaut ko likt klāt no savas mūziķa un aranžētāja pieredzes un veidot kaut ko atbilstīgu mūsdienām. Mana vēlme ir piesaistīt tautas mūzikai pēc iespējas lielāku ļaužu loku, lai šī mūzika tiek novērtēta, parādīt to arī tiem, kas to līdz šim nav uzskatījuši par savu. Varbūt sāks ar šo mūsdienīgo, bet pamazām aizies līdz mūsu tradīcijām, mūsu vērtības sapratnei. Folklora, mūsu tradīcijas ir mūsu identitāte pasaulē, jo tur, aiz Latvijas robežām, jau pietiek sava džeza, roka un repa. Viņiem ir interesanta mūsu tautas mūzikas tradīcija un akadēmiskā mūzika. Ne velti kopā ar “Laimas muzykantiem” esam daudzos gados izbraukuši visu pasauli, uzstājoties ASV, Kanādā, Austrālijā, Japānā, Turcijā, Polijā, Ungārijā, Baltkrievijā, Krievijā, Lietuvā, Vācijā, Itālijā, Uzbekistānā. Man laimējies strādāt kopā ar labiem mūziķiem, kuri nepieciešamības gadījumā var spēlēt arī džezu. Tāpēc mūsu mūzika ir ļoti raiba, tā ir ne tikai folklora.”
Šobrīd visus Artūra radošos prātus (un arī laiku) aizņēmusi gatavošanās jubilejas koncertam. Tajā skanēšot daudz pazīstamu un arī jaunu Artūra Uškāna dziesmu un tautasdziesmu apdaru gan paša koncerta muzikālā kodola – “Laimas muzykantu” – sniegumā, gan Artūra muzikālo domubiedru izpildījumā. Jubilārs sarēķinājis – kopā uz skatuves būšot vairāk nekā 80 cilvēku! Tostarp paša kādreizējais koris “Ezerzeme” no Rēzeknes, dziedātāja Ieva Akuratere, ar kuru kopā nule laista klajā pasaules mūzikas skaņās radīta dziesma “Putni”, Olga Rajecka, ar kuru Artūrs un “Laimas muzykanti” sadarbojušies jau sešus gadus. Uz skatuves arī vīru kopas “Vilki” un Artūra Uškāna sacerētās dziesmas “Miķeļa dziesma” un “Hammers”, kas skan “Vilku” patriotiskajā platē “Cīņai sveiks”. Uz skatuves kāps arī brāļi Puncuļi, etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”, grupa “Patrioti.lg”, “Stage On” un franču mākslinieks Žiljēns Dišarī. Tiesa, biļetes uz koncertu jau pārdotas. Tomēr lai nebēdā tie, kas pie tām netika, jo 22. janvārī Latgales vēstniecībā “Gors” nolemts rīkot papildkoncertu.
