Rokpelnis: Viņi lokās un stāsta, ka pircēji nemāk iepirkties… Ūdens ir jāsakustina, mēs nevaram tā turpināt 0
Komentējot pārtikas cenu kāpumu un to, ka Latvijas tirgotāju asociācijas vadītājs aicinājis iedzīvotājus mācīties iepirkties izdevīgāk, Harijs Rokpelnis, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, TV24 raidījumā “Preses klubs” uzsvēra, ka ūdens šajā jautājumā ir jāsakustina, kaut kam ir beidzot jāmainās.
“Mums frakcijas sēdē bija ciemos tirgotāji – tirgotāju asociācijas pārstāvis un “Maxima” pārstāvis. Mēs gribējām saprast, kur tad ir tā problēma, ko tad Ekonomikas ministrija dara tik nepareizi, par ko ir tā šūmēšanās? Un tie argumenti bija daudz un dažādi. Es arī dzirdēju, kas bija, man šķiet, jūsu televīzijā teikts, ka mums ir divi iemesli, kāpēc Latvijā lietas ir dārgas. Pirmkārt, jau vien iedomājieties, ka tas ir fakts, ka Latvijā pārtika ir dārga, tas ir fakts, tur nav vietas diskusijai.
Vēl vairāk – Latvija Eiropā atrodas otrajā vietā, cik tērē tieši pārtikai. Tā problēma eksistē, tā nav viltus problēma. Šeit, šajā studijā, pārtikas tirgotāju pārstāvis teica, ka ir divas lietas – Latvija ir mazs tirgus un mums tie nodokļi tur tādi nekādi, salīdzinot pret Baltiju. Par to mazo tirgu, jā, pieņemsim, Latvija nav liels tirgus, tas vēl ir tāds daudz maz arguments, bet kas arī neizskaidro šīs te milzīgās atšķirības.
Bet par tiem nodokļiem? Tas ir pilnīgs blefs, it sevišķi sākot no šī gada janvāra gan darbaspēka nodokļi, gan PVN, nu labi, kapitāla nodoklis mums tagad ir nedaudz augstāks, bet tam nebūtu jāietekmē pārtikas cenas tādā apmērā, tā kā īstas tādas normālas, konstruktīvas atbildes arī pārtikas tirgotājiem nav.
Un tad viņi lokās un stāsta, ka pircēji nemāk iepirkties, ka vajag pareizajā veikalā griķus pirkt, ka mēs uz griķīšiem nenopelnīsim, tad mums ir jānopelna uz tomātiem un iepin to visu tādā stāstā,” pauž Rokpelnis.
Viņš atklāj: “Es savukārt norādīju pārtikas tirgotājiem analoģiju – mums bija vēl viena nozare, kur teica, ka mums jau vienkārši uzņēmēji slikti, mums jau cilvēki nemāk ar naudu rīkoties, tā bija finanšu nozare. Un tad, kad pirms diviem gadiem Saeima pirmo reizi pacēla to jautājumu – stop, šī apetīte ir jāaptur, ka mums ir problēmas kreditēšanā, ka mums ir dārgākie banku pakalpojumi Baltijā un ka tas nav normāli, tad tajā brīdī, kad tikko mēs sākām par to runāt, teica – neķerieties klāt, paliks vēl dārgāk, paliks vēl sliktāk, vispār bankas aizies, ko jūs darīsiet!
Un tad, jāsaka godīgi, bija tāds kompromisa variants, kas nebija elegants, bet kas vairāk kalpoja kā signāls. Tas bija šis te atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem. Un tad pagāja gads, tas ir beidzies, tagad jau mums ir normālāks rīks, kas ir virspeļņas nodoklis ar iespēju saņemt atlaidi, ja tu palielini kreditēšanu un, ko mēs redzam, šobrīd – vēl datos neparādās kreditēšanas palielinājums, mēs redzam, kas notiek reklāmas tirgū, ka hipotekāros kredītus met, saņemam ziņas no reģioniem, kur reāli uzņēmēji saka: “Jā, klausies, manam investīciju projektam pat divas bankas piedāvā iespēju aizņemties.”
Un tas strādā, un es domāju, ka šeit ir līdzīgi – tas piedāvājums ar līdzvērtīgiem nosacījumiem uzcenojuma noteikšanā no tādas ekonomikas perspektīvas nav elegants risinājums, absolūti nav, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas ūdens ir jāsakustina, kaut kam ir jāmainās, mēs nevaram šādi turpināt,” pārliecināti saka Rokpelnis.
