Rokdarbi Kuldīgas novada senioriem ļauj justies vajadzīgiem un nopelnīt 1
Mūža nogalē, kad vairāk laika, daudzi nodarbojas ar rokdarbiem, kurus piedāvā tirgošanai veikalos, pārdod gadatirgos vai arī strādā pēc pasūtījuma. Šajā ziņā lieliska iespēja ir Kuldīgas novada senioriem, jo pašā pilsētas centrā atrodas amatniecības un rokdarbu izstrādājumu veikals “Artava”, ar kuru pastāvīgi sadarbojas apmēram 70 novada pensionāri.
Ideja palīdzēt senioriem realizēt savus darinājumus radusies pirms divdesmit gadiem toreizējai Latvijas Pensionāru federācijas Kuldīgas nodaļas vadītājai Mērijai Kārkliņai.
“Ar domes atbalstu mums ir telpas un siltums. Palīdz arī Kuldīgas pensionāru biedrības “Rumbiņa” vadītāja Austra Belševica. Seniori veikalu izmanto ne tikai savu rokdarbu realizēšanai, bet arī kā tikšanās vietu. Daudzi nāk uz šejieni kā uz muzeju. Tad reizēm aizrādu, ka nedrīkst špikot,” ar smaidu saka veikala vienīgā darbiniece Ināra Vaivade (72), kurai pēc pārinieces aiziešanas mūžībā neizdodas atrast kolēģi – uzticamu un gatavu strādāt sabiedriskā kārtā.
Senioru roku darinājumus labprāt pērk gan kuldīdznieki dāvanām, gan tūristi. Vietējie iedzīvotāji diezgan bieži izmanto iespēju tos pasūtīt pēc savas gaumes.
Pinēju izmāca darbs
Krišs Freimanis (78) šuvis darba cimdus, gatavojis koka karotes, bet visvairāk darinājis pinumus – pat pūra lādi ar atslēgu un trīspakāpju traukus. Kamēr vēl veselība ļāvusi, Krišs strādājis no rīta līdz vakaram. Nav bijis pat laika pusdienas pagatavot, taču tagad, kad radušās problēmas ar redzi, iemīļotā darba ļoti pietrūkst.
“Ja par zālēm aiziet 70 lati mēnesī, no pensijas nekas daudz pāri nepaliek. Darinot pinumus, atsevišķos mēnešos nopelnīju līdz pat simt latiem. Par šo naudu ieliku dzīvoklī jaunus logus un radiatorus, sarūpēju sievai kapa pieminekli,” atklāj amatnieks, piebilstot, ka bez darba mīlestības nekas nesanāktu. “Vajadzīga arī pacietība un spēks, kas ir galvenā problēma, īpaši tagad, kad staigāju ar diviem štokiem. Braucu pie dēla uz dārza māju, kur kurināju zem lielas vannas uguni, lai vārītu klūdziņas. Savukārt dzīvoklī man ir liels katls, kam uztaisīju speciālu vāku, lai tvaiki neizplatītos istabā. Visus instrumentus gatavoju pats un strādāju ar rokas ēveli,” teic rokdarbnieks un atzīst, ka meistaru izmāca darbs. Ja kāds gribot apgūt šo amatu, nevajag censties mazu trauciņu gatavot no apaļām klūdziņām, jo tas nebūs izturīgs. Pinumiem nav piemēroti kārklu zari ar apaļām lapām, jo šāds materiāls liecot var salūst.
Izšūšana liek domāt
Spodra Vītola (70) spilvenus krustdūrienā izšuj jau kopš pamatskolas laika, kad māte uz balta auduma uzzīmējusi dažādus musturus. Īpaši ražīgs laiks bijis agrāk, kad strādājusi par kurinātāju – sametusi krāsnī malku un tik šuvusi. Kopumā tapuši 378 spilveni. “Padomju laikā no gadatirgus bez simtnieka mājās nebraucu. Mūsdienās cilvēkiem nav tik lielas pirktspējas. Patiesībā šis darbs finansiāli neatmaksājas, taču man vēl ir daudz jau agrāk iegādātu diegu un auduma, kas jāliek lietā,” stāsta Spodra.
Tagad viņa strādā, skatoties televīziju, brīžiem pat neredzot, ko tajā rāda. “Kamēr sameklē musturu un sagatavo audumu, paiet diezgan daudz laika,” atzīst rokdarbniece. “Jāsaskaita nepieciešamais dūrienu skaits uz vienu un otru pusi, jāizdomā, kādas būs krāsas, kur atradīsies centrs. Vienkāršāk, ja tas ir vidū, taču, ja, piemēram, jāizšuj zaķis, darbs jāsāk no augšas.”
Uzziņa
Kur vēl senioriem realizēt savus rokdarbus:
salonā “Tīne” Rīgā;
salonā “Tīnes” Rīgā (šeit, ja vadību apmierina darba kvalitāte, jāveic pasūtījuma adījuma darbi no piešķirtās dzijas);
salonveikalā “Sakta” Jēkabpilī;
rokdarbu veikalā “Cakotava” (bijušajā “Rūzelē”), Jelgavā īpaši gaida invalīdu darinājumus.
PIEREDZE
Auž lupatu deķus
Iespējas izpaust sevi rokdarbos un piepelnīties ir ne tikai Kuldīgā. Seniores tiek laipni gaidītas darināt lupatu deķus aušanas studijā “Lude” Rīgā, Āgenskalnā. Šī iespēja gan galvenokārt piemērota rīdziniecēm, jo jāstrādā nevis mājās, bet uzņēmuma telpās. Tās vadītājai Zanei Bojārei ideja par sociālo uzņēmējdarbību radusies, kad pašas mamma, liela rokdarbniece, aizgājusi pensijā.
Pašlaik “Ludē” darbojas piecas seniores: divas, kas jau izturējušas aušanas kvalitātes pārbaudi, un trīs apmācāmo statusā. Kundzes priecājas, ka var strādāt vidēji divreiz nedēļā, jo tad nav fiziskas pārslodzes un atliek laiks arī mazbērnu auklēšanai un citām darīšanām.
