Rokas tirpst! Jānoskaidro iemesls 1
Roku tirpšanas, durstīšanas un dedzināšanas sajūta ir ļoti nepatīkama, taču parasti tūlīt nedodamies pie ārsta. “Ja, mainot pozu, tirpums zūd un neatjaunojas, satraukumam nav liela pamata, taču, ja tas atkārtojas bieži un ir citi pavadošie simptomi, būtu jānoskaidro iemesls,” iesaka P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroelektrofizioloģijas laboratorijas vadītāja, neiroloģe Anda Rozenbaha.
Par situācijas nopietnību liecina tirpšanai pievienojušās citas nepatīkamas sajūtas, piemēram, sāpes, pazemināts muskuļu spēks un to izdilums – tā var būt nervu saknīšu, nervu pinuma vai muguras smadzeņu bojājuma pazīme. Kustību traucējumi mēdz vēstīt gan par perifērās nervu sistēmas daļas, gan centrālās nervu sistēmas bojājumu. Salšanas sajūta signalizē par asins apgādes traucējumiem vai bojātām nervu veģetatīvajām šķiedrām. Pirksti visbiežāk tirpst plaukstas karpālā kanāla sindroma gadījumā. Smagos gadījumos nepatīkamā sajūta izplatās līdz elkonim un pat padusei.
Pie ārsta noteikti jāvēršas, ja tirpst naktī, turklāt sāp, kā arī ja mainās ādas krāsa un temperatūra. Gadiem ilgi ciešot no šīs problēmas, grūtāk palīdzēt, jo nervs, būdams ilgi nospiests, ir daļēji atrofējies.
Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, bet var arī uzreiz apmeklēt neirologu. Speciālists izmeklēs ar āmuriņu, nosakot, vai bojājums radies nervu sistēmas centrālajā vai perifērajā daļā un – kurā līmenī. Ar adatiņu pārbaudīs ādas jutību, izvērtēs muskuļu spēku, kā arī veiks citus testus un atkarībā no iegūtās informācijas ieteiks pārējās izmeklēšanas metodes.
Ja tirpst tikai plauksta, bieži vien diagnozes precizēšanai pietiek ar neirogrāfiju. Elektromiogrāfijā pārbauda muskuļu funkcionālo stāvokli ar adatu elektroda palīdzību. Šis izmeklējums ļauj spriest, cik izteikts ir bojājums un kādas ir nerva atjaunošanās spējas. Tas palīdz izvēlēties atbilstošu ārstēšanu – procedūras, medikamentus, blokādes vai operāciju.
Kaut arī tirpst tikai viena roka, karpālā kanāla sindroma gadījumā izmeklē abas, jo reizēm slimība rit slēpti vieglā pakāpē.
Ja tirpst visa roka, veic kakla daļas rentgenogrammu divās projekcijās ar funkcionālajām provēm, lai izvērtētu starpskriemeļu spraugu platumu un pārbaudītu mugurkaula kakla daļas skriemeļus. Atrodot izmaiņas, kas var radīt nervu saknīšu saspiedumu un ietekmēt muguras smadzenes, izdara magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju, lai precizētu, kā tiek ietekmētas nervu struktūras. Datortomogrāfija ir pieejamāka un lētāka, taču nesniedz tik pilnīgu informāciju kā magnētiskā rezonanse, kurā var novērtēt ne tikai mīkstos audus un muguras smadzenes, bet arī nervu saknītes un mazos muskulīšus, kas atrodas blakus skriemeļiem. Ja vēl jāprecizē, bojāts nervs vai tā saknīte un kādā pakāpē, izdara neirogrāfiju un elektromiogrāfiju. Šie izmeklējumi būtu jāveic arī pirms mugurkaula operācijas.
Gūstot apstiprinājumu tam, ka mugurkaulā radies starpskriemeļu disku izslīdējums, skriemeļu nobīde, procesi, kas sašaurina atveres, pa kurām iziet nervu saknītes, ārstēšana ir vertebrologa jeb mugurkaula ķirurga ziņā. Protams, ne vienmēr nepieciešama operācija.
Parasti šis speciālists vispirms nosūta pie fizioterapeita, iesaka ārstniecisko vingrošanu, masāžu, fizikālās terapijas procedūras, izraksta medikamentus, veic blokādes.
Biežākie roku tirpšanas iemesli:
* karpālā kanāla sindroms;
* polineiropātija, kuras iemesls var būt endokrīnas slimības, piemēram, cukura diabēts, un citi;
* nervu saknīšu bojājums, ko izraisījusi diska trūce, spondilofīti jeb “radziņi” vai skriemeļu nobīdes;
* nervu pinuma bojājums;
* nervu sistēmas deģeneratīvas saslimšanas, piemēram, multiplā skleroze;
* galvas vai muguras smadzeņu bojājums;
* asinsrites traucējumi.
