Rožainā rodiola. Foto – SPLINE_X/SHUTTERSTOCK

Rožainā rodiola, ko nereti dēvē arī par zelta sakni, ir vērtīgs ārstniecības augs. Kā to audzēt? 3

Ilona Klovāne / Praktiskais Latvietis

Ieguvu savā aprūpē rodiolu. Kā to audzēt?
Jautā Anna Ikšķilē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Rožainā rodiola (Rhodiola rosea) ir daudzgadīgs, ziemcietīgs biezlapju dzimtas lakst­augs. Savvaļā bieži izplatīts akmeņainās upju ielejās Urālos, Altajā, Aizbaikālā. Sasniedz līdz 50 cm augstumu, veido stāvus, sulīgus, lapotus stublājus.

Zied jūnijā, jūlijā dzelteniem ziediem. Augs veido brūnganu sakneni ar sīkām saknēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Stādaudzētavas Baižas saimniece Zane Zeltiņa novērojusi, ka rožainā rodiola augšanas apstākļu ziņā nav prasīga.

Vislabāk jūtas auglīgā, smilšainā, pietiekami mitrā augsnē, saulainā vietā.

Kā jebkurš augs, arī rodiola ik pavasari būs atsaucīga pret slāpekļa mēslojumu. Audzējot ilgu laiku vienā vietā, rodiola bieži sāk līst ārā no zemes – tad to mulčē vai pārstāda dziļāk.

Rodiolu var viegli pavairot, dalot ceru. Dārzos šo augu galvenokārt audzē ārstniecisko īpašību dēļ. Daudz krāšņāka par rožaino rodiolu ir Kirilova rodiola (Rhodiola kirilowiivar. Rubra) – ar košiem, tumši sarkaniem ziediem maija beigās, jūnija sākumā. Nevairojas tik ātri kā rožainā rodiola, tāpēc augs Latvijas dārzos pagaidām maz izplatīts.

Vērtīgs ārstniecības augs 


Farmācijas doktore Vija Eniņa skaidro, ka rožainā rodiola, ko nereti dēvē arī par zelta sakni (nejaukt ar zeltsakni!), ir vērtīgs ārstniecības augs, ko izmanto organisma aktivizēšanai un aizsargspēju veicināšanai. Iedarbība gan ir maigāka nekā žeņšeņam, bet ne jau vienmēr vajag kaut ko ļoti spēcīgu. Turklāt rodiola labi aug mūsu klimatiskajos apstākļos.

No sakneņiem var gatavot uzlējumu, novārījumu, izvilkumu spirtā – tie visi der noguruma mazināšanai, paaugstina izturību pret stresu. Jaunās lapas var pievienot svaigiem salātiem.

Reklāma
Reklāma

Sakneņus ievāc veģetācijas beigās no spēcīgi attīstītiem, vismaz piecus gadus veciem augiem, kuriem ir daudz stublāju. Tos izrok, attīra no zemes, noskalo zem tekoša ūdens. Atstāj, lai nožūst, tad atdala bojātās saknes, sagriež nelielos gabalos un žāvē siltumā (50–60 °C).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.