“Garas un bieži tēmai neatbilstošas debates.” Kā Saeima ievēlēja ST septīto tiesnesi Rodiņu? 1
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc pusgada beidzot Satversmes tiesa (ST) ir tikusi pie septītā tiesneša. Ar nelielu balsu pārsvaru – 56 balsīm par – Saeimas deputāti vakar nobalsoja par Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu.
A. Rodiņu aicināja kandidēt “Attīstībai/Par” un “Vienotība”, tomēr koalīcija balsojumā nebija vienprātīga, tāpēc Rodiņa augstajā amatā nebūtu apstiprināta, ja par viņu nebalsotu opozīcijas partiju – ZZS un “Saskaņas” – deputāti. Viennozīmīgi pret viņu bija NA, “JKP” un atsevišķi pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Pirms balsojuma izvērtās garas un bieži pat tēmai neatbilstošas debates, jo daļa runātāju, ņemot vērā pēdējā laikā pieņemtos ST spriedumus, centās vērst savu nepatiku pret tiesu un arī Rodiņu, kura nesaprotot konservatīvās vērtības.
Deputāti aizrunājās pat tik tālu, ka konstitucionālā tiesa Latvijā vispār neesot vajadzīga. Tas nenotiek pirmo reizi.
Jau iepriekš, apspriežot partiju izvirzītos piecus ST tiesneša amata kandidātus, no kuriem neviens neieguva deputātu vairākuma atbalstu, par tiesas pastāvēšanu skeptiski izteicās deputāts Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) un arī Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība).
To viņi turpināja darīt arī šajā reizē.
Viņiem pievienojās arī deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”), kurš vakar pavēstīja – ja ST turpināšot pieņemt politiski angažētus lēmumus, tad deputāts “šim kantorim” neredzot nekādu nākotni.
Viņam neesot pieņemams tiesas spriedums OIK lietā, jo vajadzīgos lēmumus un pamatojumus tiesai esot sagatavojuši tās piesaistītie eksperti, kas paši bijuši ieinteresēti saglabāt OIK.
Tādējādi tiesa esot izkalpojusies politiskajai elitei.
“Mums ir lielas problēmas ar šo institūciju kā tādu, un ir vērts paskatīties, vai šī institūcija mūsu valstī nav izgāzusies,” teica Zariņš.
Savukārt deputāts Aivars Geidāns (“KPV LV”) izteica neapmierinātību, ka Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte tiekot pārcelta uz Satversmes tiesu, jo liela daļa tiesnešu un darbinieku ir tieši no šīs fakultātes, daži pat esot no vienas katedras.
Tagad tiesai vēl piepulcēšot pašu dekāni. Tā esot absolūti “čomiska savienība”, zūdot jēga ST ēkas uzturēšanai, jo tiesu tagad varot spriest LU Mazajā aulā.
Līdzsvaru debatētāju vidū centās nodrošināt deputāte Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”), kura norādīja, ka šajās smagajās debatēs esot lietas, kas deputātiem ir jānorunājot nost no sirds, jo līdz šim esot pietrūkušas plašākas diskusijas par ST judikatūru – par to politiski kādu laiku neesot diskutēts.
Atbildot Geidāna sacītajam, I. Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka noturēties akadēmiskajā vidē, kura esot daudz skaudrāka par politisko vidi, jo nepanes izlikšanos un neizdarību, un tikt ievēlētam par asociēto profesori, katedras vadītāju, neesot tas pats, kas “ar vienu lokomotīvi priekšgalā iebraukt Saeimā”.
Tas ir smags darbs dienu no dienas, sacīja deputāte.
Savukārt Jānis Iesalnieks (NA) aizrādīja tiem deputātiem, kuri augstu novērtēja Rodiņas profesionalitāti, ka viņi nesaprotot, kur beidzas kandidāta profesionalitāte un sākas ļoti būtiski lēmumi, kas ietekmē visas sabiedrības dzīvi politiskajā jomā.
Viņaprāt, ST tiesnešus nedrīkstot vērtēt tikai no profesionālā viedokļa, esot absolūti skaidrs, ka Rodiņa ir profesionāla konstitucionālo tiesību juriste, taču viņas atbildes uz iepriekš Saeimā uzdotajiem jautājumiem par ST 12. novembra spriedumu viendzimuma pāra lietā liekot šaubīties par viņas konservatīvajām vērtībām.
“Šajā laikā nevaram izvairīties no tiesneša kandidātes personīgās pārliecības vērtēšanas, jo tiesā viņa pārstāvēs noteiktas vērtības,” teica Iesalnieks.
Īpaši atzinīgi kandidāti vērtēja ZZS pārstāvji Viktors Valainis un Edgars Tavars, norādot, ka Rodiņa ir viena no līderēm konstitucionālo tiesību jomā. Iztaujājot kandidāti, deputāti esot pārliecinājušies par viņas profesionālajām atbildēm arī ideoloģiskajā jomā.
“Nekādā veidā Rodiņas kundze neiezīmējās ne pie liberālajiem, ne pie konservatīvajiem. Mums jāskatās, lai tiesnesis, kas dodas pildīt amatu, ir augsti kvalificēts bez politiskās piegaršas,” sacīja Valainis.
