“Tiesneša amats ir jurista augstākais lidojums.” LU Juridiskās fakultātes dekāne ceļā uz Satversmes tiesu 6
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizritējuši trīs mēneši, kopš Saeima neveiksmīgi balsoja par pieciem partiju izvirzītajiem Satversmes tiesas (ST) tiesneša amata kandidātiem – neviens no viņiem toreiz neguva deputātu vairākuma atbalstu.
Kopš aizvadītā gada rudens, kad Ineta Ziemele pārtrauca darba attiecības konstitucionālajā tiesā, jo kļuva par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi, seši ST tiesneši gaida savu septīto kolēģi, kurš jāizvirza un jāapstiprina parlamentam.
Šodien Saeima balsos par vienīgo izvirzīto kandidāti Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni, asociēto profesori, juridisko zinātņu doktori Anitu Rodiņu, kura atšķirībā no iepriekš izvirzītajiem kandidātiem nav pietuvināta nevienai partijai.
Kaut gan viņas kandidatūra tika pieteikta jau februārī, tomēr Saeimā ievēlēto partiju frakcijas nesteidzās ar viņu tikties, lai pēc iespējas ātrāk par kandidatūru varētu nobalsot Saeimas plenārsēdē.
Tikai vakar Anita Rodiņa bija uzaicināta uz sarunu Nacionālās apvienības (NA), Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “KPV LV” frakciju kopsēdē.
Šo trīs partiju deputātiem atšķirībā no ZZS, “Saskaņas”, “Vienotības” un “Attīstībai/Par” deputātiem vismaz vakar vēl nebija skaidrs, vai viņi balsos par Anitu Rodiņu.
Nacionāļi balsošot pret
“KPV LV” pārstāve Iveta Benhena-Bēkena sacīja, ka viņas pārstāvētai frakcijai domas daloties.
“Pēc tikšanās ar kandidāti daļai kolēģu palika ļoti labs iespaids tieši par Anitas Rodiņas zināšanām konstitucionālajos jautājumos, bet daļa tomēr nesaņēma vispusīgas atbildes par jautājumiem, kas skar konservatīvās vērtības. No profesionalitātes skatu punkta mums iebildumu nav, tomēr nekļūst pilnīgi skaidra kandidātes personīgā nostāja atsevišķos ar ģimeni un viendzimuma attiecībām saistītos aspektos, un tas radīja zināmas šaubas. Ja mēs savstarpēji nenonāksim pie kopēja redzējuma vai slēdziena, tad balsosim katrs pēc savas pārliecības,” sacīja I. Benhena-Bēkena.
Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) informēja, ka frakcija vēl neesot izlēmusi, kā balsos, savukārt Jānis Dombrava (NA) neslēpa, ka pēc tikšanās ar Rodiņu deputātiem esot radies pietiekami skeptisks viedoklis.
“Tikšanās bija vērtīga, bet mēs neguvām pārliecību par atsevišķiem ideoloģiski svarīgiem jautājumiem,” atzina Dombrava. NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars bez aplinkiem teica, ka frakcijas deputāti par Rodiņu nebalsošot.
Saredz politisku neitralitāti
ZZS Saeimas frakcijas pārstāvis Viktors Valainis pastāstīja, ka deputāti ar Rodiņu tikušies gan ZZS valdes sēdē, gan arī atsevišķi Latvijas Zemnieku savienības valdes sēdē un uzskata, ka Rodiņa ir piemērota šim augstajam amatam.
“Lai nodrošinātu tiesiskuma principu ievērošanu visaugstākajā tiesu instancē, tiesnesim ir jābūt ar lielu pieredzi, augstu profesionalitāti, politiski neitrālam, un Anita Rodiņa atbilst šīm prasībām,” sacīja Valainis.
Līdzīgu viedokli pauda arī Saeimas “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Katra jurista kluss sapnis
Anita Rodiņa pastāstīja, ka viņu kandidēt aicinājuši “Attīstībai/Par” un “Vienotības” pārstāvji un pēc neilga pārdomu brīža viņa sapratusi, ka ir trīs iemesli, kāpēc vajadzētu piekrist šim aicinājumam.
A. Rodiņa: “Ieskatījos savā CV, izvērtēju savas zināšanas un prasmes un secināju, ka, ņemot vērā to, ka esmu specializējusies tieši Satversmes tiesas procesa jautājumos, esmu sekojusi līdzi tiesas darbam no pirmā tās sprieduma, esmu specializējusies cilvēktiesību jautājumos, tāpēc savas uzkrātās zināšanas un pieredzi būtu lietderīgi nodot ne tikai studentiem, bet sabiedrībai kopumā, un to var izdarīt, strādājot Satversmes tiesā.
Esmu arī daudz rakstījusi par konstitucionālajiem jautājumiem, referējusi gan pašmāju, gan arī starptautiskajās konferencēs, strādāju dažādos projektos.
Esmu guvusi pieredzi, strādājot dažādus darbus, tajā skaitā iejutusies lēmuma pieņēmējas ādā, vadot vienu no lielākajām un sarežģītākajām fakultātēm – Juridisko fakultāti, kur bieži ir jāpieņem nozīmīgi lēmumi, jāizvērtē visdažādākās intereses, jāpiemēro tiesību normas.
Satversmes tiesas tiesneša amats ir zināms izaicinājums jebkuram juristam, un nav jau noslēpums, ka kļūt par konstitucionālās tiesas tiesnesi ir katra jurista kluss sapnis, jo tiesneša amats ir jurista augstākais lidojums.
Tas ir liels izaicinājums, jo ir jāsaprot, ka tiesības nestāv uz vietas, tās attīstās, nāk jauni izaicinājumi, kaut vai runājot, piemēram, par tiesībām mākslīgā intelekta jomā, kas būs jāapgūst.
Satversmes tiesā nokļūst dažādas lietas, un nav iespējams sagatavoties pilnīgi visām lietām, taču tiesnesim ir jāpārzina tiesības, tiesību normu piemērošana, tajā skaitā tiesnesim ir jāpārzina tā sauktā modernā tiesiskuma prasības vai elementi un jābūt garīgi sagatavotam šim darbam.”
Rodiņa jurista gaitas sāka kā Satversmes tiesas tiesneša palīdze, vēlāk strādāja privātajās juridiskajās firmās, nodibināja arī savu juridisko uzņēmumu, aizstāvēja doktora disertāciju, kļuva par zvērinātu advokāti, bet vienmēr saglabājusi saikni ar Juridisko fakultāti, jo pakāpeniski tur veidoja savu karjeru. Rodiņa audzina divus dēlus un meitu.
Tiesnesis var sākt pildīt savus pienākumus tikai pēc zvēresta nodošanas Valsts prezidentam, bet līdz tam Rodiņai ir jāatsakās no visiem saviem amatiem, jo līdztekus dekānes amatam viņai ir arī citi.
