Bez Tankkuģiem un gāzes – Maskavai tas maksās pārdesmit miljardus eiro gadā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plānots, ka šodien pēc formālo procedūru nokārtošanas līdz ar publicēšanu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” stāsies spēkā kārtējā Ukrainas kara dēļ ieviestā, pēc kārtas sestā, sankciju pakete pret Krieviju. Par spīti pesimistiskajām prognozēm, Eiropas Savienības (ES) valstu valdību vadītāji naktī uz otrdienu Briselē tomēr atrada kompromisu un panāca visu dalībvalstu piekrišanu Krievijas naftas importa ierobežošanai. Maskavai tas maksās pārdesmit miljardus eiro gadā.
Tankkuģu liegums
Tūlīt pēc risinājuma panākšanas Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels savā “Twitter” profilā ierakstīja: “Vienošanās aizliegt Krievijas naftas eksportu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām naftas importa no Krievijas, nogriežot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai izbeigtu karu.”
Ungārijas pretestības dēļ aizliegums pagaidām skar tikai to naftu, ko eksportē tankkuģos, kamēr “melnā zelta” plūsma pa PSRS laikos tapušo naftas vadu “Draudzība” un tā atzariem kādu laiku turpināsies. Pēc statistikas, pērn pa cauruļvadiem uz Rietumiem aizplūda aptuveni 720 tūkstoši barelu (1 naftas barels ir 159 litri) šīs vielas dienā, kamēr tankkuģos no Baltijas jūras, no Melnās jūras un Krievijas ziemeļu ostām ES virzienā devās 1,57 miljoni barelu dienā.
Kuģos ievestos naftas produktus vairāk iepirka Baltijas valstis, Itālija, Beļģija un Nīderlande, bet cauruļvadu galvenā izmantotāja ir Ungārija, kam “Draudzība” sedz 60% vajadzību, tāpat Čehija, Slovākija, mazāk Vācija un Polija. Pēc ekonomikas ziņu aģentūras “Bloomberg” aprēķiniem, jūras eksporta nogriešana Krievijas budžetam, rēķinot 2021. gada vidējās cenās, gadā maksās aptuveni 10 miljardus dolāru (ap 9,3 miljardiem eiro). Mērķis ir “mērdēt” Krieviju, liegt tai ienākumus Ukrainas kara finansēšanai. Uzskata, ka dienā karadarbības uzturēšanai Krievijai vajag 21 miljardu rubļu, kas ir aptuveni 319 miljoni eiro.
Tiesa, Krievija naftu tagad pastiprināti vedīs uz Āzijas valstīm, ko tā jau dara, taču tur cena nav ne tuvu tik laba kā Eiropā, un Maskava spiesta dot atlaides. ES plāns paredz, ka gada beigās aizliegumam būs pakļauti 90–93% tagadējā Krievijas naftas eksporta uz Eiropu, jo Polija un Vācija solījušas līdz tam pilnībā atslēgties no “Draudzības”, kas Krievijas budžetā iecirtīs vēl 12 miljardu dolāru (11,2 miljardu eiro) “robu”.
Nenoteiktu laiku saglabāsies vēl tie seši miljardi dolāru (5,6 miljardi eiro), ko Maskava saņem par piegādēm Ungārijai, Čehijai un Slovākijai. Bet, pēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas teiktā, “mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies pēc iespējas ātri”. Plānots, piemēram, palielināt Balkānu naftas vada “Adria” caurlaidību, tā Krievijas naftu Ungārijai aizvietojot ar to, kas pienāk no Omišaļu termināļa Horvātijā. Tajā pašā laikā iepriekš minētās, no Krievijas īpaši atkarīgās valstis izkaulējušas tiesības pirkt Krievijas tankkuģu naftu, ja karadarbības dēļ Ukrainā tiks bojāts naftas vads “Draudzība”.
Nogriež gāzi
Mēnesi debatētā sankciju pakete līdzās Krievijas naftas liegumam atslēdz no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT Krievijas lielāko banku “Sberbank” un bloķē ES teritorijā Krievijas propagandas telekanālus “Rossija 24”, “RTR Planeta” un “TV Centr”. Tāpat noteiktas sankcijas personām, kas atbildīgas par kara noziegumiem Ukrainā. Bet Ukrainai lemts piešķirt deviņus miljardus eiro algu izmaksām valsts iestāžu darbiniekiem, skolu un slimnīcu darbībai.
Kas attiecas uz naftas sankciju darbību dzīvē, tad parasti ES uzņēmējiem sniedz vairāku mēnešu pārejas periodu esošo līgumu saraušanai. Vācijas raidītājs “Deutsche Welle” spriež, ka tankkuģu naftas embargo varētu sākt darboties gada beigās. Jāpiebilst, ka sestajā sankciju kārtā sākotnēji paredzēja ieviest aizliegumu Krievijas pilsoņiem ES iegādāties nekustamo īpašumu, tomēr no tā atteicās Kipras uzstājības dēļ.
Biržas otrdienas rītā uz jaunajām sankcijām reaģēja ar naftas cenu celšanos, savukārt Krievija – ar paziņojumu par “Gazprom” dabasgāzes piegāžu pārtraukšanu Nīderlandei, jo Nīderlande, kam Krievijas gāze veido 15% vajadzīgā, atteikusies maksāt rubļos. Nīderlandieši iztrūkstošo apjomu jau iegādājušies citur un sākuši darbu pie divu jaunu sašķidrinātās gāzes termināļu būves. Tie būs gatavi rudenī.
Krievija iepriekš līdzīgi pārtrauca dabasgāzes piegādes Polijai, Bulgārijai, Somijai. Dienaskārtībā ir Dānija, kas tāpat saņēmusi “Gazprom” brīdinājumu par pievedumu apturēšanu, ja dāņi nemaksās rubļos, ko tie negrasās darīt. Tikmēr britu “The Guardian”, atsaucoties uz avotiem ES diplomātu aprindās, apgalvo, ka Briseles sanāksmē pieminēta jau septītā sankciju pakete pret Krieviju.
