Robotu invāzija darba tirgū. Kuras profesijas apdraudētas visvairāk? 1
Kā automatizācija nākotnē ietekmēs nodarbinātību? Vai mākslīgais intelekts un roboti mūs atstās bez darba? Ekspertu prognozes liecina, ka nākamo desmit līdz divdesmit gadu laikā puse jeb 50% profesiju izzudīs.
Ielās kursēs bezpilota automašīnas, kuras vairs nevadīs šoferi, un, visticamāk, pilnībā tiks automatizētas tās rūpnieciskās darba vietas, kurās tiek veikts monotons, vienveidīgs darbs.
“Fakts, ka virkne darba vietu nākotnē izzudīs, rada bažas daudziem pasaules iedzīvotājiem. Uzņēmējiem un valdībām ir jābūt gataviem šīm izmaiņām, kā arī jāizvērtē, vai roboti darbu izdarīs kvalitatīvāk nekā dzīvs cilvēks, un vai automatizācija atmaksāsies,” norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Nodarbinātības, darbaspēka un sociālo lietu direktorāta vecākais ekonomists Stējns Brūke.
Viņš piedalījās konferencē, kurā pulcējās eksperti no dažādām Eiropas valstīm un sprieda par automatizāciju un darba nākotni kopumā.
Lai gan viņa aplēses liecina, ka nākotnē 50% darba vietu izzudīs, trauksmes zvani vēl neesot skaļi jāzvana, jo “tuvākajā laikā nedraud pilnīga robotu invāzija”.
“Vislielāko kritumu piedzīvos vidējā līmeņa kvalifikācijas speciālisti, tādēļ uzņēmējiem jau šobrīd jādomā, kā saviem darbiniekiem palīdzēt. Viens no variantiem – jārīko apmācības.”
“Automatizācija būtiski neietekmēs un neatstās bez darba tos profesiju pārstāvjus, kuriem ir augstas IT prasmes, inženierus, zinātniekus, nanotehnoloģiju speciālistus un pētniekus. Tāpat maz apdraudēti ir menedžeri, mārketinga speciālisti, skolotāji, veselības aprūpes speciālisti, frizieri un citu to profesiju pārstāvji, kurās komunikācija ar cilvēku ir pirmajā vietā,” skaidro Jirī Braņika, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra eksperts.
Taču automatizācija būtiski skaršot manuālā darba veicējus. Kasierus, rūpnīcu darbiniekus un citus speciālistus, kuru darbu var pilnībā automatizēt.
Tāpat netiek prognozēts, ka nākotnē izzudīs zemākā līmeņa profesijas, piemēram, apkopēju vai sētnieku darbs tiks saglabāts, jo to automatizācijai esot nepieciešamas pārāk lielas investīcijas.
Izglītība – primāra
Pēc nesen veikta pētījuma datiem, aptuveni puse no Latvijā esošajām darba vietām ir pakļautas augstam automatizācijas riskam – tās var aizstāt esošās un drīzumā tirgū pieejamās tehnoloģijas un roboti.
Turklāt jaunākais automatizācijas vilnis skars ne tikai darbiniekus ar zemiem izglītības un prasmju līmeņiem, bet arī tos, kam ir labs izglītības līmenis un stabilas profesijas. Cik gatavi tam esam?
“Nedrīkst baidīt cilvēkus, ka viņi zaudēs darbu un visu atlikušo mūžu būs bezdarbnieki. Ir jāpieņem, ka tendences mainās. Proti, lielākoties nākotnē cilvēki vairs nestrādās visu dzīvi vienā darba vietā. Ik pa laikam būs jāpārkvalificējas, un cilvēka dzīves ciklā karjera veidosies vairākas reizes,” akcentē Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).
“Nevaram paredzēt, kāda veida darbi nākotnē dominēs, bet skaidrs, ka mums Latvijā ir jārūpējas par pareizo izglītības virzienu, lai mēs globālajā pasaulē nepazustu. Tāpat nedrīkst domāt šauri un koncentrēties tikai uz vietējo tirgu, kas ir ļoti mazs.”
“Ir jābūt gataviem, ka būs daudz jāmācās, jāpielāgojas, bet tas nav neizdarāms. Protams, ir nepatīkami, ja pēkšņi tiek zaudēta vairāku gadu mācību iestrādne vai labi zināmais darbs, taču ikvienu aicinu neapstāties. Jāpilnveido savas zināšanas un jāmeklē virziens, kas pašam interesē un saista.”
Blogeri, vlogeri, influenceri
“Uzņēmējdarbībai automatizācija nāk par labu. Pateicoties tai, palielinās darba produktivitāte. Tādējādi ir iespējams paveikt lielāku darba apjomu, izmantojot mazāk cilvēkresursu. Ja paskatāmies uz to, kādas profesijas dominēja pirms gadiem simts, redzams, ka 95% no tām mūsdienās ir zudušas, bet vietā nākušas citas. Tādēļ nav jābaidās, ka nākotnē zaudēsim darbu, taču ir jārēķinās, ka arvien mainās prasības,” skaidro Vācijas Federālās nodarbinātības aģentūras pārstāvis Enzo Vēbers.
Viņš arī norāda uz to, ka nākotnē svarīgas būs ne tikai IT zināšanas, bet arī abstraktā domāšana un komunikācijas spējas.
Arī J. Braņika uzsver – tāpat kā mūsdienās, arī nākotnes darbiniekam būs jāprot risināt dažādas problēmas, jāuzņemas atbildība, jābūt izturīgam spriedzes apstākļos, jāprot strādāt komandā. “21. gadsimtā tieši šīs prasmes tiek vērtētas augstāk par tehniskajām iemaņām.”
Blogeris, vlogeris, influenceris – vecmamma laukos noteikti jautātu, kas tie par zvēriem. Taču tā pamazām kļūst par mūsu ikdienu, jo šīs mūsu laiku profesijas kļūst arvien aktuālākas.
“Pētījumi liecina, ka mūsdienās lielākā daļa eiropiešu joprojām pārstāv standarta profesijas, kas nozīmē, ka darbinieki strādā birojos, tipiskos darba apstākļos. Taču arvien lielāku popularitāti gūst atipiskās profesijas, kurās netiek normēts darba laiks un vieta,” tendences ieskicē Pauls Shaukens no Lēvenes katoļu universitātes.
Taujāts, vai sabiedrībā pazīstamu personību jeb influenceru bildēšanos un gorīšanos sociālajos tīklos varam nosaukt par darbu, eksperts atbild, ka šis ir interesants jautājums.
“Influenceri nopelna naudu, ģērbjot noteiktu zīmolu apģērbus, ēdot vai lietojot konkrētu kompāniju produktus vai pakalpojumus, kurus reklamē sociālajos tīklos. Vai tas ir darbs? Varbūt nākotnē būs nepieciešamas izmaiņas leksikoloģijā un šāda veida darbības tiks dēvētas par ienākumu gūšanu.”
