Robežtelpa: “Stūrīšos” svešinieku pamanītu uzreiz 3
Vecumu pagasta austrumu robeža 36,6 km garumā ir ne tikai Viļakas novada un Latvijas valsts, bet arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Pagasta teritorijā ir trīsdesmit apdzīvotas vietas. Pagasta centrā – Borisovas ciems. Kā teic vietējie, katru svešinieku te pamanītu uzreiz, bet kritiskos brīžos pirmie glābēji ir ātrā palīdzība un robežsargi.
“Stūrīšos” gados vecākā iemītniece ir JEVGENIJA RAČĀNE, pensionāre, kādreiz pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja. Te dzīvo viņas meita, Vecumu pagasta pārvaldes vadītāja LIGIJA LOGINA ar vīru ALEKSANDRU LOGINU, kurš dien valsts robežsardzē un ir vecākais inspektors Lavošnieku robežapsardzības nodaļā. Ģimenē aug vecākais dēls, astoņpadsmitgadīgais Ritvads Logins, kurš patlaban mācās Malnavas koledžā. Jaunākais dēls Reinis Logins, kuram patlaban ir trīspadsmit, mācās skolā un dzied vokālajā ansamblī “Pogas” Viļakas kultūras namā, kā arī dejo skolas deju kolektīvā.
Dienā, kad ciemojos, viesos atnākuši arī Aleksandra Logina vecāki – māte VELTA LOGINA, arī pensionāre, un viņas vīrs, Aleksandra tēvs GEORGIJS LOGINS, kas divdesmit gadus bijis Vecumu pagasta pārvaldes vadītājs. Abi ar dzīvesbiedri visu mūžu aizvadījuši Vecumu ciemā. Netālu no pašas Krievijas robežas atrodas viņu īpašums “Purmalas”, liels dārzs un pļavas. Visi Logini, izņemot abus puikas un viņu tēvu Aleksandru, kas aizraujas ar futbolu, dzied senioru kopā “Atvasara”. Amatieru māksla ģimenei ir sirdslieta, aizraušanās un radoša pašizpausme. Ansamblis koncertējis gan Dižstendē Tukumā, gan Krievijā Pitalovas rajonā. Jevgenija Račāne ir izveidojusi arī pensionāru biedrību “Viola”. Tās dalībnieces maijā dzirdamas dziedājumos pie krucifiksa, kas ir viena no raksturīgākajām vēsturiskajām tradīcijām Latgales ciemos.
Georgijs Logins, kurš runā ļoti labā latviešu valodā, stāsta, ka no avīzēm viņš priekšroku dod vietējai “Vadugunij” un reizēm nopērkot arī krievu izdevumu “Vesti”, jo “tur mazliet vairāk uzrakstīts par mūsu valdniekiem”. Georgijs Logins teic, ka esot ļoti interesanti salīdzināt, ko saka vieni, ko otri. “Mūsu valsts mediji veic lielāku propagandu par to, ka Krievija ir agresors, nekā Krievijas kanālos var dzirdēt sliktu par Latviju,” secinājis Georgijs. Latvijas mediji visu laiku knibinot, ka, lūk, lielais lācis draudot. Bet pēdējo trīsdesmit gadu laikā neviens tanks te pretim neesot braucis, neviens šāviens no tās puses arī neesot dzirdēts, savu viedokli pamato Georgijs. Un, ja kāda lidmašīna no austrumu puses pietuvojas, viņš tur nekādu draudu nesaskatot.
Saruna ievirzās arī par valodām. Vecā krievu paaudze spītējoties aizies, bet jaunie nekur nepaliks, iemācīsies latviešu valodu, vienisprātis ir Jevgenija Račāne un Velta Logina. Georgijs gan uzskata, ka krievu valoda tiekot apspiesta. Viņam sāp arī tas, ka jaunatne un labi speciālisti pamet Latviju. Savukārt Velta Logina skumji teic, ka “mums kaut kā ģenētiski iegājies allaž pielāgoties”. Ligija Logina spriež tā: “Tas, ka bērni nesaprot krievu valodu, ir slikti.” Ligija novērojusi, ka tepat izveidots jauns šūšanas cehs, bet nav kas strādā, jo izdevīgāk dzīvot no pabalsta. Bet, atgriežoties pie kultūras, Logini atceras, ka te viesojušies gan “Baltie lāči”, gan “Zaļais koris”. Kā lielu notikumu Jevgenija Račāne atceras par Labklājības ministrijas līdzekļiem rīkoto braucienu uz koncertu “Ziemeļblāzmā”.
