Svitenes vērtība: pils un mākslinieki 0
Rundāles novada Kultūras nodaļas vadītāja SANDRA KERĒVICA stāsta, ka Rundāles novada iedzīvotāji ir aktīvi un nomales sindromu šajā pierobežas daļā nejūt. “Nomales sindroma, es ceru, nekad te nebūs, kaut vai tādēļ, ka tīri ģeogrāfiski esam tuvu Rīgai. Protams, ar darba vietām ir sarežģīti, redzam, ka skolēnu skaits sarūk, tāpat kā iedzīvotāju skaits vispār, toties tie, kas paliek, ir aktīvi,” pauž Kerēvica.
Kopumā Rundāles novadā darbojas 20 aktīvi amatierkolektīvi, visi izveidojušies pašu iedzīvotāju iniciatīvas dēļ. “Mēs nesakām: mums vajag kori vai pūtēju orķestri. Taču, ja iedzīvotāji vēlas darboties kādā jomā, novads to cenšas atbalstīt,” Kerēvica teic, nosaucot dažādos kolektīvus, kas novadā izveidojušies. Starp tiem ne tikai pieci amatierteātri un teātra studijas grupas, bet arī folkloras kopa, senioru deju kopa, vidējās paaudzes deju kolektīvs, sieviešu koris, kā arī līnijdeju un Eiropas deju grupa.
Kā vienu no ļoti veiksmīgiem piemēriem Kerēvica min vidējās paaudzes deju kolektīvu “Rundāle”, kas darbojas novadā: “Vidējās paaudzes deju kolektīvs tapa, jo māmiņas, kuras veda bērnus uz mēģinājumiem deju kolektīvos “Annele” un “Sprīdītis”, arī sajuta dejotprieku un pārliecināja arī dzīvesbiedrus. Sāka kolektīvs ar astoņiem pāriem, bet tagad jau ir desmit, pat vienpadsmit, un jau pirmajā skatē ieguva 1. pakāpi.”
Kerēvica skaidro: tā kā profesionālās mākslas pieejamību nodrošina gan pašu novadā esošā Rundāles pils un Mazmežotnes muižas pasākumu šķūnis, kā arī Bauskas novadā esošā Mazā Mežotnes pils un, protams, Bauskas pils, tad novada kultūras darbā galveno uzsvaru liek tieši uz amatiermākslu un sadarbību ar kaimiņvalstīm, kā arī tālākām zemēm, piemēram, Itāliju, ar kuras kolektīviem izveidojušies labi kontakti. Regulāri Rundāles novadā viesojas Lietuvas amatiermākslas kolektīvi, šeit tiekot svinēta arī Lietuvas neatkarības diena, jo novadā dzīvo diezgan daudz lietuviešu.
Jautāta par amatiermākslas kolektīvu vadītāju algām, atzīst: par tām notiekot diskusijas ar deputātiem un novada vadību: “Morāli mūsu kolektīvu vadītāji noteikti jūtas novērtēti, taču algas varētu būt lielākas. Darbs ar kolektīvu jau nav tikai tie mēģinājumu vakari, bet arī gatavošanās, koncerti, kas galvenokārt notiek nedēļas nogalēs un svētkos – laiks, kas tiek atrauts ģimenei…” Sandra Kerēvica uzskata: Latvijas Nacionālajam kultūras centram vajadzētu izstrādāt atalgojuma vadlīnijas vismaz to kolektīvu vadītājiem, kuri piedalās valsts mēroga skatēs.
Dienā, kad braucam uz Sviteni, pagastā notiek piektais Svitenes glezniecības plenērs, kas še ik gadus pulcē latviešu māksliniekus no visas pasaules, piedāvājot novada iedzīvotājiem iepazīt viņu daiļradi. Savukārt tradicionālais bērnu gleznošanas pasākums, kas tiek rīkots plenēra laikā, aicina savus spēkus izmēģināt jaunos māksliniekus.
Par šādu ievērojamu papildinājumu pagasta mākslas dzīvei var pateikties gleznotājai sviteniecei ĪRAI ROZENTĀLEI. Pati māksliniece gan saka – plenēri lielā mērā ir pateicība par to, ka pašas bērnībā viņu pamanīja un sāka mācīt gleznotāja Biruta Gustiņa. Tagad viņa māca gleznot citus mākslā ieinteresētus bērnus, citastarp arī agrākās skolotājas mazmazbērnus.
Svitenes pils lielā mērā turpina dzīvot, tieši pateicoties tam, ka vēsturiskajā ēkā izvietota mākslas skola. Agrāk te atradusies Svitenes skola, kurā mācījies arī, piemēram, Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste. Kad skola līdz ar bērnudārzu tika pārcelta uz citu ēku, svitenieki raizējās, kas notiks ar pili. Tā palikusi novada īpašumā un turpina dzīvot, taču restaurācijai pagaidām līdzekļu nepietiek.
Īrai Rozentālei ir sapnis izveidot pilī mākslinieku rezidenci un gleznu galeriju – tādēļ viņa jau no pirmā simpozija par tradīciju padarījusi to, ka vienu pēc pašu domām veiksmīgāko plenēra laikā tapušo darbu gleznotāji dāvina Svitenei. Patlaban gleznas krājas vienā telpā pagasta pārvaldes ēkā, taču nu jau to ir tik daudz, ka būtu nepieciešama jūtami plašāka izstāžu zāle…
