Pilsrundāle gaida jauno bibliotēku 0
Rundāles novada domes priekšsēdētājs AIVARS OKMANIS gan neapstiprina, ka novadā pieaug iedzīvotāju skaits. Patiesībā tā sarukums ir viens no nedaudzajiem faktoriem, kas atgādina: Rundāles novads tiešām ir pierobeža. “Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un robežu atvēršanas iedzīvotāju skaits novadā ir sarucis par aptuveni 30% – bija gandrīz 5000, tagad jau mazāk par 4000,” kopskatu iezīmē Okmanis. Iedzīvotāju aizplūšanu daļēji sekmē arī sliktie ceļi. Kad novads lūdz naudu to sakārtošanai, Satiksmes ministrija atbild ar jautājumu, kāda ir transporta plūsma. Jā, Rundāles novads nav viens no Latvijas tranzīta punktiem, taču tajā slejas Latvijā vienīgā Rundāles pils, kuru gadā apmeklē aptuveni 285 000 viesu.
“Es to dēvēju par Rundāles pils efektu – līdz ar to mums ir ļoti liels intelektuālu cilvēku īpatsvars, un pils ir viens no katalizatoriem un stimuliem, kas mums liek attīstīt infrastruktūru,” stāsta Okmanis. Novads tāpat rūpējas, lai iedzīvotāji justos pēc iespējas komfortabli un nepārceltos uz Pierīgu – saglabāta komunālā saimniecība, ļoti labā līmenī ir skola, ir domāts par veselības aprūpi. Arī jaunā domes piebūve, kurā paredzēta vieta bibliotēkai, pasākumu zālei un nelielai vasaras estrādei, savukārt savdabīgi veidotais amfiteātra kalniņš ziemā varēs kalpot kā ragavu trase bērniem, ieplānota tieši tādēļ, lai uzlabotu iedzīvotājiem vidi. Celtniecībai nāksies ņemt kredītu, taču Okmanis ir optimistisks: arī līdz šim bijuši aizņēmumi, un par tiem izdevies veiksmīgi norēķināties. Protams, kultūras budžets, kas parasti ir 5 – 7 procenti no kopējiem izdevumiem, uz kādu brīdi jūtami pieaugs, tāpat kā tas noticis šogad, kad Svitenes tautas namā mainīta grīda. “Ja mēs prātīgi ieguldījumus realizējam, tad tā tiešām ir investīcija nākotnei, lai noturētu cilvēkus, kas mums nepieciešami, lai pašvaldība varētu pastāvēt,” rezumē pašvaldības vadītājs.
