Staicele: profesionāļi un vietējie 0
Staiceles kultūras nama sienu rotā Jāņa Anmaņa studistu krāšņs gleznojums, pašā vecākajā pilsētas ēkā, koka guļbūvē ar varenām tumši brūnām sijām un akmens grīdu, kur tālajā 1870. gadā atradās krogs, tagad ir lībiešu muzejs “Pivālind”, tulkojumā tas nozīmē – svētais putns jeb svētelis. Kā piesitiens lībiskajam, kā saite uz igaunisko… Patiesībā muzejam ir divas ēkas – vienā notiek “dažādas radošas teatrālas izrādīšanās”, bet otra glabā vēsturi. Pretī muzejam atrodas tā dēvētais mākslinieku šķūnis – jo pilns ar staiceliešu rokdarbiem, atklājot šīs puses bagātās aušanas tradīcijas. No pašas Igaunijas robežas Staiceles pilsētu un pagastu šķir purvi, no seniem laikiem saglabājies nosaukums “Kontrabandistu taka”, pa kuru tagad gan ved vienīgi mežus.
Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (attēlā) lepojas, ka bezdarba līmenis novadā ir tikai 5,4% – zemāks nekā Francijā vai Vācijā. Staiceles pilsēta lepojas ar lielāko kultūras namu Alojas novadā ar 300 vietām lielajā zālē. Diemžēl nu jau desmit gadus nav vairs spēcīga amatierkora un nepastāv arī deju kolektīvs “Kastanis”. Toties staicelieši brauc uz divpadsmit kilometru attālo Aloju, kur kultūras namā darbojas vidējās paaudzes deju kopa “Sānsolis”.
Kultūras namā uzstājies orķestris “Sinfonietta Rīga” un Andra Veismaņa vadītais Vidzemes kamerorķestris, kuram bijusi interesanta ideja – kādu skaņdarbu atskaņot kopā ar Staiceles mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem. Īsts breiks un piedzīvojums visai pilsētai! Jo tepat 107 audzēkņi apgūst klavieru un vijoles spēli, pūšamos instrumentus, ir kora klase, Mākslas skolā var arī apgūt vizuāli plastisko mākslu, gleznošanu, zīmēšanu. Pedagogi pārsvarā brauc no Rīgas un Valmieras. Daži mūzikas skolas bērni kopā ar Vidzemes kamerorķestri uzstājušies arī Cēsīs. Kad Staicelē viesojušies orķestri no Rīgas, arī kad uzstājušies Aīda Ozoliņa, Gunta Virkava un Jakovs Rafalsons, kā arī dziedošā Riču ģimene, kultūras namā nav bijis kur adatai nokrist. Skola diezgan bieži vedot bērnus izglītojošās ekskursijās uz Rīgu.
Nupat, 17. septembrī, Staiceles kultūras namā, satiekoties ar šīs puses cilvēkiem, lasot dzeju, prozu un runājoties par dzīvi, savas apaļās jubilejas nosvinēja divas rakstnieces – Daina Avotiņa, kurai 4. novembrī apritēs 90 gadu, un Māra Svīre, kura 13. oktobrī svinēs 80. dzimšanas dienu.
Staicelē darbojas viena no piecām Alojas novada bibliotēkām. Tās vadītāja Anita Strokša: “Neabonējam izdevumus “Ieva”, “Privātā Dzīve”, “Patiesā Dzīve”, “Kas Jauns”, jo tos mums uzdāvina lasītāji,” viņa stāsta. “Manuprāt, baumu līmenī kaut ko izlasīt nedēļu agrāk vai vēlāk nav būtiski. Pasūtām “Ilustrēto Zinātni”, “Ilustrēto Vēsturi”.”
Lielākā cieņā ir latviešu oriģinālliteratūra. Nupat Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā iekļauta Noras Ikstenas grāmata “Mātes piens”, un pēc tās arī lielākā rinda. Pieprasīta ir arī Māras Zālītes “Pieci pirksti”. Tuvākie grāmatu veikali atrodas Limbažos un Valmierā. Bet, ieraugot plauktos izliktos izdevumus, pārņemot sajūta, it kā katra grāmata būtu vesta pa vienai automašīnā vai pat lidmašīnā – tik ļoti cenas atšķiras no grāmatu vērtības bāzē.
